Daudziem – īpaši ģimenes ārstiem un farmaceitiem – profesionālā ikdiena saistīta ar atbilžu meklēšanu uz dažādiem pacientu jautājumiem, kas mūsos pašos raisa interesi izzināt ko vairāk par to, ko mums mācīja augstskolā. Biežākie atbilžu avoti ir kolēģi, pierādījumos balstītas medicīnas avoti un grāmatas. Un vienā no šiem avotiem – populārajā DynaMed datubāzē – ir 121 saslimšana, kam akupunktūra pieminēta kā viena no ārstēšanas metodēm. Bet vai man kā citas jomas profesionālim ir pamatzināšanas par šo ārstniecības veidu? Un ko galu galā atbildēt pacientam?
Doctus piebilde. Sabiedrība un arī liela daļa ārstu netradicionālo medicīnu neatbalsta un jauc to ar dziedniecību. Tomēr tās ir divas pilnīgi atšķirīgas jomas, jo ar netradicionālās medicīnas metodēm strādā sertificēti ārsti un ārstēšanas metodes balsta zinātniski pierādījumi. Lai kliedētu bažas un iepazīstinātu ar netradicionālās medicīnas iespējām, sākam rakstu sēriju “Netradicionālās medicīnas virzieni”. Rakstu sēriju sāksim ar apiterapiju, kas tika izmantota jau 3500 gadu p.m.ē. un kas sniedz plašas iespējas dažādu slimību ārstēšanā.
Tālā senatnē, kad slimības tika uzskatītas par ļauno garu nedarbiem, ārstniecības augiem tika piedēvētas maģiskas spējas izdzīt ļaunos garus, dažiem augiem piemita arī ļaunas spējas.
Aromterapija nevar aizstāt klasisko medicīnu, taču palīdz nenodarīt sev pāri. Lietojot ēteriskās eļļas, netiek aizmirsts par aptieku un ārsta apmeklējumu. Bet, ja vieglu problēmu (piemēram, saaukstēšanās) gadījumos, kad tika lietotas zāles, daļēji tās var aizstāt ar eļļām, tad esam spēruši kādu pakāpienu augstāk sava organisma saudzēšanā. Par to, kur slēpjas ēterisko eļļu spēks, stāsta Taka spa aromterapijas speciāliste LIENE ĀĶĪTE.
Globālās medicīnas laukā Latvijas speciālistiem ir jāsastopas ar dažādu pasaules reģionu pieredzi. Aptieku plauktos redzami Amerikas, Austrālijas, Āfrikas un Āzijas kontinentu augu valsts līdzekļi. Jau par ikdienišķiem kļuvuši žeņšeņa, ehinācijas, ginka preparāti. Mazāk pazīstami ir kombinētie vairākkomponentu preparāti. Rakstā aplūkots Tibetas medicīnas preparāts no ārstniecības augiem.
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
