Plaušu vēzis ir viens no izplatītākajiem audzējiem pasaulē. Arī Latvijā saslimstība ar plaušu vēzi ir pietiekami nopietna – katru gadu plaušu vēzi mūsu valstī diagnosticē apmēram 1100 cilvēkiem. Pēdējos gados no plaušu vēža Latvijā katru gadu miruši apmēram 990 cilvēki. [1] Lielā mirstība no plaušu vēža skaidrojama ar to, ka lielai daļai pacientu vēzis tiek atklāts novēloti, kad radikāla ķirurģiska ārstēšana audzēja izplatības dēļ vairs nav iespējama.
Ultrasonogrāfija (US) pašreiz ir viens no pieejamākajiem attēldiagnostikas izmeklējumiem gan profilaktiskās sijājošās atlases programmās, gan dažādu slimību gadījumā, turklāt izmantojams grūtniecēm un bērniem, kad citas radioloģiskās diagnostikas metodes nav ieteicamas. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, šajā metodē arvien paveras jaunas iespējas, tāpēc šoreiz par šā gadsimta nopietnāko jaunumu - kontrasta ultrasonogrāfiju (KUS).
Galvassāpes ir viens no izplatītākajiem iemesliem ārsta apmeklējumam. Vairākumam pacientu, kas sūdzas par atkārtotām, epizodiskām galvassāpēm, to cēlonis nav saistīts ar kādu strukturālu anomāliju, tās ir primāras, piemēram, saspringuma galvassāpes vai migrēna. Tomēr daļai pacientu galvassāpju iemesls ir sekundārs.
“Trīsdesmit gadi ir vecums, kad ir lielais profesionālais vilnis. Tas ir jāķer, un es to daru,” saka radioloģe SANITA PONOMARJOVA, kas pusgadu stažējās Reimsas universitātes slimnīcas radioloģijas nodaļā Francijā.
Išēmisks insults ir otrs biežāk izplatītais nāves un invaliditātes cēlonis pasaulē. Nākamo 20 gadu laikā populācijas novecošanas dēļ prognozējams šādu pacientu pieaugums. Pēdējās desmitgadēs būtiski uzlabojušies un mainījušies insulta pacientu ārstēšanas veidi: insulta vienības, trombolītiska terapija trīs stundu laikā pēc notikuma, aspirīns 48 stundu laikā kopš insulta sākuma, dekompresijas ķirurģija maligniem supratentroriāliem insultiem – tās ir intervences ar pierādītu pozitīvu ieguvumu. Vairākas citas ārstēšanas metodes šobrīd tiek pētītas. [1]
Magnētiskās rezonanses izmeklēšana (MRI) ir viena no mūsdienu diagnostiskās radioloģijas progresīvākajām metodēm. Tā ir pacientam nekaitīgāka, salīdzinot ar datortomogrāfiju un konvencionālo rentgenogrāfiju, kuru laikā cilvēks tiek pakļauts jonizējošam starojumam. Ņemot vērā tieši pēdējo apstākli, magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējumu spektrs tiek strauji paplašināts un MRI piedāvātās iespējas pamazām tiek ieviestas arī terapeitisko procedūru veikšanā. Šā apskata mērķis ir sniegt nelielu ieskatu mūsdienu un, iespējams, arī nākotnes MRI iespējās, lai ieinteresētu un mudinātu padziļinātai izpētei.
Datortehnoloģijas mūsu pasauli pēdējo gadu desmitu laikā ir būtiski mainījušas. Ik dienu dzirdam par tādām novitātēm kā virtuālā pasaule, virtuālās spēles, virtuālā sarakste, virtuālās konferences, un tagad ir iespējama arī virtuāla dobu orgānu izmeklēšana. Šajā apskatā pievērsīsimies jaunam radioloģiskam izmeklējumam – virtuālajai kolonoskopijai – kas kļūst aizvien pieejamāks arī Latvijā. Kādos gadījumos piedāvāt pacientam šo izmeklējumu, kādas ir tā priekšrocības un trūkumi un – kāda ir šīs metodes pieejamība?
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.
Ir maz zināms par ieguvumiem no statīnu terapijas gados vecākiem pieaugušajiem ar demenci. Pētījuma mērķis bija novērtēt statīnu lietošanas nozīmi visu cēloņu mirstībā pansionāta iemītniekiem ar un bez demences.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.
