Vientulība līdzīgi kā hronisks stress novājina imūnsistēmu
Nesen veiktā pētījumā atklāts, ka vientulība ir saistīta ar disfunkcionālu imūnsistēmas atbildi, kā arī vientulība kaitē vispārējam veselības stāvoklim
Nesen veiktā pētījumā atklāts, ka vientulība ir saistīta ar disfunkcionālu imūnsistēmas atbildi, kā arī vientulība kaitē vispārējam veselības stāvoklim
Lai arī bērna piedzimšana ir priekpilns notikums, reizē tā ir arī eksistenciāla krīze. Emocionāls krīzes stāvoklis ar dažādām emocionālām izmaiņām tāpēc, ka notikušas pārmaiņas sievietes dzīvē un ierastajās aktivitātēs. Tā ir jauna loma un atbildība un ar to saistīts nemiers. Nozīme ir arī fiziskajam nogurumam, miega trūkumam, straujajām hormonālajām pārmaiņām un izsīkumam pēc dzemdībām. Satraukuma un baiļu pārvarēšanu, kas dažām sievietēm saistīts ar dzemdībām un bērna ierašanos pasaulē, apgrūtina emocionāla un sociāla atbalsta trūkums. Tādos gadījumos sievietes var pieredzēt dažādus emocionālus traucējumus.
Funkcionāli kuņģa–zarnu trakta traucējumi ir vieni no visbiežākajiem veselības traucējumiem. Jaunākais to diagnostiskas un ārstēšanas pamats – Romas III kritēriji – veidots, izmantojot biopsihosociālo jeb psihosomatisko pieeju, kas uzsver ne tikai somatisko, bet arī psihes un sociālo faktoru nozīmi šo traucējumu izcelsmē. Šis raksts veltīts Pasaules garīgās veselības dienai, ko atzīmē 10.oktobrī.
Sievietēm, kurām ir liels stress darbā, ir lielāks kardiovaskulāro slimību risks nekā tām, kurām ikdienā ir mazāks stress, ziņo Sieviešu veselības pētījuma rezultāti. Gan aktīvs darbs, gan augsta stresa līmeņa darbs ir saistīti ar 38% augstāku kardiovaskulāro notikumu risku 10 gadu novērošanas periodā. Augsts stresa līmenis darbā īpaši saistīts ar augstu nefatālu infarktu (RR=1,67; 95% TI [1,04-2,70]) un koronāro revaskularizāciju risku (RR=1,41; 95% TI [1,05-1,90]).
1818. gadā terminu “psihosomatika” medicīnā ieviesa vācu ārsts Hainrots, kas vēlāk specializējās psihiatrijā. Tolaik morāles aspektu gaismā daudzu ķermeņa slimību izcelsme tika skaidrota ar psihiskiem procesiem. “Nelabas un grēcīgas” kaislības, piemēram, dzimumdzīve, tika uzskatītas par tuberkulozes, epilepsijas un vēža izraisītājām. Pēc aptuveni desmit gadiem radās pretējs vārds – somatopsihisks – un uzskats, ka atdalīt ķermeni no pasaules ir tas pats, kas atdalīt dvēseli no ķermeņa, un ka slimības jāuzlūko par ķermeņa vājprātu.
Stress nodara kaitējumu gan prātam, gan ķermenim. Piemēram, psiholoģisks stress ir saistīts ar augstāku depresijas, sirds slimību un infekcijas slimību risku. Bet līdz šim nebija skaidrs, kā tieši stress ietekmē slimību un veselību, tādēļ ASV tika veikti divi pētījumi, kuru laikā centās noskaidrot mehānismus, kā stress veicina slimības attīstību.
Pēdējos gados attīstās jauna nozare – psihodermatoloģija, kas pēta psihiskā un emocionālā stāvokļa ietekmi uz ādu. Āda ir cilvēka ķermeņa vislielākais orgāns, tāpēc tai ir milzīga ietekme uz veselības stāvokli. Ādas slimības ir ļoti izplatītas psihosomatiskas saslimšanas – tās bieži rodas psihisko faktoru ietekmē: pēc dažādu valstu datiem 73–84% ādas slimību ir psihosomatiskas.Klīniskajā praksē dermatologi pārliecinājušies par stresa ietekmi uz ādas slimībām, tomēr zinātniski pierādītas un atzītas ir tikai dažas slimības, jo līdz galam nav izpētīti fizioloģiskie procesi, proti, kā stress ietekmē ādas patoloģiju rašanos.
