Sievietēm perimenopauzes laikā ir par 40 % lielāka iespēja piedzīvot depresiju
Sievietēm perimenopauzes periodā ir par 40 % lielāka iespēja piedzīvot depresiju nekā tām, kurām nav menopauzes simptomu.
Psihiatrija-psihoterapija
Pēcdzemdību depresija — kas tā ir?
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.
Antidepresantu lietošana un demences risks
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
Depresīvā spektra traucējumi. Farmakoterapijas kombināciju racionāla izvēle
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Medikamentozā terapija un mirstība pacientiem ar UDHS
Uzmanības deficīta/hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir saistīts ar paaugstinātiem priekšlaicīgas nāves riskiem, bet līdz šim nav analizēts, vai psihofarmakoterapija var mazināt UDHS pacientu mirstības riskus.
Fiziskās aktivitātes depresijas ārstēšanā: ko saka pētījumi?
Depresīvie traucējumi visā pasaulē ir nozīmīgs iemesls darbnespējai un invaliditātei. Liela daļa depresijas pacientu ir laba atbildreakcija uz farmakoterapiju un psihoterapiju, taču vērojami arī rezistences gadījumi. Turklāt nozīmīga daļa depresijas pacientu nevar atļauties nepieciešamo terapiju. Fiziskās aktivitātes var būt efektīvs papildu līdzeklis depresijas ārstēšanā. Lai identificētu optimālo fizisko aktivitāšu daudzumu un intensitāti, salīdzinātu efektu ar psihoterapiju un antidepresantiem, veikts sistemātisks pētījumu pārskats un meta–analīze.
Atklāts Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra jaunais multifunkcionālais Ambulatorais centrs
2023. gada martā sākās celtniecība, maijā pamatos iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, jūlijā svinēja spāru svētkus, un nu jaunais Ambulatorais centrs ir uzcelts!
SARS-CoV-2 infekcija ir saistīta ar fizisku, bet ne psihisku nogurumu ilgtermiņā
Nogurums ir identificēts kā garā Covid galvenais simptoms, tomēr iespējamās ar pandēmiju saistītās ietekmes joprojām ir neskaidras. Šajā pētījumā analizēja kopējā, fiziskā un psihiskā noguruma trajektorijas un ar to saistītos faktorus iepriekš inficētām un neinficētām personām līdz vienam gadam pēc inficēšanās.
Depresija strādājošo medicīnas studentu vidū. Pētījums Latvijā
Medicīnas studijas gan emocionāli, gan akadēmiski ir viena no vissmagākajām studiju programmām. Īsā laikā apgūstamais informācijas daudzums ietekmē miega kvalitāti, studentu pārņem nogurums, stress, panika, trauksme, samazinās darba spējas. Psihisko veselību var ietekmēt finansiālā atbalsta trūkums, tāpēc paralēli studijām jāmeklē darbs, kas ir papildu slodze un stress. Šāds dzīvesveids var nelabvēlīgi ietekmēt psihoemocionālo veselību un klīniski izpausties, piemēram, kā depresija.
Visu un specifisku iemeslu mirstība pacientiem ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem: kohortas pētījums
Obsesīvi kompulsīvi traucējumi ir hroniska psihiatriska slimība, kas skar apmēram 2 % pasaules populācijas. Smagākos slimības gadījumos pacientiem pastāv grūtības uzturēt veselīgu dzīvesveidu, higiēnas normas, ir alkohola un citu vielu atkarības riski. Šobrīd pieejamie mirstības rādītāji šai pacientu grupai ir ierobežotā daudzumā. Zviedrijā tika veikts kohortas pētījums, kurā noteikts visi un specifiskie mirstības rādītāji pacientiem ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem salīdzinājumā ar vispārējo populāciju un šo pacientu brāļiem un māsām.
Lasītākais Doctus.lv
Uzturs, uzvedība un medikamenti: aktuālākie pierādījumi svara kontroles un vielmaiņas veselības jomā
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Kanēlis – noderīgs veselībai, vai tomēr nē?
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Limfmezglu negatīvs aizkuņģa dziedzera neiroendokrīns vēzis: recidīva riski
Metastāzes limfmezglos ir stingri prognostisks faktors audzēja recidīvam pēc pankreatomijas lokalizēta aizkuņģa dziedzera neiroendokrīna vēža (PanNET) gadījumā. Tomēr lielai daļai pacientu šo metastāžu nav, bet audzējs recidivē. Lai izveidotu un validētu audzēja recidība un izdzīvotībs riska rādītājus pacientiem ar limfmezglu negatīvu (LN-) PanNET, veikts retrospektīvs gadījumu kontroles pētījums ASV.
Austrumu slimnīcā pirmo reizi īstenota inovatīva kardioneiro ablācijas metode, izmantojot radiofrekvences enerģiju
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pirmoreiz veiksmīgi īstenota inovatīva kardioneiro ablācijas metode, izmantojot radiofrekvences enerģiju, lai diviem pacientiem novērstu smagas sirds bradikardijas lēkmes – dzīvībai bīstamu sirdsdarbības palēnināšanos, ko izraisa parasimpātiskās nervu sistēmas pārmērīga aktivācija. Operācijas veica Austrumu slimnīcas aritmologi sadarbībā ar kardiologu Aigaru Rubuli, kurš patlaban strādā Sālgrēna universitātes slimnīcā Gētebrogā.
Kas ir svētku sirds sindroms, un kas to parasti izraisa?
Jautājumu–atbilžu sarunā ar Medscape Medical News Viljams P. Šucē, asinsvadu ķirurgs no Teksasas, apspriež svētku sirds sindromu (Holiday Heart Syndrome), ar sezonālu uzvedību saistītos asinsvadu riskus un profilakses stratēģijas, ko ģimenes ārsti var izmantot pacientu aizsardzībai.
Nozares
A
- Alergoloģija 54
- Algoloģija 89
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 212
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 380
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 213
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 372
H
- Hematoloģija 6
- Hepatoloģija 57
I
- Imunoloģija 19
- Infektoloģija 325
- Internā medicīna 31
K
- Kardioloģija 590
Ķ
- Ķirurģija 214
L
M
N
- Narkoloģija 46
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 76
- Neiroloģija 440
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 93
- Onkoloģija 285
- Otorinolaringoloģija 85
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 248
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 299
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 165
R
S
- Sabiedrības veselība 379
- Sporta medicīna 17
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 108
- Uzturzinātne 111