Tumora nekrozes faktora (TNF) inhibitori tiek plaši lietoti dažādu autoimūnu slimību ārstēšanā. Tomēr, šobrīd notiek aktīvas diskusijas par to, kādi ir riski iekaisīgu CNS slimību attīstībai pēc šo medikamentu lietošanas. Tāpat nav skaidrs, vai šis risks mainās atkarībā no no autoimūnas slimības vai konkrēta TNF inhibitora.
Kolonoskopija jeb apakšējā endoskopija ir ļoti informatīvs izmeklējums dažādu gastrointestinālu slimību diagnostikā. Kolonoskopiju var izmantot kā diagnostisku rīku un arī kā ārstēšanas metodi. Šī metode palīdz diagnosticēt iekaisīgas zarnu slimības (čūlaino kolītu, Krona slimību), divertikulozi, kolorektālo vēzi un citas zarnu trakta slimības. Nereti ikdienas praksē zarnu trakts sagatavots nepilnvērtīgi, tāpēc nepilnvērtīgi ir arī izmeklējuma rezultāti un kolonoskopijas laikā nav iespējams veikt adekvātas terapeitiskas manipulācijas.
Kāpēc ārstam būt sociālajos medijos, kā tiek ģenerēts saturs, cik daudz laika tas aizņem un kāpēc ir tik svarīgi rūpīgi pārdomāt, kā publiski paust informāciju? Pieredzē dalās asoc. prof. ANDRIS SKRIDE, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Reto slimību kabineta vadītājs un Profesora Skrides Sirds klīnikas vadītājs, un Dr. ILONA VILKOITE, “Veselības centrs 4” gastroenteroloģe, interniste, endoskopijas speciāliste, IVBIOTIC zīmola radītāja.
Čūlainais kolīts (ČK) ietilpst iekaisīgo zarnu slimību grupā, kas ir hroniska, sistēmiska autoimūna slimība, kas nav pilnībā izārstējama. [1] Joprojām notiek pētījumi, lai piemeklētu pēc iespējas efektīvāku terapiju, kas, bloķējot iekaisuma kaskādes, spētu panākt klīnisku un endoskopisku remisiju, tādejādi uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti un samazinot operatīvas terapijas risku. Pētījumā [2] noskaidrots, ka risankizumabs veicina klīniskās remisijas ātrumu pacientiem ar vidēji smagu un smagu ČK.
Līdz šim trūka pierādījumu, vai protonu sūkņa inhibitori ir labvēlīgi vai kaitīgi stresa čūlu profilaksei kritiski slimiem pacientiem, kuriem tiek veikta mākslīgā plaušu ventilācija.
Aizkuņģa dziedzera duktāla adenokarcinoma (DA) ir nāvējoša slimība ar pieaugošiem sastopamības rādītājiem. Liela daļa aizkuņģa dziedzera DA ir neārstējamas tās atklāšanas brīdī, bet tajā pašā laikā vispārējās populācijas sijājošā diagnostika arī netiek rekomendēta. Augsta riska indivīdu uzraudzība varētu palīdzēt vēzi konstatēt agrīnāk, bet ieguvumi no šādas intervences nav līdz šim vērtēti.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.
Iekaisīgo zarnu slimību (IZS) gadījumu pieaugums ir bijis paralēls ievērojamam aptaukošanās un vielmaiņas blakusslimību skaita pieaugumam. Šajā apskatā tika pētīta aptaukošanās un ar to saistīto vielmaiņas blakusslimību iespējamā ietekme uz slimības progresēšanu, komplikācijām, ārstēšanas reakciju, ķirurģiskajiem rezultātiem, veselības ekonomiku un aptaukošanās ārstēšanas iespējamo ietekmi uz IZS gaitu.
Dzelzs deficīta anēmija klīniskajā praksē bieži saistīta ar kuņģa—zarnu trakta slimībām. [1—3] Dzelzs deficīta anēmiju var veicināt dažādi faktori, piemēram, hroniska asiņošana, malabsorbcija un hronisks iekaisums. Dzelzs deficīts pat bez anēmijas var būtiski ietekmēt fiziskās un kognitīvās spējas un pasliktināt dzīves kvalitāti.
Kolonoskopiju izmanto gan diagnostikas, gan ārstēšanas nolūkā, lai identificētu un ārstētu dažādas patoloģijas kuņģa—zarnu trakta apakšējā daļā, un tā ir būtiska kolorektālā vēža skrīninga sadaļa. [1; 2] Svarīgi atzīmēt, ka diabēta pacientiem mēdz būt plašs gastrointestinālo simptomu spektrs un ir palielināts risks kolorektālā vēža attīstībai, [3; 4] tāpēc bieži tiek indicēta kolonoskopija.
Latvijā veiksmīgi noslēdzies Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pilotprojekts “Sirds un asinsvadu slimību pacientu diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana”, kura ietvaros no 2024.gada decembra līdz 2026.gada martam tika ieviesta mērķēta ģenētiskā testēšana pacientiem ar smagu hiperlipidēmiju un aizdomām par ģimenes hiperholesterinēmiju (ĢH) jeb iedzimtu ļoti augstu holesterīna līmeni. Projekta realizētāji aicina turpināt testēšanu pacientiem ar augstu holesterīnu.
Diabētiskā perifērā neiropātija (DPN), kas definēta kā vibrāciju uztveres sliekšņa (VPT) pārsniegšana virs 25 V, bija statistiski nozīmīgi saistīta ar paaugstinātu demences un cerebrovaskulāru slimību risku pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (T2D).
Dupilumabs 300 mg, cendakimabs 360 mg un budezonīda perorāla suspensija 2 mg uzrādīja mērenu līdz augstu efektivitātes līmeni disfāgijas mazināšanā pusaudžiem un pieaugušajiem ar eozinofilo ezofagītu (EoE). Lielākā daļa pētīto terapiju, izņemot etrasimodu, nodrošināja histoloģisku remisiju.
Jauns pētījums, kas prezentēts Eiropas Aptaukošanās kongresā (ECO 2026), rāda: jo vairāk cilvēki zaudē svaru, lietojot populāros GLP 1 medikamentus, jo būtiski zemāks kļūst vairāku ar aptaukošanos saistītu slimību risks. Pētījums arī atklāja, ka pacientiem, kuri pēc terapijas sākšanas pieņēmās svarā, veselības iznākumi kopumā bija sliktāki.
2026. gada 25. aprīlī, svinot jau savu piekto norises gadu, notika RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2026.
