“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Teiciens “Visam jābūt kārtībā” labi raksturo ģimenes ārsti SABĪNI FELDMANI. Tiešā nozīmē — viņai patīk kārtība: strādāt sakārtotā vidē, visu izdarīt laikus un būt noteicējai par to, kā elpo pašas uzņēmums. Un pārnestā nozīmē — viņa tic, ka visas grūtības pāriet un daudz ko varam atrisināt, ja vien runājam. Jauna, komunikabla un iejūtīga — tādu ģimenes ārsti ieguvuši Viļakas pacienti.
Ģimenes ārste MARUTA BINDRE medicīnā strādā 40 gadus un atzīst, ka joprojām darbdienu rītos uz savu praksi Smiltenē dodas ar prieku. Kas iedvesmo? Jaunie ārsti, kas turpina strādāt kopā ar viņu — daktere Ieva Šēna rezidentūru izgājusi viņas praksē, nu turpina darboties patstāvīgi. Iedvesmo attīstība — piemēram, tagad sapnis par telpu paplašināšanu. Un, protams, pacienti, kuru dzīvi ģimenes ārsts ierauga pilnā ritējumā.
Augstskolā esam mācījušies medicīnu no anatomijas līdz slima cilvēka funkcionēšanai un slimību ārstēšanai, taču prasmi komunicēt lielākā daļa no mums apguvuši paši — vērojot pieredzējušus kolēģus, eksperimentējot. Daudzviet pasaulē ģimenes ārsts ir vienīgais tiešās pieejamības speciālists, un tieši saziņas prasmes tiek sauktas par galveno efektīva ģimenes ārsta darba stūrakmeni — tas izteikti tiek uzsvērts rezidentūras laikā. [1—4]
Pēc Anglijas pilsētā Plimutā pavadītiem astoņiem gadiem Dr. ARMANDS SKRŪZMANIS ir atgriezies Latvijā, pašlaik iziet ģimenes medicīnas rezidentūras izglītības “pielīdzināšanas” procesu un ir apņēmības pilns kādu daļiņu no tur apgūtā iedzīvināt arī Latvijā. Šajā numurā lasiet gan sarunu ar Dr. Skrūzmani par pieredzi Lielbritānijā, gan viņa paša sagatavotu materiālu par konsultācijas vadīšanas modeli, ko savās praksēs izmanto britu ģimenes ārsti.
Dr. GUNTIS BALODIS pirms dažiem mēnešiem kļuva par sertificētu ģimenes ārstu. Aiz muguras intensīvs posms rezidentūrā un priekšā, kā pats dakteris atzīst, — piedzīvojums, kas tikai sākas. Sarunājamies brīdī, kad Dr. Guntim Balodim ir darba pilnas rokas: viņa praksē tiek pārreģistrēti pacienti no citas prakses, kas tiek slēgta, un notiek remontdarbi, lai dakteris janvārī tiktu pie jaunām prakses telpām Jēkabpils centrā.
Aktuāla problēma ir cilvēkresursu piesaiste un noturēšana specialitātē, primārajā veselības aprūpē (PVA). Līdz šim nebija pētīti jaunā Latvijas ģimenes ārsta piesaistes faktori, piemēram, — kas ietekmē lojalitāti un nodomu palikt specialitātē? Rakstā sniegts neliels ieskats maģistra darba “Jauno ģimenes ārstu piesaisti ietekmējošie faktori ģimenes ārstu praksēm uz pacientu vērstas aprūpes pieejas laikmetā” (RSU/RISEBA maģistra programma “Veselības vadība”) rezultātos un galvenajos priekšlikumos.
Ērgļos ir trīs ģimenes ārsti, viena no trijotnes — AINA BRAĶE, kura pirms astoņiem gadiem ieguva titulu Gada ārsts. Pacienti izcēla un joprojām novērtē viņas zināšanas, atsaucību un neizsmeļamo entuziasmu. Aina Braķe ir gan laba ārste, gan arī aktīva Ērgļu sabiedriskās dzīves dalībniece. Pa šiem gadiem viņa Ērgļos kļuvusi savējā.
Dr. ANNA MIRONOVSKA ir infektoloģe, 2. Terapijas nodaļas virsārste Vidzemes slimnīcā. Arī ģimenes ārste trīs Valmieras novada pagastos — Dikļos, Zilākalnā un Dauguļos. Kā nemanot pērn augustā apritējuši 30 gadi reģionālās slimnīcas komandā, vadot nodaļu, kurai beidzamie trīs gadi pagājuši kovidzīmē. Pa kuru laiku? Un vēl viss pārējais, kas jāpiemin, lai kaut nedaudz pietuvotos tam, kas raksturo personību — ārsti Annu Mironovsku. (Esam novadnieces, tāpēc viena otru uzrunājam uz “tu”.)
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Antibiotiku lietošana, lai gan rezultāti ir neskaidri, ir saistīta ar celiakijas slimības risku, tomēr šī saistība var atspoguļot gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, gan ne diagnosticētas celiakijas ārstēšanu. Pētnieki izvērtēja iepriekšēju antibiotiku lietošanu indivīdiem ar biopsijā apstiprinātu celiakijas slimību, salīdzinot ar atbilstīgām vispārējās populācijas kontroles grupām un ar viņu brāļiem un māsām. Tika veikta arī salīdzinoša analīze ar indivīdiem, kuriem histoloģiski novērojama normāla zarnu gļotāda.
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
Dupilumabs 300 mg, cendakimabs 360 mg un budezonīda perorāla suspensija 2 mg uzrādīja mērenu līdz augstu efektivitātes līmeni disfāgijas mazināšanā pusaudžiem un pieaugušajiem ar eozinofilo ezofagītu (EoE). Lielākā daļa pētīto terapiju, izņemot etrasimodu, nodrošināja histoloģisku remisiju.
Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisko slimību divvirzienu saistību. Lai panāktu iespējami labāku šo pacientu aprūpi, neirologam ir būtiski izvaicāt pacientus arī par viņu miegu. Šī ir raksta otrā daļa (pirmā Doctus 2026. gada maija numurā), kur uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos īsā aprakstošā veidā.
