Šajā numurā noslēdzam rakstu sēriju par depresiju saistībā ar citām somatiskām saslimšanām. Iepriekšējos divos numuros apskatījām depresijas un koronāras sirds slimības, kā arī depresijas un diabēta savstarpējo saistību. Šoreiz pievērsīsimies depresijas īpatnībām insulta, onkoloģisko saslimšanu un HIV/AIDS pacientiem.
Ir slimības, kas izpaužas kā infekcijas (un to skaitā ir neskaidras etioloģijas drudzis ar samērā plašu diferenciāldiagnozi), bet tās nav infekcijas slimības. Šī diagnoze tiek rakstīta diezgan bieži, tomēr reizēm, kad tiešām ir šī diagnoze, tā netiek diagnosticēta. Taču šai diagnozei ir visai konkrēts pamatojums, visai noteikti diagnostiskie kritēriji. Šoreiz par vienu no neskaidras etioloģijas drudža retākajiem iemesliem – Stilla slimību.
Visā pasaulē plaši izplatītas ir gan tuberkulozes plaušu formas, gan arī ārpusplaušu manifestācijas. Nozīmīga ir pareiza un precīza retāko ārpusplaušu formu diagnostika. No intraabdominālām tuberkulozes formām ir augsta mirstība, kā arī pastāv diagnosticēšanas grūtības. Aknu tuberkuloze ir īpaši reta tuberkulozes forma – pasaules literatūrā kopumā aprakstīts nepilns simts šādu gadījumu, lielākā to daļa ir sekundāra tuberkuloze aknās (parasti primāra lokalizācija ir plaušās vai gremošanas traktā) vai arī ir saistīta ar miliāru tuberkulozi. [1; 2; 31]
Pirms Berlīnes mūra krišanas ar alerģiju sirga 5% Austrumvācijas iedzīvotāju, savukārt Rietumvācijā alerģisku cilvēku bija 25%. Desmit gadu pēc apvienošanās bijušajā Austrumvācijā dzīves apstākļi un pārtikas produktu drošība bija ievērojami uzlabojusies, toties alerģisku cilvēku skaits – pieckāršojies, sasniedzot tādu pašu līmeni kā rietumu kaimiņiem. Šis ir uzskatāms piemērs, kas apstiprina sen novērotu parādību: mazattīstītajās valstīs ir ievērojami mazāka alerģiju un autoimūno slimību prevalence nekā attīstītajās valstīs. Tā, piemēram, augstākais alerģisko cilvēku īpatsvars ir Lielbritānijā – 33%. Ja runājam par 1. tipa cukura diabētu, kas attīstās, veidojoties autoantivielām pret paša organisma aizkuņģa dziedzera beta šūnām, tad tādā valstī kā Afganistāna šī slimība nav sastopama gandrīz nemaz. [1]Dr. habil. med., profesors Anatolijs Danilāns, Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents: Tēma par higiēnas hipotēzi un helmintu terapiju ir zinātniski saistoša. Protams, tā nav panaceja, bet jauns skatījums autoimūno slimību izpratnē. Vācijā Krona slimības terapijā diezgan plaši izmanto matgalvja oliņas, Latvijā vēl tam neesam gatavi – trūkst informācijas, kā arī resursu. Katrā ziņā – interesanti!
Šis klīniskais gadījums ir nopietna viela pārdomām – kā jācīnās par pacienta dzīvību un cik dārgi tas maksā: laiks, resursi, emocijas. Un – kā vienmēr pēc kara, kad katram aizmugurē stāvošajam ir skaidrs, kā vajadzēja karot, – kāda ir profilakses stratēģija un taktika? Antibakteriālā profilakse pirms ķirurģiskām manipulācijām, neaizmirstot stomatoloģiju, – jā vai nē?
Tā kā no 2010. gada 1. janvāra paredzētas vairākas izmaiņas bērnu vakcinācijas kalendārā, sniedzam informatīvu pārskatu par šiem jaunumiem.
Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķi – diferenciāldiagnostikas grūtības pacientei ar neskaidras etioloģijas drudzi, retas slimības kombinācija ar ginekoloģisku infekciju uz IUS fona un multidisciplināras pieejas nozīmīgums retu slimību diagnostikā un pareizās terapijas taktikas izvēlē.
Par vīrushepatītiem (VH) mūsdienās dēvē infekcijas slimību grupu, kuras izraisītāji ir vairāki atšķirīgi vīrusi un kuru ierosinātās patoloģijas galvenā, bet ne vienīgā bojājuma vieta organismā ir aknas, faktiski aknu šūnas. Pašlaik ir zināmi septiņi atšķirīgi hepatītus ierosinoši vīrusi: A, B, C, D, E, G, TT, kā arī viens vīrushepatīta ierosinātāja “kandidāts” – SEN vīruss (skat. tabulu). Šā raksta mērķis – iepazīstināt lasītājus ar vīrushepatīta A īpašo vietu.
Laimas slimība ir sistēmiska slimība, ko izraisa spirohetas Borrelia burgdorferi. Katru gadu Latvijā reģistrē vairākus simtus saslimšanas gadījumu, izplatību šeit nodrošina divas ērču sugas - Ixodes ricinus (nāk no Eiropas un lielākoties sastopama Daugavas kreisajā krastā) un Ixodes persulcatus (nāk no Krievijas un sastopama Daugavas labajā krastā). Sezonas laikā arvien svarīgi ir aktualizēt šo problēmu.
Lai gan Latvija nav ehinokoku infekcijas endēmiskais reģions, tomēr tā būtu jāiekļauj aknu cistisko veidojumu diferenciāldiagnozē un šaubu gadījumos jānosaka antivielas pret ehinokokiem. Ārstēšana ir infektologa un/vai ķirurga komandas darbs.
Secināts, ka kardiovaskulāro slimību (KVS) pacientiem ir paaugstināts hospitalizācijas risks pēc akūta gastroenterīta. Turklāt – jo vairāk blakusslimību, jo augstāks risks. Pētījuma autori veica retrospektīvu kohortas pētījumu ASV un dati norāda – svarīga mērķtiecīga KVS pacientu uzraudzība un ārstēšanas stratēģija augsta riska pieaugušajiem visās vecuma grupās, ne tikai senioriem.
Eiropas Neiroķirurgu asociācijas Jauno neiroķirurgu apmācības kursi pirmo reizi notiks Rīgā, pulcējot vairāk nekā 200 dalībnieku. Ar savām zināšanām dalīsies gan Eiropas Neiroķirurgu asociācijas prezidents Claudius Thome (Insbruka, Austrija), gan vairāk nekā 50 citi vadošie Eiropas neiroķirurgi un augstskolu pasniedzēji.
Metastātisks kolorektāls vēzis ir ar ierobežotām terapijas iespējām, kā dēļ bieži vien sagaidāms slikts ārstēšanas iznākums. Iepriekš veiktos pētījumos izteikta hipotēze, ka augstāks D vitamīna līmenis serumā varētu palīdzēt uzlabot dzīvildzi, tāpēc ir ļoti svarīgi atrast drošu un efektīvu veidu, kā iekļaut D vitamīnu terapijas plānā.
Pakāpenisks ikgadējs ķermeņa masas indeksa (ĶMI) pieaugums laika gaitā bija saistīts ar paaugstinātu prediabēta risku reproduktīvā vecuma sievietēm.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
