Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Kognitīvs trauslums: visaptveroša klīniska paradigma ārpus intelektuālo spēju lejupslīdes

Doctus
Kognitīvs trauslums: visaptveroša klīniska paradigma ārpus intelektuālo spēju lejupslīdes
Pixabay.com
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.

Ageing Research Reviews publicēts plašs pārskats par klīniskiem pētījumiem, teorētiskiem ietvariem un empīriskām atradnēm, kur analizēta mijiedarbība starp fizisko trauslumu un viegliem kognitīviem traucējumiem (vai subjektīvu kognitīvo lejupslīdi), apvienojot tos zem viena koncepta – kognitīvs trauslums. Kā viena no pārskata daļām ir potenciālie patofizioloģiskie mehānismi, kas saista abus šos lielumus. Kā būtiskākie minēti: psihosociālie faktori kā ienākumu līmenis, sociālā ievainojamība un vientulība, tāpat arī sarkopēnija, insulīna rezistence, metaboliskais sindroms, depresija, uztures deficīti, hormonu līmeņa svārstības, ierobežota fiziskā un sociālā aktivitāte. Piemēram, depresija senioru vidū caur samazinātu neirotransmiteru (noradrenalīns, dopamīns) aktivitāti veicina trausluma attīstību, kā dēļ samazinās motivācija, fiziskās aktivitātes, un seniors tiek ievilkts nevēlamu notikumu spirālē – hronisks uzturvielu deficīts, sarkopēnija un pieaugošs kardiovaskulāro notikumu risks.

Šiem pacientiem nepieciešama tāda personalizēta ārstēšanas pieeja kā pielāgotas fiziskās aktivitātes, kognitīvie treniņi, diētas optimizācija kombinācijā ar jaunāko tehnoloģiju iekļaušanu ārstēšanas procesā. Pretēji tradicionālai pieejai, kas atdala fizisko trauslumu no demences, ir būtiski strādāt visaptveroši – integrējot fizisko, kognitīvo, emocionālo un sociālo novērtējumu ārsta ikdienas procesā. Jāpiebilst, ka joprojām pastāv daudz neatbildētu jautājumu, piemēram – kurš ir uzticamākais biomarķieris agrīnai kognitīvā trausluma atpazīšanai, un līdz kādam līmenim varam šo procesu reālistiski apturēt?

Avots: Cozza, Mariagiovanna, and Virginia Boccardi. “Cognitive frailty: A comprehensive clinical paradigm beyond cognitive decline.” Ageing research reviews vol. 108 (2025): 102738. doi:10.1016/j.arr.2025.102738

Saistītie raksti

Osteopēnija klusiņām vājina kaulus miljoniem cilvēku

Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.

Doctus

Mukoaktīvi līdzekļi elpošanas mazspējas gadījumā: vai droša taktika?

Novērots, ka neskatoties uz zemo pierādījumu līmeni par efektivitāti, mukoaktīvi līdzekļi bieži tiek izmantoti ārstēšanā pacientiem ar elpošanas mazspēju. Tāpēc tika veikts daudzcentru atvērta tipa nejaušināts pētījums, iekļaujot kritiski slimus, mehāniski ventilētus pacientus no 16 gadu vecuma, kam ir elpošanas mazspēja un nepieciešams izvadīt sekrētu no elpceļiem.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Osteopēnija klusiņām vājina kaulus miljoniem cilvēku

Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.

Doctus

Kad sāpes neatkāpjas. Atkārtotas stereotaktiskās radioķirurģijas nozīme refraktāras trigeminālās neiralģijas ārstēšanā

Kad dzirdam vārdus “staru terapija”, “stereotaktiskā radioķirurģija” (stereotactic radiosurgery jeb SRS; latviski SRĶ), visbiežāk domas aizved līdz onkoloģijai. Lai arī visbiežāk radioķirurģiju izmanto labdabīgu un ļaundabīgu veidojumu ārstēšanā, tomēr, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un to precizitātei, SRĶ tiek izmantota arī dažādu funkcionālu neiroloģisku slimību ārstēšanā — trigeminālā neiralģija, esenciāls tremors, parkinsonisms, epilepsija, hroniskas sāpes, distonija, un to lieto pat atkarību ārstēšanā. [1]

I. Ledina, M. Mežeckis

Kardiovaskulārās slimības. Uz svaru kausiem — pacienta līdzestība

Kardiovaskulārās slimības joprojām saglabājas kā vadošais saslimstības un mirstības iemesls Eiropā, turklāt vīriešiem šie riski ir izteikti augstāki. Ir skaidri dokumentēts, ka pacienta līdzestība parakstītajiem medikamentiem nozīmīgi uzlabo slimības kontroli, samazina komplikāciju riskus un veselības aprūpes resursu izmaksas. [1] Nelīdzestība ir vislabāk dokumentētais, bet vismazāk izprastais veselības uzvedības fenomens pacientu vidū. [3]

S. Paudere–Logina

Dermatoskopija nedermatologiem. Metodes pamati

Klīnicisti (dermatologi, ģimenes ārsti, podiatri utt.) arvien biežāk izmanto dermatoskopiju, [1; 2] lai pieņemtu lēmumus par turpmāko klīnisko rīcību, gan analizējot ādas jaunveidojumus, gan iekaisīgās ādas slimības un ādas stāvokļus. Patologiem papildus iesniegtie dermatoskopiskie attēli sniedz svarīgu ieskatu klīnicista diagnostikas un domāšanas procesā.

R. Karls, E. Ozola-Martina, A. Portnaja

Kāpēc sāpes nav jācieš?

Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]

M. Mežals

Smadzeņu kartogrāfs. Asoc. prof. KASPARS AUSLANDS, neiroķirurgs

RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.

M. Lapsa

Miega traucējumi neiroloģisku slimību gadījumos. Neiromuskulārās slimības, multiplā skleroze un ne tikai

Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisko slimību divvirzienu saistību. Lai panāktu iespējami labāku šo pacientu aprūpi, neirologam ir būtiski izvaicāt pacientus arī par viņu miegu. Šī ir raksta otrā daļa (pirmā Doctus 2026. gada maija numurā), kur uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos īsā aprakstošā veidā.

S. Strautmane
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U