Pēdējos gados, kad iedzīvotājiem jāpiedzīvo dažādas krīzes, bieži var novērot, ka pēc grūtas dzīves situācijas viss “it kā pāriet”, tomēr vēlāk cilvēkam parādās somatiski simptomi. Ārstiem ir svarīgi atpazīt pacienta dzīvē krīzi un tās radītos psihosomatiskos traucējumus, lai mudinātu pacientu saņemt adekvātu krīzes psihoterapiju.
"Esmu izmisumā, man jau divus gadus sāp labais sāns vēdera lejasdaļā pie nabas, un neviens ārsts nevar pateikt, kas par vainu! Man vairs nav spēka, esmu bijusi pie dziednieka, viņš pateica - divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums, bet pēc kobras saka - neesot nekā. Ko lai daru, jo sāpes ir neizturamas, un, galvenais, kur lai vēl vēršas, viss ir izstaigāts?" (citāts no sieviešu kluba foruma internetā). Ne tikai sāpju remdēšanas procesā, bet arī citu veselības problēmu gadījumā jāparedz situācija, kad tradicionālā terapija ir neefektīva, izmeklējumos neatrod nekādas novirzes no normas un, iedziļinoties pacienta problēmā, atklājas specifiskas sūdzības, kas liecina par psihes problēmu iespējamu līdzdalību procesā. Kas tas ir? Psihogēnas sāpes, nespecifisks sāpju sindroms vai pavisam kas cits?
Muguras sāpes – ar retiem izņēmumiem – nav izskaidrojamas ar bojājumu, bet gan ar savstarpēji saistītiem fiziskiem, attiecību un psihiskiem faktoriem. Sāpju hronifikāciju noteikti sekmē bailes, izvairīšanās un ārsta-pacienta attiecību traucējumi. No šā skatpunkta izriet multimodālā ārstēšanas koncepcija, kas pārsvarā vērsta uz pacienta kustību/aktivitātes izpausmēm, baiļu pārvarēšanu un kāpinātu pašefektivitāti.
Divos Apvienotās Karalistes kohortas pētījumos secināts, ka topiramāts saistīts ar augstāku glaukomas attīstības risku salīdzinājumā ar citiem antikonvulsantiem kā valproāts un lamotrigīns. Īpaši izteikta asociācija novērota sievietēm un pacientiem ar epilepsiju, bet ne vīriešiem vai pacientiem ar migrēnu.
Aptaukošanās ir hroniska, sistēmiska slimība, kas būtiski palielina saslimstību ar metaboliskām un kardiovaskulārām patoloģijām, kā arī paaugstina mirstību, radot ievērojamu slogu sabiedrības veselībai. [1; 5] Bariatriskā ķirurģija ir visefektīvākā invazīvā metode ilgtermiņa svara samazināšanai pacientiem ar patoloģisku aptaukošanos. Procedūra samazina uzņemtās barības daudzumu, uzlabo insulīna rezistenci un samazina kardiometaboliskos riskus. [3]
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Latvijas Medicīnas fonds (LMF) paziņo par pieteikšanos LMF Andras Kalniņas stipendijai 2026. gadam, kas piedāvā unikālu iespēju ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešu jauniešiem gūt praktisku pieredzi Latvijā.
Akūts vidusauss iekaisums ir vidusauss gļotādas iekaisums, kas skar bungdobumu, aizauss kaula šūnas un Eistāhija (tuba auditiva) kanālu. Biežākais akūta vidusauss iekaisuma cēlonis ir infekcija, kas vidusausī parasti nonāk no aizdegunes caur Eistāhija kanālu. Iekaisuma procesā veidojas tuba auditiva disfunkcija, kas rada vienvirziena vārstules efektu — inficētais sekrēts iekļūst vidusausī, bet tūska kanālā neļauj nodrošināt pilnvērtīgu drenāžu un ventilāciju.