Rietumu medicīnas stiprās puses ir reanimācija un ātrā palīdzība, Austrumu medicīnas — hronisku procesu ārstēšana. Praksē izmantojot ājurvēdas medicīnas sistēmu un/vai Ķīnas tradicionālo medicīnu, ir ievērojams ekonomisks iespaids uz pacienta maciņu, skatoties perspektīvā.
Par akūtām saucam slimības, kas sākas pēkšņi un norit strauji, diezgan bieži no tām var izārstēties pilnībā. Tās var skart jebkuru orgānu vai organisma sistēmu. Vienmēr akūtas ir bērnu infekcijas slimības, tās nekad nekļūst hroniskas. Ar pārējām slimībām ir dažādi.
Saslimstība ar cukura diabētu palielinās ne tikai Latvijā, bet arī gandrīz visās citās pasaules valstīs, turklāt aprēķināts, ka ar pašreizējiem pieauguma tempiem 2030. gadā 85% pasaules cukura diabēta pacientu dzīvos attīstības zemēs. Indijā cukura diabēta pacientu skaits sasniegs mūsu mērogiem grūti aptveramu skaitli — 80 miljonus.
Ājurvēdā gadu simtiem uzskatīts, ka slimībām ir tikai trīs cēloņi: nepareiza domāšana, nepareizs dzīvesveids un nepareizs uzturs. Uztura ietekme uz organismu tiek izvērtēta no vairākiem skatpunktiem, Rietumu medicīnā tie ir neierasti un brīžiem šķietami grūti uztverami, bet tā nav. Šajā rakstā īsi par ājurvēdisko uzturu kā papildu ārstēšanas iespēju.
Tēlu, simbolu, ideju, fantāziju, jūtu un pieredzes atspoguļojums mākslas veidā jau izsenis tautu kultūrā un vēsturē ieņem noteiktu vietu kā tradicionāls, netradicionāls un bieži vien arī iracionālā neverbāls skaidrojums. Māksla kā kultūras nesēja no paaudzes paaudzē, kā radošā gara izpausme, kā tautas tradīciju un paražu skaidrotāja un pārmantotāja nepārtraukti attīstās un neglābjami arī zaudē dažādos attīstības posmos gūtās pieredzes detalizētos aspektus. Kā māksla saistīta ar veselību?
Raksta mērķis ir informēt ģimenes ārstus un dažādu nozaru speciālistus par iespējām pašiem baudīt un pacientiem rekomendēt fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta konsultācijas, lai nozīmētu vērtīgu produktu – dūņas jeb peloīdus, kas spēcina ķermeni, līdzsvaro emocijas, atbalsta stresa, pārslodzes un izsīkuma gadījumā, uzlabo locītavu veselību, veicina mikrocirkulāciju, mazina tūsku un limfostāzi. Šis produkts lietojams arī subakūtu un hronisku sāpju gadījumā, regulē organisma vielmaiņu, stiprina imunitāti, palīdz veidot veselīgu ādu un gļotādu.
Ajūrvēda ir zinātne, kas nosaka lietderīgu un nelietderīgu, laimīgu un nelaimīgu dzīves norisi. Tā izskaidro, kas palīdz un kas kaitē veselīgai un ilgai dzīvei, kā arī novērtē dzīvi visā tās pilnībā un daudzveidībā (Čaraka Samhitā, Sutra stana; 1:41). Ajūrvēda (dzīvesziņa) - sena holistiska sistēma, kuras pamatprincips: profilakse ir svarīgāka par ārstēšanu. Tūkstošiem gadu gaitā ajūrvēdas principus pārbaudījušas paaudžu paaudzes un apstiprinājušas to reālo darbību. PVO ir atzinusi ajūrvēdu, un tā ir mūsdienu medicīnisko pētījumu objekts.
Marsels Prusts teicis, ka īstais atklājumu ceļš ir nevis kaut kā jauna meklēšana, bet gan skatīšanās uz veco ar jaunām acīm. Tieši šāds ir mana raksta mērķis – pastāstīt par homeopātiju, izmantojot sen zināmas patiesības, ko man izdevies izprast un izmantot 20 gadu ilgajā ārsta homeopāta praksē. Homeopātija kā zinātniska farmakoterapijas metode, ko balsta noteikti likumi un eksperimentālā bāze, ir cieši saistīta ar vācu zinātnieka, ārsta, ķīmiķa, matemātiķa un filozofa Samuela Hānemaņa (Christian Friedrich Samuel Hahneman; 1755-1843) vārdu.
Manuālā terapija jeb manuālā medicīna ir medicīnas zinātnes virziens, kas pēta cilvēka balsta–kustību sistēmas funkcionālo traucējumu cēloņus un attīstības mehānismus. Manuālās medicīnas speciālistiem ir specifiskas diagnostikas, ārstēšanas un profilakses metodes, kur ārsta galvenais instruments ir zināšanas, intelektuālais potenciāls un galu galā rokas.
Mūsdienu civilizācijas sasniegumi devuši daudz jauna, lai atvieglotu un uzlabotu cilvēku dzīvi. Transports, globālais tīmeklis, mobilie sakari, jaunas medicīniskās tehnoloģijas, jaunas zāles - tam visam vajadzētu padarīt cilvēku brīvāku, veselīgāku un laimīgāku. Bet... Aplūkojot tikai vienu jomu - veselību -, jāsecina, ka problēmu joprojām netrūkst un cilvēki meklē risinājumu, bieži atgriežoties pie tradicionālām, gadsimtu gaitā pārbaudītām vērtībām - pie ārstniecības augiem.
Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Nelīdzestība pret izrakstītajiem medikamentiem ir bieži sastopams fenomens medicīnā. Tas ietekmē klīnisko iznākumu un pacienta dzīvildzi kopumā. Īsziņas arvien biežāk tiek izmantotas ikdienas praksē, lai mainītu pacienta uzvedību. Tajā pašā laikā šī metode nav izpētīta – vai tiešām tā nes ieguvumu?
Saskaņā ar jauna pētījuma rezultātiem, bieži lietoti kardiovaskulārie medikamenti ir saistīti ar zemāku demences risku vecumdienās.
Gandrīz vienbalsīgi nolemts, ka podagras remisijas kritēriji, kas pieņemti 2016.gadā ir jāmaina uz vienkāršākiem. G-CAN (Gout Hyperuricemia and Crystal-Associated Disease Network) ikgadējā pētniecības simpozija laikā sanākušie iepazīstināti ar jauno versiju.
