Bērnu kardioloģija un kardioķirurģija līdz XX gadsimta vidum bija tabu tēma – nebija iespēju laikus diagnosticēt sirds patoloģijas, jo tā laika medicīniskās aparatūras tehniskās iespējas mūsu valstī bija ierobežotas, tāpēc daudzi pacienti gāja bojā, nesaņemot savlaicīgu un adekvātu ārstniecisko palīdzību. Šajā laikposmā bērnu kardiologa specialitātes mūsdienu izpratnē pat nebija. Rūpes par pacientiem ar kardioloģiskām problēmām tika deleģētas reimokardiologiem, jo bija reimatisma “ziedu laiki”, apvienojot kā iegūtas, tā iedzimtas sirdskaites ar sistēmiskām saslimšanām.
Mūsdienās no astmas cieš vairāk nekā 300 miljoni cilvēku. Tā ir biežāk sastopamā hroniskā slimība bērnu vecumā. [1] Lai pievērstu sabiedrības, arī ārstu un valdības pārstāvju uzmanību šai problēmai, ik gadu maija pirmajā otrdienā pasaulē tiek atzīmēta Astmas diena, ko rīko Pasaules Astmas iniciatīvas organizācija (GINA – Global Initiative for Asthma). Šajā rakstā aplūkoti vairāku vadlīniju ieteikumi akūtas astmas ārstēšanā pacientiem bērnu vecumā.
Vēdersāpes bērniem ir bieža problēma, kuras dēļ vecāki vēršas pie ārsta. Parasti tās ir labdabīgas un pašlimitējošas, tomēr jāņem vērā, ka vēdersāpes var būt arī nopietnu saslimšanu simptoms. Tāpēc ļoti svarīgi noskaidrot sāpju iemeslu un pēc tam atbilstīgi rīkoties. Lielai daļai bērnu vēdersāpes pāriet bez medicīniskas iejaukšanās, bet gadījumos, kad sāpes kļūst hroniskas, nepieciešama ārstēšana. Šajā rakstā apkopotas jaunāko pētījumu atziņas par vēdersāpju ārstēšanu bērniem. Jaunākās atziņas komentē I. Eglīte.
Saskaņā ar zāļu reģistrācijas dokumentāciju (zāļu aprakstiem), kas ir spēkā Latvijā, iekšķīgi lietojami metamizola monopreparāti ir kontrindicēti bērniem līdz 15 gadu vecumam. Metamizola monopreparāts parenterālai ievadīšanai ir kontrindicēts bērniem līdz 16 gadu vecumam. Metamizols ir kontrindicēts arī grūtniecības un zīdīšanas laikā.
Nakts enurēze ir viena no pediatrijā visbiežāk sastopamajām patoloģijām. Primārās nakts enurēzes prevalence bērniem vecumā no 5 līdz 10 gadiem ir 9%, vairāk nekā 40% no viņiem slapina vairākas reizes nedēļā. Pietiekami ilgi pat mediķu sabiedrībā primāra nakts enurēze netika atzīta kā patoloģisks stāvoklis. Apkārtējo nosodošā attieksme un sabiedrības izolācija bērniem ar nakts urīna nesaturēšanu rada sekundāras psiholoģiskas problēmas, kuru dēļ daudziem bērniem dramatiski pazeminās pašapziņas līmenis.
Cilvēka gremošanas traktā, urīnizvades sistēmā, reproduktīvajā sistēmā, augšējos elpceļos un ādā mīt miljardiem baktēriju, vīrusu un sēnīšu, kā arī atsevišķi vienšūņi un helminti.
Pneimonija (pneumonia grieķu val. – plaušu iekaisums) ir alveolu un terminālo elpceļu iekaisums, kas radies infekcioza aģenta invāzijas rezultātā pēc tā inhalācijas vai hematogēnas izplatības. [1] Akūtu sabiedrībā iegūtu jeb mājas pneimoniju raksturo akūtas apakšējo elpceļu infekcijas pazīmes iepriekš nehospitalizētam veselam bērnam. Var būt arī radioloģiski pierādīts vienas vai abu plaušu bojājums. [4; 5] Precīza pneimonijas definīcija maziem bērniem ir grūti definējama, jo pneimonija un bronhiolīts ir vienādi bieži sastopami.
Literatūras dati rāda, ka gastroezofageālā atviļņa slimības (GEAS) biežums sabiedrībā pieaug. [1] Kā iespējamos cēloņus var minēt gan izmaiņas dzīvesveidā un uzturā, gan medikamentu lietošanu, kā arī slimības labāku atpazīšanu un biežāku diagnostiku. Tā kā GEAS ārstēšana bieži saistīta ar ilgstošu medikamentu lietošanu, lielākā daļa ārstu ir daudzpusīgi un labi informēti par šo patoloģiju. Tāpēc šajā rakstā par divām vecumgrupām, kam GEAS norise ir nedaudz atšķirīga, – GEAS bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.
Katru gadu pediatrijas un neonatoloģijas jomā tiek reģistrēts arvien vairāk jaunu un inovatīvu medikamentu. Ar neizpratni jāvēro, ka mūsu tirgū nav reģistrēts penicilīns suspensijas vai citā maziem bērniem piemērotā galēniskā formā, nav pieejami tādi svarīgi medikamenti kā nistatīns jebkādā perorālā formā vai iztrūkst lielākā daļa no jaunajiem, inovatīvajiem medikamentiem, kas reģistrēti tieši ar pediatrisko indikāciju jau pēc jaunajiem ES noteikumiem.
Pēdējos gados pasaules klīnikās un zinātniskajā literatūrā sāk runāt par osteoporozi bērniem, kas var būt gan kā atsevišķa slimība, gan kā citas hroniskas slimības komplikācija. Rakstā vērsta uzmanība uz hroniskajām saslimšanām, kuru gaita un prognoze, attīstoties osteoporozei, pasliktinās. Bērnu vecuma galvenā problēma – sekundāra osteoporoze. Primāra osteoporoze bērniem ir samērā reta patoloģija.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Lielāks vidukļa apkārtmērs, augsts asinsspiediens un citi riska faktori, kas veido metabolisko sindromu, ir saistīti ar paaugstinātu agrīnas demences risku (pirms 65 gadu vecuma), liecina jauns pētījums. Pētījums nepierāda, ka metaboliskais sindroms izraisa demenci, tas tikai parāda saistību.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
