Šīs klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir atgādināt par it kā vienkāršu un visiem labi zināmu infekcijas slimību – kašķi – un to, kādas var būt sekas, ja šī slimība netiek ārstēta. Latvijā pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2012. gadā (janvāris–novembris) bija reģistrēti 1452 kašķa gadījumi. Vidējais kašķa gadījumu skaits 2007.–2011. gadā bija 792,8 gadījumi gadā.
Pēdējos gados dažādu medicīnas nozaru vadošie speciālisti un praktizējošie ārsti Latvijā aktualizējuši jautājumu par pneimokoku infekcijas radīto slogu veselības aprūpei, par vakcinācijas nepieciešamību un vakcīnu izvēles principiem. Tāpēc Latvijas Infektologu un hepatologu asociācija uz diskusiju aicināja nozaru vadošos speciālistus un diskusijas mērķis bija noteikt nopietna riska grupas, kam būtu nepieciešama vakcinācija pret pneimokoku infekciju, kā arī izveidot rekomendācijas bērnu un pieaugušo vakcinācijai pret šo infekciju.
Latvijas Infektoloģijas centra mediķi saņēmuši divus Latvijas Republikas patentus, kas apliecina infektoloģijai un hepatoloģijai piederīgu jaunu izgudrojumu ienākšanu ārstniecības praksē.Viens patents ir par akūta alkohola hepatīta gaitas prognozēšanas paņēmienu, otrs - par aknu komas norises prognozēšanas metodi akūta B vīrushepatīta gadījumā.
Mūsu platuma grādos retāk, bet pasaulē bieži sastopams aknu abscesa izraisītājs – entamoeba hystolitica. Šajā klīniskajā gadījumā – par sievieti, kas pēc ceļojuma uz Āzijas valstīm saslima ar šo aknu abscesa izraisītāju, kā arī par viņas veiksmīgu izārstēšanu ar metronidazolu.
Pašlaik ir zināmi septiņi atšķirīgi hepatītu ierosinoši vīrusi: A, B, C, D, E, G, TT, kā arī viens vīrushepatīta kandidāts – SEN vīruss, par kura lomu hepatītu attīstībā nepieciešama papildinformācija, bet tā saistība ar primāru hepatocelulāru karcinomu gan ir pierādīta. Vīrushepatīts B ir viena no vissarežģītākajām pašlaik zināmajām infekcijas slimībām, jo šo slimību ierosinošais vīruss ir ārkārtīgi komplicēti strukturēts un arī tāpēc, ka slimības attīstības “loģistika” jeb patoģenēze ir komplicēta, atsevišķos posmos pat paradoksāla.
Lielākā daļa akūta sinusīta simptomu beidzas vienlīdz ātri neatkarīgi no tā, vai tiek lietotas antibiotikas vai nē, ziņo Joural of the American Medical Association publicēta pētījuma rezultāti.
Vai katras caurejas gadījums ir bīstams? Caureja ir diezgan bieža patoloģija, bet klīniski nozīmīga tā ir gadījumos, ja simptomi ir ilgāk par trim dienām, ir smaga dehidratācija un ir hemokolīts. Papildu riska faktori – caurejas slimnieks ir imūnkompromitēta persona, kā arī tad, ja notikusi saindēšanās ar pārtiku. Šoreiz klīniskajā gadījumā par smagas gaitas salmonelozes izraisītu caureju.
Eiropas farmācijas nozare ir izteikusi atbalstu Eiropas Savienībai cīņā pret antibiotiku rezistenci un apsolījuši veicināt jaunu antibiotiku izstrādi. Jaunais Eiropas Savienības rīcības plāns sola racionalizēt noteikumus un paredz citus valdības atbalsta pasākumus, kas atbalsta diagnostikas un jaunu medikamentu izstrādi, plāna mērķis ir cīnīties pret antibiotiku rezistentu patogēnu pieaugumu.
Dermatovenerologa praksē bieži vien, veicot izmeklējumus sievietēm pēc spontāna aborta uz visām seksuāli transmisīvajām slimībām (STS), konstatējam hlamīdijas vai ureaplazmas. Līdzīgi vīriešiem, kas vairākkārt ārstējušies no prostatīta, izmeklējot padziļināti uz STS, atrodam šīs pašas infekcijas. Ilggadīgā praksē esam secinājuši, ka neauglības cēlonis bieži var būt hlamīdiju un ureaplazmu infekcijas.
Pulkstenis ir pusseši vakarā. Pie ēkas Rīgā, Dzirnavu ielā pieripo busiņš. Tā sānus rotā uzraksts DIA+LOGS. Busiņā kāpj grupa cilvēku. Šajā pievakares stundā viņi dodas darīt savu darbu, kura veikšanā ierindas pilsonis viņiem negribētu pievienoties. Atbalsta centra DIA+LOGS mobilā brigāde dodas reidā uz vienu no Rīgas mikrorajoniem, lai tiktos ar HIV pozitīvajiem narkotiku lietotājiem, ielu meitenēm un darītu ierasto darbu - mainītu šļirces, veiktu eksprestestus, informētu un vienkārši atbalstītu.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Mūsdienās sievietes nereti plāno grūtniecību vēlākā vecumā, kad biežāk sastopamas arī deģeneratīvas locītavu slimības, [1] tomēr gūžas locītavas patoloģijas arvien biežāk diagnosticē arī jaunām sievietēm reproduktīvā vecumā. Iemesli — agrīna iedzimtu un jaunības skeleta slimību atklāšana, aktīvs dzīvesveids un pieaugošais pirmās grūtniecības vecums. Rezultātā jārisina jautājumi par gūžas locītavas slimību ietekmi uz grūtniecību un par optimālu ārstēšanas laiku sievietēm, kuras plāno bērnu.
Izpētīts, ka priekšlaicīgas menopauzes iestāšanās saistīta ar paaugstinātu īstermiņa risku attīstīties koronārai sirds slimībai, bet ilgtermiņa riski nav zināmi. Šā pētījuma mērķis bija aprēķināt koronāras sirds slimības (KSS) risku dzīves laikā un analizēt, vai šie riski atšķiras atkarībā no sievietes rases.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]
