Veģetāras diētas ievērošana ir saistīta ar zemāku kolorektālā vēža risku, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri neievēro veģetāras diētas ēšanas principus, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA Internal Medicine.
Meitenēm, kuras bieži dzer saldinātos dzērienus, agrīnāk sākas menstruālais periods, nekā meitenēm, kuras tos nelieto tik bieži, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Human Reproduction.
Gan epidemioloģiskos, gan pre klīniskos pētījumos pierādīts, ka kafijas lietošanai ir aizsargājošs efekts pret ne-melanomas ādas audzējiem. Tomēr aizsargājošais efekts pret ādas melanomu (ļaundabīgu un in situ) ir mazāk izpētīts.
Viena avokado apēšana katru dienu ir daļa no veselīgas sirds un holesterīnu pazeminošas diētas sastāvdaļām, tā samazina zema blīvuma holesterīna līmeni pacientiem ar lieko svaru un aptaukošanos, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Journal of the American Heart Association.
Katram piektajam bērnam un pusaudzim pasaulē ir aptaukošanās, kas paaugstina risku 2.tipa cukura diabēta attīstībai. GLP1 receptoru agonisti (RA) ir viena no farmakoterapijas iespējām šajā populācijā, kurai nepieciešama efektivitātes un drošuma izvērtēšana.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Vai pacients, kurš piekrīt ārstēties, bet norādījumus neievēro, ir “sarežģīts”? Vai varbūt viņš vienkārši nav sapratis būtisko? Komunikācija nav tikai vārdu apmaiņa, tā ir klīniskās kvalitātes pamats. Tomēr praksē nereti konsultējam pacientus, kuru rīcība šķiet neparedzama vai neracionāla: viņi atsakās no izmeklējumiem, pārtrauc terapiju, ignorē ārsta norādījumus. Tad aiz viņu uzvedības nereti slēpjas kultūras atšķirības, valodas barjera vai citāda izpratne par veselību.
Sirds un asinsvadu sistēmas slimības (SAS) kopumā ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā — 2022. gadā tās izraisīja 52 % no visiem nāves gadījumiem, kas ir aptuveni 16 000 cilvēku gadā. [1] Hroniska sirds mazspēja (SM) ir būtiska SAS komplikācija.
Līdz šim izpratne par vēža risku attiecībā uz retiem patoģenētiskiem variantiem (rare pathogenic variants [RPV]) izgūti pārsvarā no ģimeņu pētījumiem, kuros varam sagaidīt ierobežotus rezultātus un neobjektivitātes riskus. Lai kvantificētu asociāciju starp RPV iepriekš zināmos vēža predispozīcijas gēnos pacientiem ar vienu vai vairākiem primāriem ļaundabīgiem audzējiem, veikts plašs ģenētisko saistību pētījums no Apvienotās Karalistes Biobankas datiem.
