Akne (acne vulgaris) jeb pinnes ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas skar matu folikulus un tauku dziedzerus. Lai gan akne un tās varianti sastopami visās vecumgrupās, visbiežāk tā novērojama tieši pusaudžiem. Klīniskā aina ir variabla, veidojoties komedoniem, papulām, pustulām un mezgliņiem uz sejas un arī ķermeņa ādas.
Pēdu ādas struktūra, salīdzinot ar citām ķermeņa daļām, ir unikāla. Tās loma ir pārvarēt un pielāgoties ārējiem stresoriem fiziskas slodzes apstākļos, tāpēc epidermā, lielākoties stratum corneum daļā, ir struktūras, kādu nav nekur citur, piemēram, telpiski izkārtots keratīns, lai nodrošinātos pret fizikāliem iedarbības faktoriem.
Klīniskajā praksē botulīns, proti, <em>Clostridium botulinum</em> producēts neirotoksīns, kura darbību raksturo pārejoša šķērssvītrotās muskulatūras hemodenervācija jeb toksīna inducēta neirālās pārvades kavēšana, ir pazīstams jau vairāk nekā 30 gadu. [1]
Diabēta pēda uzskatāma par vienu no cukura diabēta vēlīnajām komplikācijām, kas nozīmē, ka pacientam regulāri jādodas uz apskatēm un novērošanos pie medicīnas darbiniekiem. Izdevumi pacientam ir lielāki, bet neārstēšanas gadījumā var attīstīties gangrēna, kuras sekas var būt pat kājas amputācija.
Pasaulē joprojām turpina pieaugt gan melanomas, gan nemelanomas ādas audzēju sastopamība, ik gadu tiek reģistrēti aptuveni 320 000 jaunu melanomas un vairāk nekā miljons nemelanomas ādas audzēju gadījumu, kas ir nozīmīgs slogs visai medicīnas aprūpes sistēmai. [1]
Psoriāzes klīniskajām izpausmēm raksturīga sezonalitāte. Lielākā daļa psoriāzes pacientu labāk jūtas vasaras mēnešos un slimības uzliesmojumus pieredz rudens/ziemas mēnešos. Šī slimības forma tiek dēvēta par psoriāzes ziemas tipu (Typus hiemalis). Tomēr nelielai pacientu daļai (5—20 %) [5] uzliesmojumi ir tieši vasaras mēnešos, un to dēvē par psoriāzes vasaras tipu (<em>Typus aestivalis</em>) jeb fotosensitīvu psoriāzi.
Autoimūno bullozo jeb pūšļveida slimību gadījumā raksturīga autoantivielu veidošanās pret dažādiem strukturāliem ādas un gļotādu elementiem. Praksē šīs slimības sastopamas salīdzinoši reti. Standarta metode bullozo dermatožu diagnostikā ir tiešās imūnfluorescences mikroskopija.
Emocijas ir svarīgs faktors, kas nosaka hronisku ādas slimību attīstību un paasinājumu veidošanos. Psihodermatoloģija ir medicīnas nozare, kas fokusējas uz ādas, prāta un ķermeņa mijiedarbību. Trešdaļai dermatoloģisko pacientu ir psiholoģiska rakstura problēmas, tieši tāpēc svarīgi to ņemt vērā, ārstējot pacientus ar hroniskām ādas problēmām.
Aktīniskā keratoze (AK) ir hroniskas, kumulatīvas saules ekspozīcijas rezultātā (> 10—60 gados) izveidojies solārs ādas bojājums, kam raksturīgi atsevišķu vai multiplu, norobežotu vai difūzu, sarkanīgu vai sarkanbrūnu plankumu, papulu vai hiperkeratožu veidošanās. AK tiek definēta kā neinvazīva, agrīna (in situ) plakanšūnu karcinoma. [1]
Laiks maina daudzus bioloģiskos procesus mūsu ķermenī. Novecošanās ir neviendabīgs faktors, kura ietekmes temps uz orgānu sistēmām atšķiras. Bet ko tas dara ar mūsu lielāko orgānu? Vai āda noveco tikai fizioloģiski vai tomēr mēs ar savu uzvedību un paradumiem šo procesu varam negribot paātrināt?
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
21.gadsimta iespējas perinatālā aprūpē ir uzlabojušas izdzīvošanas iespējas priekšlaikus dzimušiem bērniem (< 37 gestācijas nedēļas) vai mazuļiem ar zemu dzimšanas svaru (< 2500 g), taču šiem bērniem ir paaugstināts risks sliktākiem kognitīviem un ar izglītību saistītiem iznākumiem.
Aptaukošanās izplatība Eiropā un Latvijā turpina pieaugt, un tā kļuvusi par riska faktoru ne tikai metaboliskām un kardiovaskulārām slimībām, bet arī elpošanas sistēmas traucējumiem. Eurostat dati liecina, ka 2022. gadā Eiropā vairāk nekā puse pieaugušo bija ar lieko svaru, bet aptuveni 23—24 % ar adipozitāti (ķermeņa masas indekss ≥ 30). Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā. Bronhiālā astma skar 5—8 % Eiropas pieaugušo, 4 % Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot aptaukošanās sastopamībai, neizbēgami pieaug pacientu skaits, kam šīs abas slimības pastāv vienlaicīgi. [1; 2]
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
No 2026. gada 16. aprīļa līdz 18. aprīlim Rīgā norisināsies nozīmīgākais notikums Baltijas endokrinoloģijā – 12. Baltijas Endokrinologu kongress, kurā pulcēsies nozares eksperti, ārsti un pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm, lai stiprinātu kopīgu nozares redzējumu, aktualizētu mūsdienīgas ārstēšanas pieejas un dalītos pieredzē.
