Defekogrāfija ir rentgenoloģiska izmeklēšanas metode, kas ļauj izvērtēt taisnās zarnas un anālā kanāla izskatu un iztukšošanās īpatnības vēdera izejas laikā. Izmeklējuma laikā tiek analizēts taisnās zarnas tukšošanās process. Svarīga ir ārsta prasme izskaidrot metodes norisi, lai pacients izmeklējuma laikā justos iespējami komfortabli un būtu līdzestīgs.
Attīstoties mūsdienu attēldiagnostikas tehnoloģijām, medicīnā atvērušas plašas iespējas, kas atvieglo uzstādīt pareizu diagnozi, ļauj atklāt potenciāli fatālas saslimšanas agrīnās stadijās, kā arī sekot ārstēšanas efektivitātei, un līdz ar to samazināt pacientu mirstību. Augstas precizitātes vizuālā diagnostika kļuvusi par ikdienu gandrīz katra ārsta praksē.
Patoloģija ir ~ 4% jaundzimušo, no šiem gadījumiem ~ 0,8% pacientu līdz 3 mēnešu vecumam sēklinieki noslīd spontāni. Ja tas nenotiek, nepieciešama diagnostika un ķirurģiska iejaukšanās. Šā raksta mērķis ir ar reāliem klīniskiem gadījumiem parādīt, cik ātri (~ 15 minūtēs), vienkārši un pacientam saudzējoši (bez jonizējošā starojuma un bez kontrastvielas intravenozas ievadīšanas) var iegūt precīzu diagnozi.
Invazīvā radioloģija ir kļuvusi par nozīmīgu sastāvdaļu pacienta mūsdienīgā izmeklēšanā un ārstēšanā, jo diagnosticēt un ārstēt iespējams ar minimāli invazīvu iejaukšanos. Dažādas attēlu diagnostikas metodes - fluoroskopija, ultrasonogrāfija (US), datortomogrāfija (DT), DT un fluoroskopijas kombinācija, datortomogrāfijas fluoroskopija (DTF), magnētiskā rezonanse (MR) - tiek izmantotas tādēļ, lai to kontrolē veiktu invazīvas manipulācijas. DT ir metode ar plašu, maināmu izmeklējuma lauku, augstu izšķiršanas spēju, to neierobežo ne skeleta, ne mīkstie audi, ne arī ar gaisu pildītas struktūras, ir iespēja plānot invazīvo procedūru, izvairoties no vitāli svarīgu struktūru bojājuma. [1]
Plaušu vēzis ir viens no izplatītākajiem audzējiem pasaulē. Arī Latvijā saslimstība ar plaušu vēzi ir pietiekami nopietna – katru gadu plaušu vēzi mūsu valstī diagnosticē apmēram 1100 cilvēkiem. Pēdējos gados no plaušu vēža Latvijā katru gadu miruši apmēram 990 cilvēki. [1] Lielā mirstība no plaušu vēža skaidrojama ar to, ka lielai daļai pacientu vēzis tiek atklāts novēloti, kad radikāla ķirurģiska ārstēšana audzēja izplatības dēļ vairs nav iespējama.
Ultrasonogrāfija (US) pašreiz ir viens no pieejamākajiem attēldiagnostikas izmeklējumiem gan profilaktiskās sijājošās atlases programmās, gan dažādu slimību gadījumā, turklāt izmantojams grūtniecēm un bērniem, kad citas radioloģiskās diagnostikas metodes nav ieteicamas. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, šajā metodē arvien paveras jaunas iespējas, tāpēc šoreiz par šā gadsimta nopietnāko jaunumu - kontrasta ultrasonogrāfiju (KUS).
Galvassāpes ir viens no izplatītākajiem iemesliem ārsta apmeklējumam. Vairākumam pacientu, kas sūdzas par atkārtotām, epizodiskām galvassāpēm, to cēlonis nav saistīts ar kādu strukturālu anomāliju, tās ir primāras, piemēram, saspringuma galvassāpes vai migrēna. Tomēr daļai pacientu galvassāpju iemesls ir sekundārs.
“Trīsdesmit gadi ir vecums, kad ir lielais profesionālais vilnis. Tas ir jāķer, un es to daru,” saka radioloģe SANITA PONOMARJOVA, kas pusgadu stažējās Reimsas universitātes slimnīcas radioloģijas nodaļā Francijā.
Išēmisks insults ir otrs biežāk izplatītais nāves un invaliditātes cēlonis pasaulē. Nākamo 20 gadu laikā populācijas novecošanas dēļ prognozējams šādu pacientu pieaugums. Pēdējās desmitgadēs būtiski uzlabojušies un mainījušies insulta pacientu ārstēšanas veidi: insulta vienības, trombolītiska terapija trīs stundu laikā pēc notikuma, aspirīns 48 stundu laikā kopš insulta sākuma, dekompresijas ķirurģija maligniem supratentroriāliem insultiem – tās ir intervences ar pierādītu pozitīvu ieguvumu. Vairākas citas ārstēšanas metodes šobrīd tiek pētītas. [1]
Magnētiskās rezonanses izmeklēšana (MRI) ir viena no mūsdienu diagnostiskās radioloģijas progresīvākajām metodēm. Tā ir pacientam nekaitīgāka, salīdzinot ar datortomogrāfiju un konvencionālo rentgenogrāfiju, kuru laikā cilvēks tiek pakļauts jonizējošam starojumam. Ņemot vērā tieši pēdējo apstākli, magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējumu spektrs tiek strauji paplašināts un MRI piedāvātās iespējas pamazām tiek ieviestas arī terapeitisko procedūru veikšanā. Šā apskata mērķis ir sniegt nelielu ieskatu mūsdienu un, iespējams, arī nākotnes MRI iespējās, lai ieinteresētu un mudinātu padziļinātai izpētei.
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.
