Garā Covid-19 gadījumā simptomi saglabājas pēc SARS-CoV-2 infekcijas pārslimošanas, un liela daļa patoģenēzes mehānismu saistīti ar iekaisumu. Tika izteikta hipotēze, ka kolhicīns kā plaši zināms pretiekaisuma līdzeklis varētu samazināt garā Covid-19 simptomus, iedarbojoties uz šiem patoģenēzes faktoriem.
Apmēram 8-22 % no krūts vēža gadījumiem tiek atklāti III un IV stadijās, kaut arī ir pieejamas advancētas skrīninga iespējas atklāt vēzi tā sākotnējā posmā. Populācijas pētījumā Zviedrijā noskaidrots, vai sievietēm, kas neierodas uz savu pirmo mamogrāfijas skrīningu ir augstāks ilgtermiņa risks sliktai skrīninga līdzestībai un krūts vēža iznākumam.
Pētnieki Grieķijā veikuši pētījumu, kurā meklēta saistība starp mātes līdzestību Vidusjūras diētai un pārtikas alerģiju attīstību bērnam. Noskaidrots, ka bērniem, kuru mātes grūtniecības un krūts barošanas laikā uzņēmušas vairāk piena produktus, augļus un dārzeņus, ir mazāka iespēja attīstīties pārtikas alerģijām.
Bezmiegs ir bieži sastopams pavadonis pacientiem ar hroniskām slimībām (sāpju sindroms, kardiovaskulāras slimības, vēzis) un negatīvi ietekmē šo slimību iznākumu un dzīves kvalitāti. Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) bezmiega gadījumā rekomendēta kā pirmās līnijas terapija, tomēr pastāv neskaidrības par tās piemērojamību un efektivitāti pacientiem ar hroniskām slimībām.
RETREAT-FRAIL pētījums nācis klajā ar negaidītu atziņu – antihipertensīvās terapijas deeskalācija senioriem virs 80 gadu vecuma nemazina nopietnu blakusparādību risku un nesniedz kādu citu klīnisku ieguvumu salīdzinājumā ar standarta aprūpi. Šis secinājums konfliktē ar iepriekš veiktiem novērojumu pētījumiem, kur paredzēts mazāks blakņu profils un zemāka mirstība.
Neskatoties uz plašākām ārstēšanas iespējām un pieaugošu izpratni par slimību, amerikāņi ziņo par kairinātas zarnu slimības (KZS) negatīvo ietekmi uz darba, mājas un sociālo dzīvi. Amerikas Gastroenterologu asociācija organizējusi aptauju, kur konstatēts, ka KZS pacientu ietekmē apmēram 19 dienas mēnesī, no tām 11 dienas ietekmē darbu vai skolu un astoņas dienas ierobežo ikdienas aktivitātes.
Izpētīts, ka senioriem, kam nav kardiovaskulāras slimības, katras papildu 10 vidējas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes saistītas ar kardiovaskulāro slimību riska samazinājumu. Tiem, kam pāri 80 gadu slieksnim arī viegla fiziskā aktivitāte pastaigu formā nodrošina ievērojamu aizsardzību.
Vakcīnas bērniem un pusaudžiem ir drošas un efektīvas, novēršot apmēram 146 miljonus nāves gadījumu bērniem zem piecu gadu vecuma visā pasaulē. Tomēr daudzi klīnicisti joprojām ikdienas praksē saskaras ar vecāku šaubām un grūtībām atbildēt uz pausto skepsi.
Jau izpētīts, ka mīlestības, laipnības un pozitīvas komunikācijas veidota bērna audzināšanas pieeja (<em>maternal warmth</em>) rada drošu un atbalstošu vidi bērna attīstībai un ir prognostisks faktors pusaudža mentālai un fiziskai veselībai. Tomēr pastāv neskaidrības par biopsihosociālajiem mehānismiem, kas ietekmē šo saistību.
Prenatālas <em>cannabis</em> lietošanas tendences turpina augt, un šī substance ir viena no biežāk lietotajām grūtniecības laikā. Arvien vairāk pierādījumu vēsta par potenciālām nelabvēlīgām blaknēm auglim.
Cilvēkiem, kuri neārstē obstruktīvu miega apnoju, ir lielāka iespēja saslimt ar Parkinsona slimību. Nepārtraukta pozitīva elpceļu spiediena jeb CPAP lietošana var palīdzēt samazināt šo risku, uzlabojot miega kvalitāti un saglabājot vienmērīgu gaisa plūsmu visas nakts garumā.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
Kafija ir viens no biežāk lietotajiem dzērieniem pasaulē, bet līdz šim nav veikti nejaušināti pētījumi par kofeīnu saturošas kafijas ietekmi uz ātriju fibrilācijas (ĀF) pacientu sirds ritmu. Lai salīdzinātu kofeīnu saturošas kafijas lietošanu ar izvairīšanos no tās patēriņa un ietekmi uz rekurentu ĀF, veikts prospektīvs atvērta tipa nejaušināts klīniskais pētījums.
“Visas slimības sākas zarnu traktā,” tā modernās medicīnas tēvs Hipokrats vēstīja 2000 gadus atpakaļ. Izpratne par zarnu trakta mikrobioma nozīmi cilvēka veselībā un slimību patoģenēzē strauji attīstās. Tāpat arī pieaug zināšanas par probiotiku nozīmi dažādu fizioloģisku un patoloģisku stāvokļu pārvaldībā.
Pašreizējās vadlīnijas iesaka ārstēšanu ar oseltamiviru visiem pacientiem, kuri hospitalizēti gripas dēļ, taču šie ieteikumi balstās uz nepilnīgiem pierādījumiem.
