Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Dermatoloģija

Rozācija. Dažāda un neatpazīta

Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.

S. Paudere–Logina

Atopiskais dermatīts. No bērna kājas līdz sirmam vecumam

Atopiskais dermatīts (AD) ir hroniska, iekaisīga ādas slimība, kuras klīniskā aina ir ļoti dažāda. Bērns, pieaugušais, seniors, pacients ar tumšu ādas krāsu — katrā no šiem gadījumiem klīnicists sastopas ar tikai šai pacientu grupai raksturīgām pazīmēm. Tā ir māksla laikus atpazīt AD, sākt atbilstīgu terapiju, lai sasniegtu mērķi — no niezes un izsitumiem tīru ādu un pilnvērtīgu dzīves kvalitāti pacientam.

S. Paudere–Logina

Dr. EDGARS ĶIECIS: bez piecām minūtēm dermatovenerologs. Pieredze Spānijā

Dr. EDGARS ĶIECIS ir Latvijas Universitātes 3. gada rezidents dermatoloģijā, veneroloģijā, kurš pašlaik uz pusgadu ir apmaiņā Astūrijas Centrālajā universitātes slimnīcā (Hospital Universitario Central de Asturias) Spānijā. Viņa draudzīgā, atvērtā komunikācija ļoti piestāv spāņu saulainajam temperamentam. Pats gan smejoties teic, ka esot stresainākais kolēģis nodaļā.

D. Ričika

Psoriāzes pārvaldība 21. gadsimtā. Izaicinājumi un iespējas

Psoriāze ir iekaisīga, hroniska papuloskvamoza ādas slimība indivīdiem visās vecumgrupās, 2—3 % iedzīvotāju Eiropā. [1; 2] Psoriāzei ir vairāki klīniskie varianti, no kuriem biežākais — plātnīšveida psoriāze jeb psoriasis vulgaris, kas klīniski izpaužas ar norobežotām sārtām papulām un plātnītēm, klātām ar sudrabainām, irdenām zvīņām (1. attēls). Psoriāzes attīstībā nozīme ir ģenētiskai predispozīcijai un provocējošiem ārvides faktoriem, bet galveno lomu psoriāzes patoģenēzē spēlē iekaisuma citokīni IL17 un IL23. [3]

A. Erta, A. Zavorins

Atopiskais dermatīts un kognitīvā disfunkcija vidēja un vecāka gadagājuma pacientiem: sistemātisks pārskats un meta–analīze

Atopiskais dermatīts (AD) ir bieži sastopama hroniska iekaisīga ādas slimība, kas skar arī pieaugušo populāciju visā pasaulē. Jaunākās publikācijās izteikta hipotēze, ka AD varētu būt saistīts ar kognitīvas disfunkcijas attīstību, bet pieejamie individuālo pētījumu rezultāti ir nepilnīgi. Šajā sistemātiskajā pārskatā un meta–analīzē izvērtēta AD un kognitīvās disfunkcijas saistība vidēja un vecāka gadagājuma pacientu vidū.

Doctus

Pieaugušo akne

Akne ir hroniska, iekaisīga, daudzfaktoru mata—tauku dziedzera vienības slimība. Pēdējos gados aizvien biežāk sāk pievērst uzmanību pieaugušo aknei. Akne pieaugušo vecumā var persistēt, recidivēt vai pirmo reizi parādīties pēc 25 gadu vecuma. [1; 2] Akne negatīvi ietekmē pacienta psihosociālo sfēru. Pacientiem biežāk novēro sliktāku pašvērtējumu, trauksmi, depresiju. [1; 3] Pieaugušo akne ir rezistentāka pret ārstēšanu nekā akne pusaudžu vecumā.

G. Bērziņa, E. Sālījuma, O. Prokofjeva
Lasītākais Doctus.lv

Kad zobs neparādās laikā. Biežākie pastāvīgo zobu šķilšanās traucējumu iemesli

Kad vecāki jautā, kādā vecumā bērnam būtu jāierodas pie ortodonta uz pirmo apskati, vadošās starptautiskās ortodontu asociācijas un klīniskā praksē iesaka to darīt jau 7–9 gadu vecumā.[1] Kāpēc? Saskaņā ar klasisko zobu šķilšanās secību, līdz 8 gadu vecumam bērnam parasti jau ir izšķīlušies vai šķiļas četri augšžokļa pastāvīgie priekšzobi, četri apakšžokļa pastāvīgie priekšzobi, kā arī pirmie pastāvīgie molāri. Pārējie zobi šajā vecumā parasti vēl ir piena zobi.

D. Čebanova

Gripas vīrusa cirkulācija jau sākusies

Šīs sezonas virusoloģiskās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka gripas vīrusa cirkulācija jau ir sākusies - 2026. gada 38. nedēļā laboratoriski apstiprināti trīs gripas gadījumi. Profesore Baiba Rozentāle norāda, ka, iespējams, ka arī gripas epidēmija varētu sākties agrāk nekā ierasts.

Doctus

Vai jaunie vīrieši tiešām nevēlas bērnus?

Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.

A. Ābele

Veselīgs dzīvesveids saistīts ar mazāku 13 vēža veidu risku

Apvienotās Karalistes Biobankas datu analīzē konstatēts, ka cilvēkiem, kuri ievēroja četrus vai piecus veselīga dzīvesveida paradumus, bija mazāks risks saslimt ar 13 vēža veidiem, tostarp mutes dobuma, rīkles, balsenes, barības vada, kuņģa, kolorektālo, aknu, aizkuņģa dziedzera, plaušu, nieru, urīnpūšļa un pēcmenopauzes krūts vēzi, kā arī mīksto audu sarkomu. No atsevišķajiem dzīvesveida faktoriem visplašākā ietekme bija saistīta ar nesmēķēšanu un normālu ķermeņa masu.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U