Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Antihipertensīvie medikamenti un ekzematozs dermatīts senioriem

Doctus
Antihipertensīvie medikamenti un ekzematozs dermatīts senioriem
Pixabay.com
Senioru vidū pieaug ekzēmas gadījumu skaits, bet tajā pašā laikā ir maz zināms par ādas reakcijas patofizioloģiskajiem procesiem un labāko ārstēšanas taktiku. Preliminārie dati uzrāda, ka medikamenti, īpaši antihipertensīvie, varētu būt iemesls ekzematozam dermatītam senioru populācijā, tomēr ir ierobežots skaits pētījumu, kas šo saikni varētu apstiprināt.

Šis bija garengriezuma kohortas pētījums, kurā analizēja, vai antihipertensīvie medikamenti ir saistīti ar ekzematozu dermatītu senioriem. Tas norisinājās Apvienotajā Karalistē ģimenes ārstu praksēs no 1994.–2015.gadam, datu analīze veikta līdz 2024.gadam. Pētījumā tika iekļauti 60+ gadus veci seniori bez ekzematoza dermatīta pētījuma sākumā. Katram pacientam tika fiksēts laiks, kad ordinēts jauns antihipertensīvais medikaments un aktīva, pirmo reizi diagnosticēta ekzematoza dermatīta sākums.

Pētījumā piedalījās 1 561 358 seniori (vidējais [SN] vecums 67 [9] gadi; 54 % sievietes; kopējā ekzematozā dermatīta izplatība bija 6,7 % sešu (IQR 3–11) gadu novērošanas periodā. Ekzematoza dermatīta sastopamība bija augstāka starp tiem pētījuma dalībniekiem, kam bija parakstīti antihipertensīvie medikamenti (12 pret 9 uz 1000 persongadiem). Pēc pielāgotās Cox proporcionālās draudu modeļu analīzes tika secināts, ka tiem, kas saņem antihipertensīvos medikamentus ir par 29 % augstāks risks attīstīties ekzematozam dermatītam (draudu attiecība [HR] 1,29; 95 % TI 1,26–1,31). Analizējot katru antihipertensīvo medikamentu klasi atsevišķi, secināts, ka lielākais efekts ir diurētiķiem (HR 1,21; 95 % TI 1,19–1,24) un kalcija kanālu blokatoriem (HR 1,16; 95 % TI 1,14–1,18).

Šajā kohortas pētījumā secināts, ka pastāv saistība starp ekzematozu dermatītu senioriem un antihipertensīviem medikamentiem, lielākoties diurētiķiem un kalcija kanālu blokatoriem; retāk AKEi un bēta blokatoriem. Nepieciešams turpināt papildu pētījumus, lai izprastu esošās saistības patofizioloģiskos mehānismus.

Avots: Ye M, Chan LN, Douglas I, Margolis DJ, Langan SM, Abuabara K. Antihypertensive Medications and Eczematous Dermatitis in Older Adults. JAMA Dermatol. Published online May 22, 2024. doi:10.1001/jamadermatol.2024.1230

Saistītie raksti

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Kliedējam mītus par statīnu lietošanu

Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.

A. Ņikitina, R. Rimdjonoka, A. Skride, A. Rudzītis

Gastroezofageālā atviļņa slimības terapija. Ne tikai protonu sūkņu inhibitori

Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.

T. Raikstiņa, V. Skuja

D vitamīns hroniskas nieru slimības pacientiem

Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.

M. Brīvere, B. Runča

Dr. med. VITĀLIJS ZVIRGZDIŅŠ, asinsvadu ķirurgs: Ar neizsīkstošu izsalkumu operēt

Zvanot Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājam, virsārstam VITĀLIJAM ZVIRGZDIŅAM, lai uzaicinātu uz interviju, noķeru viņu brīdī, kad viņš nodevies vienam no saviem hobijiem un spiningo Zvirgzdu ezerā. “Tāds nu es esmu, mierā nevaru nosēdēt ne mirkli. Uz darbu eju ar prieku, jo man vēl aizvien ir patiesa interese par medicīnu — laikam tie ir atslēgas vārdi, kāpēc arvien esmu ķirurģijā,” sarunā atzīst Dr. med. Vitālijs Zvirgzdiņš.

G. Jansone

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U