Pētījumā par asinsspiedienu ieguva negaidītus rezultātus: medikamenti, ko lieto paaugstināta asinsspiediena mazināšanai samazina kortikosteroīdu krēmu, ko lieto dažādu ādas slimību ārstēšanai, izraisītas blakusparādības. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Journal of Investigative Dermatology.
Ik rītu viņam patīk atnākt uz savu ziemas dārzu. Meditācijas ziemas dārzs — tā viņš to sauc. Pa logu redzams mežs, blakus mazdēla bungas, kas ietikušas fotogrāfijā. It kā nejauši. Dr. med. Vilnis Dzērve–Tāluts, atskatoties uz dzīves gājumu, vērtējoši saka: liela nozīme bijusi gadījumam. Pasmaida, ka šo novērojumu varēšu izmantot kā caurviju motīvu.
Līdz šim nebija īsti skaidrs, kādēļ vīriešiem biežāk nekā sievietēm pirms menopauzes attīstās sirds slimības. Jaunajā pētījumā atklāja, ka dzimumhormonu (testosterona un estrogēna) līmenis ietekmē kardiovaskulāro risku.
2014. gada septembrī klajā nākušas jaunas Eiropas Kardiologu biedrības revaskularizācijas vadlīnijas. Iepriekšējās revaskularizācijas vadlīnijas tika izstrādātas 2010. gadā. Kas četros gados mainījies? Apkopojošu viedokli lūdzām invazīvajam kardiologam un sirds ķirurgam.
Pacientiem, kuri lieto antitrombotiskos medikamentus (lai izvairītos no asins trombiem) pēc miokarda infarkta un kuri lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NSPL), ir paaugstināts asiņošanas un kardiovaskulāru notikumu (infarkts, insults vai kardiovaskulāra nāve) risks pat pēc īstermiņa terapijas. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā JAMA.
Bērnu kardioloģijas klīnikas kardioķirurģijas profila virsārsts LAURIS ŠMITS ir viens trim bērnu sirds ķirurgiem, kas aktīvi operē iedzimtas sirdskaites. Ja mazuļa dzīvības glābšanai operācija jāveic iespējami agrīni, ķirurga darbalauks ir jaundzimušā dūrītes lielumā.
Duālā antiagregantu terapija ar aspirīnu un klopidogrelu jau vairāk nekā desmit gadu bijusi akūta koronāra sindroma (AKS) ārstēšanas stūrakmens. Tomēr no 2012. gada Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas pacientiem ar AKS rekomendē klopidogrela vietā izmantot jaunos P2Y12 receptoru blokatorus — tikagreloru vai prasugrelu.
Lielākā daļa koronārās slimības pacientu Eiropā nesasniedz viņiem izvirzītos dzīvesveida, terapeitiskos un riska faktoru mērķus pēc hospitalizēšanas. Mazāk nekā puse no visiem pacientiem pēc infarkta saņem kardiālo rehabilitāciju un preventīvo aprūpi.
Stabila koronāro artēriju slimība ir tik daudzšķautņaina, ka grūti novērtēt tās sastopamības biežumu un izplatību. Populācijas pētījumos konstatētā stenokardijas izplatība pieaug līdz ar vecumu abiem dzimumiem.
Pusmūža gados vairāk nekā divu alkoholisko dzērienu izdzeršana ik dienu paaugstina insulta risku vairāk nekā tradicionālie riska faktori (augsts asinsspiediens un cukura diabēts), secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Stroke.
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Priekšlaicīga menopauze pirms 40 gadu vecuma bija saistīta ar augstāku arteriālās hipertensijas risku nekā “normāla” menopauze pēc 45 gadu vecuma, un visaugstākais risks novērots sievietēm, kurām menopauze iestājās vecumā no 25 līdz 35 gadiem.
Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.
Bipolārie traucējumi (BT) gados vecākiem pieaugušajiem bija saistīti ar statistiski nozīmīgi augstāku kopējo mirstību 8 gadu novērošanas periodā, salīdzinot ar vecuma un dzimuma ziņā pielīdzinātu vispārējās populācijas grupu; vidējais dzīvildzes laiks BT pacientiem bija saīsināts par vairāk nekā 3 mēnešiem.
