Dr. GUNTIS BALODIS pirms dažiem mēnešiem kļuva par sertificētu ģimenes ārstu. Aiz muguras intensīvs posms rezidentūrā un priekšā, kā pats dakteris atzīst, — piedzīvojums, kas tikai sākas. Sarunājamies brīdī, kad Dr. Guntim Balodim ir darba pilnas rokas: viņa praksē tiek pārreģistrēti pacienti no citas prakses, kas tiek slēgta, un notiek remontdarbi, lai dakteris janvārī tiktu pie jaunām prakses telpām Jēkabpils centrā.
Aktuāla problēma ir cilvēkresursu piesaiste un noturēšana specialitātē, primārajā veselības aprūpē (PVA). Līdz šim nebija pētīti jaunā Latvijas ģimenes ārsta piesaistes faktori, piemēram, — kas ietekmē lojalitāti un nodomu palikt specialitātē? Rakstā sniegts neliels ieskats maģistra darba “Jauno ģimenes ārstu piesaisti ietekmējošie faktori ģimenes ārstu praksēm uz pacientu vērstas aprūpes pieejas laikmetā” (RSU/RISEBA maģistra programma “Veselības vadība”) rezultātos un galvenajos priekšlikumos.
Ērgļos ir trīs ģimenes ārsti, viena no trijotnes — AINA BRAĶE, kura pirms astoņiem gadiem ieguva titulu Gada ārsts. Pacienti izcēla un joprojām novērtē viņas zināšanas, atsaucību un neizsmeļamo entuziasmu. Aina Braķe ir gan laba ārste, gan arī aktīva Ērgļu sabiedriskās dzīves dalībniece. Pa šiem gadiem viņa Ērgļos kļuvusi savējā.
Dr. ANNA MIRONOVSKA ir infektoloģe, 2. Terapijas nodaļas virsārste Vidzemes slimnīcā. Arī ģimenes ārste trīs Valmieras novada pagastos — Dikļos, Zilākalnā un Dauguļos. Kā nemanot pērn augustā apritējuši 30 gadi reģionālās slimnīcas komandā, vadot nodaļu, kurai beidzamie trīs gadi pagājuši kovidzīmē. Pa kuru laiku? Un vēl viss pārējais, kas jāpiemin, lai kaut nedaudz pietuvotos tam, kas raksturo personību — ārsti Annu Mironovsku. (Esam novadnieces, tāpēc viena otru uzrunājam uz “tu”.)
Daktere GUNA ŠMITE Vilces doktorātu vada nepilnus divus gadus, kopš pārņēma Dr. Ineses Pemperes praksi. Sarunā jaunā daktere ir lietišķa: ja pats nedarīsi, tad kurš cits?! Izaicinājumu laukos patiešām netrūkst — jūnijā atvērusi filiāli blakus pagastā, Lielplatonē, un arī tuvajā Augstkalnē un Elejā vairāki ģimenes ārsti vēlas doties pensijā, tāpēc pacienti jau lūko, kur pierakstīties.
Skatoties labdarības raidījumus par bērniem, kas cietuši no seksuālas, fiziskas un emocionālas vardarbības, vienmēr jādomā, ka ikvienam no šiem bērniem ir ģimenes ārsts. Ņemot vērā statistiku, mēs šos bērnus satiekam praksē, bet bieži pat nenojaušam, kas ar viņiem notiek.
Šogad janvārī apritēja gads, kopš ZANE KOBIAKA pēc rezidentūras beigšanas ir pilntiesīga ģimenes ārste Grobiņā. Var teikt, ka viņa ir atgriezusies mājās — šai pusē uzaugusi, tur joprojām dzīvo viņas vecāki un tur ar novada pašvaldības atbalstu gan saņēmusi stipendiju rezidentūras studijām, gan atradusi brīnišķīgu darbavietu ar fantastisku un atbalstošu kolēģu komandu.
MĀRĪTE KAĻVA pirms gada pārņēma ģimenes ārstes Ainas Tjarves praksi Maltā. Viņas pārraudzībā ir gandrīz 1500 iedzīvotāju Maltā, Feimaņos un Pušā. Daktere sarunā atzīst, ka ir atgriezusies, lai dzīvotu un strādātu dzimtajā Rēzeknes novadā.
Ne tik sen kopā dzīvoja vairākas paaudzes kuplās ģimenēs, meitenes redzēja, kā aug zīdainis, kā bērniņu aprūpē, zīda. Šodien pirmā pieredze nereti rodas, aprūpējot pašiem savu bērniņu. Saprotams, ka jaunie vecāki jūtas nedroši un informāciju iegūst sociālajos tīklos. Tikai desmitā daļa vecāku norāda, ka sociālie tīkli viņu zināšanas šajā jomā neietekmē.
Pašlaik ģimenes ārsti ir pandēmijas apkarotāju pirmajās rindās, dara titānisku darbu, nežēlojot laiku un enerģiju. Daktere ILZE SKUJA ir spilgts piemērs tam, ka cilvēks spēj daudz, ja dara to, kas patīk un padodas.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.
Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
