Bieži sastopami bērnības stresa notikumi, piemēram, jaunas skolas uzsākšana, pārcelšanās vai brāļa/māsas piedzimšana, ir saistīti ar paaugstinātu atopiskā dermatīta (AD) aktivitātes un smaguma risku bērniem, liecina pētījums.
Pusaudžu vecums jeb tā dēvētā pubertāte ir cilvēka dzīves posms starp bērnību un pieaugušo vecumu, kad noris dažādas morfoloģiskas izmaiņas, mainās ķermeņa izskats (notiek bioloģiska nobriešana), indivīds nobriest psiholoģiski, psihoseksuāli un sociāli. Dermatoloģiskās problēmas pubertātes laikā saistītas ar hormonālām izmaiņām, galvenokārt androgēniem. Biežākās no tām ir akne, izteikta svīšana, problēmas galvas ādā, piemēram, seborejisks dermatīts. [1]
Ar psoriāzi slimo aptuveni 3 % pasaules populācijas. Šiem pacientiem ir lielāks risks metabolisku, psihiatrisku, kardiovaskulāru un gastrointestinālu blakusslimību attīstībai, kuras pasliktina dzīves kvalitāti, ja psoriāze laikus netiek ārstēta un uzraudzīta un ja netiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts.
Tumora nekrozes faktora (TNF) inhibitori tiek plaši lietoti dažādu autoimūnu slimību ārstēšanā. Tomēr, šobrīd notiek aktīvas diskusijas par to, kādi ir riski iekaisīgu CNS slimību attīstībai pēc šo medikamentu lietošanas. Tāpat nav skaidrs, vai šis risks mainās atkarībā no no autoimūnas slimības vai konkrēta TNF inhibitora.
Pētījums, kurā analizēti ilgtermiņa melanomas dati, atklāj svarīgu ieskatu melanomas sastopamības tendencēs vīriešiem un sievietēm.
Onihomikozes bija, ir un būs nozīmīga infekcija, ar kuru jātiek galā iedzīvotājiem un veselības aprūpes speciālistiem, lai gan nemainīgi tiek uzsvērts progress sabiedrības zināšanās higiēnas jautājumos, mūsdienu diagnostikas metožu, antimikotisko medikamentu un podologu pakalpojumu pieejamība mūsu valstī. Dermatologa ikdienas praksē nereti jāuzklausa citu specialitāšu ārstu uzskati, farmaceitu viedokļi par antimikotisko medikamentu šķietamo bīstamību.
Alopecia areata (AA) ir saistīta ar multiplām blakusslimībām, tomēr informācija par slimību attīstību pēc AA attīstības ir ierobežotā daudzumā. Šajā pētījumā izvērtēta iniciālu psihiatrisku un autoimūnu slimību izplatība pacientiem ar AA.
Tradicionāli strutainas ādas slimības asociējas ar bakteriālu infekciju, lai gan strutas var būt raksturīga ādas izpausme gan virālu infekciju, gan arī mikožu gadījumā. Plašā globālā pētījumā dokumentēti ~ 4,2 miljardi jaunu ādas un zemādas slimības gadījumu gadā, no kuriem ½ saistīti ar sēnīšinfekciju, bet 270 miljoni gadījumu saistāmi ar bakteriālu un 120 miljoni — ar virālu izsaucēju. [1]
Aptaukošanās rādītājiem bērniem pieaugot tiktāl, ka tas kļūst par sabiedrības veselības problēmu, ar to saistītie ādas stāvokļi pieaug arī bērnu populācijā.
Seborejisks dermatīts ir bieži sastopama hroniska iekaisīga ādas slimība, kuras izplatība, patoģenēze un epidemioloģiskie rādītāji nav pilnvērtīgi definēti. Balstoties uz šā pētījuma datiem, detalizēti atainoti seborejiskā dermatīta izplatības rādītāji pasaulē.
Dažādi faktori ietekmē ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (HRQL) cilvēkiem ar pārtikas alerģiju, un vissliktākie rādītāji konstatēti sievietēm. Īpaši negatīvi dzīves kvalitāti ietekmēja situācijas, kad sievietēm bija vairākas pārtikas alerģijas – šai grupai bija viszemākā pārtikas alerģijas HRQL (FA HRQL).
2026. gada 17., 18. un 19. jūnijā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (Stradiņa slimnīca) jau 23. gadu tiek rīkots starptautisks kongress Baltic Summer, pulcējot invazīvos kardiologus, sirds ķirurgus un elektrofiziologus no dažādām valstīm, lai praksē un diskusijās dalītos pieredzē.
Hronisks nogurums kļuvis arvien biežāk sastopams mūsdienu dzīvē, jo cilvēki saskaras ar lielāku darba slodzi un mazāk atpūtas. Lai gan izsīkumu bieži pamato ar stresu vai miega trūkumu, pētnieki norāda, ka nepietiekams uzturs var būtiski ietekmēt šo stāvokli.
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā diviem pacientiem sekmīgi implantēta jauna tipa bezvadu sirds stimulācijas sistēma. Atšķirībā no līdz šim pieejamajiem bezvadu sirds stimulatoriem, jaunā tehnoloģija ļauj nodrošināt stimulāciju gan sirds priekškambarī, gan kambarī, paplašinot ārstēšanas iespējas pacientiem ar sirds ritma traucējumiem
