Lai piedzīvotu vēl nebijušas emocijas un “restartētos”, nemaz nav jābrauc tālu. Reizēm pietiek ar pāris stundām, lai nākamajā dienā uz darbu dotos pavisam citā noskaņojumā. Par saviem īpašajiem maršrutiem Latvijā stāsta ginekoloģe Vija Veisa, farmaceite Agnese Ritene, ģimenes ārste Olga Golube un psihiatrs Māris Taube.
Psihiatrs, profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs ELMĀRS RANCĀNS kopš bērna kājas jau zināja, ka būs ārsts. Daudz laika pavadīdams darbā pie mātes, psihiatres Regīnas Rancānes, viņš labi iepazina slimnīcas vidi. Specialitātes izvēles pamatā bija kāds konkrēts notikums un pārliecība, ka tad, ja ir vesels gars, arī miesa būs vesela.
Statistika vēsta, ka vidēji katram ceturtajam pacientam, kas dodas vizītē pie ārsta, konstatēta vismaz viena psihiska vai neiroloģiska slimība, bet bieži garīgās veselības traucējumi netiek nedz diagnosticēti, nedz ārstēti.
Būt dabā, saplūst ar to, pieņemt tās noteikumus un pārbaudīt savus spēkus. Velo tūrisms, kalnos kāpšana un laivošana — trīs vaļasprieki, kas ļauj to darīt un lieliski parāda, cik pasaule ir nepieradināma un skaista. Un, ja vēl prieku par to var dalīt ar kādu, kas bijis blakus un atbalstījis brīdī, kad šķitis — savu spēju robeža sasniegusi augstāko punktu... Par to trīs dakteru stāsti.
Nesen kādā sarīkojumā sarunājos ar sievieti vidējos gados, kas izteica visai kategorisku un savā ziņā negaidītu spriedumu par ārstiem: «Viņi visi ir apsēsti ar narcisisma kompleksu! Tas sākas jau ģimenē un skolā — ar izredzētības iepotēšanu, ar teicamnieka sindromu!»
Kad esmu sarunājusi tikšanos ar SANTU PURVIŅU, mani nepamet tēlu kaleidoskops. Iepriekš Santu nepazīstu, tālab pēc sava prāta vizualizēju sievieti enduro motobraucēju – spēcīga auguma, nedaudz robusta. Liels ir mans izbrīns, kad, atverot Rīgas Stradiņa universitātes Farmakoloģijas katedras profesores (nule aprīlī iegūts šis akadēmiskais grāds!) Santas Purviņas kabineta durvis, man pretī smaida smalka, sievišķīga, simpātiska būtne.
Kā daudz diskutēto un neskaidro tarifu sistēmu mainīs DRG modelis, kā Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nepakaļauties ārstu asociāciju līderu/ farmācijas industrijas lobijam par lielāku līdzekļu pārdali konkrētai nozarei/ medikamentiem un kāda ir valsts kapacitāte veikt izmaksu efektivitātes pētījumus, atbild NVD direktors MĀRIS TAUBE.
Ārstēt vajag ne vien slimību, bet arī cilvēku, kuru tā piemeklējusi. Gadsimtos krāta pieredze apstiprina, ka ar klasisko terapiju slimniekam bieži vien nepietiek – ir vajadzīgs arī garīgs atbalsts, kā radīšanai daudzviet slimnīcās un klīnikās darbojas īpašs – garīgās aprūpes – dienests. Savu viedokli par šo darbu pauž Doctus uzrunātie ārsti un slimnīcu kapelāni.
Otrā tipa cukura diabēts un diabētiska nefropātija ir galvenais hroniskas nieru slimības cēlonis pasaulē. Slikti kontrolēts cukura diabēts rezultējas ar neskaitāmām komplikācijām, kas lielākā vai mazākā mērā ietekmē visu iekšējo orgānu funkciju. Diabētiska nefropātija ir viena no diabēta komplikācijām — tā attīstās līdz 50 % diabēta slimnieku, ievērojami palielina pacientu invaliditātes risku un mirstību.
Piecu gadu “reālās dzīves” drošuma profils esketamīna deguna aerosola lietošanā depresijas ārstēšanai ir līdzīgs ar iepriekšējiem klīnisko pētījumu datiem – lielākā daļa blakusparādību (BP) bija pārejošas, bet nopietnas BP novērotas mazāk nekā 0,2 % no visām ārstēšanas epizodēm, liecina jaunākie pētījumi.
Sāpes tiek definētas kā nepatīkama sensoriskā un emocionālā pieredze, kas saistīta ar faktisku vai potenciālu audu bojājumu vai atgādina šādam bojājumam raksturīgu pieredzi. Hroniskas iegurņa sāpes (HIS) ir ilgstošas vai atkārtotas sāpes iegurņa rajonā gan sievietēm, gan vīriešiem, un tās bieži pavada kognitīvi, uzvedības, seksuāli, emocionāli un funkcionāli traucējumi (urīnceļu, zarnu, ginekoloģiskā vai iegurņa pamatnes līmenī).
Dzelzs deficīts ir biežākais anēmijas iemesls grūtniecības laikā. Progresējot grūtniecībai, vajadzība saņemt dzelzi pieaug, jo dzelzs nepieciešama gan mātes sarkano asins šūnu masas pieaugumam, gan placentas attīstībai, gan augļa attīstības atbalstam.
Bezmiegs ir bieži sastopams pavadonis pacientiem ar hroniskām slimībām (sāpju sindroms, kardiovaskulāras slimības, vēzis) un negatīvi ietekmē šo slimību iznākumu un dzīves kvalitāti. Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) bezmiega gadījumā rekomendēta kā pirmās līnijas terapija, tomēr pastāv neskaidrības par tās piemērojamību un efektivitāti pacientiem ar hroniskām slimībām.
