HIV pacientiem zūd imunitāte pret baku vīrusu pat tad, ja bērnībā šie cilvēki ir saņēmuši vakcīnu pret to un antiretrovirālā terapija (ART) ir atjaunosi lielu daļu viņu imunitātes, secināts pētījumā.
Pretgripas vakcīna samazina infekcijas iespējamību, bet tomēr, šī brīža vakcīnu efektivitāte ir tikai 40 – 60 %. Jaunā pētījumā pierādīts, kā izmainās RNS līmenis šūnās pēc infekcijas vai vakcīnas. Šis atklājums var palīdzēt izstrādāt vēl efektīvākas pretgripas vakcīnas.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā Clinical Microbiology, aprakstīts jauns, ātrs Laima slimības diagnostikas tests, kas varētu kļūt par praktiski izmantojamu testu. Pētnieki atklāja, ka jaunais tests, kurā Laima slimības infekcijas noteikšanai izmanto vairākus biomarķierus, bija jutīgāks nekā pašreizējie laboratorijas testi, diagnosticējot Laima slimību agrīni.
Pacientiem ar augstu asinsspiedienu vakcinācija pret gripu nozīmē par 18 % zemāku nāves risku gripas sezonā, secināts pētījumā, kura rezultāti nesen prezentēti Eiropas Kardiologu biedrības kongresā.
Palielinoties cilvēku skaitam, kuri iespējams ir pakļauti ērču encefalīta riskam, pētnieki apkopojuši visaptverošu pārskatu par ērču encefalīta epidemioloģiju, klīniskajām pazīmēm, pieejamajiem diagnostiskajiem instrumentiem un ārstēšanu.
Pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), ja viņi saslimst ar gripu, ir paaugstināts mirstības, smagu komplikāciju un hospitalizācijas risks. Bet, ja šie pacienti ir vakcinēti pret gripu, šis risks ir ievērojami mazāks.
Infekciju slimības gados veciem cilvēkiem ir saistītas ar augstākiem mirstības rādītājiem un ir pieņēmums, ka probiotiku lietošana varētu samazināt infekciju biežumu šajā populācijā.
Cilvēka papillomas kvadrivalentā vakcīna (HPV4) nav saistīta ar paaugstinātu autoimūnu slimību risku sievietēm, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Canadian Medical Association Journal.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Mūsdienās sievietes nereti plāno grūtniecību vēlākā vecumā, kad biežāk sastopamas arī deģeneratīvas locītavu slimības, [1] tomēr gūžas locītavas patoloģijas arvien biežāk diagnosticē arī jaunām sievietēm reproduktīvā vecumā. Iemesli — agrīna iedzimtu un jaunības skeleta slimību atklāšana, aktīvs dzīvesveids un pieaugošais pirmās grūtniecības vecums. Rezultātā jārisina jautājumi par gūžas locītavas slimību ietekmi uz grūtniecību un par optimālu ārstēšanas laiku sievietēm, kuras plāno bērnu.
Izpētīts, ka priekšlaicīgas menopauzes iestāšanās saistīta ar paaugstinātu īstermiņa risku attīstīties koronārai sirds slimībai, bet ilgtermiņa riski nav zināmi. Šā pētījuma mērķis bija aprēķināt koronāras sirds slimības (KSS) risku dzīves laikā un analizēt, vai šie riski atšķiras atkarībā no sievietes rases.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]