Turpinot neatlaidīgo gājienu visapkārt pasaulei un šosezon īpaši skaudri Latvijā, arvien lielāka kļūst Covid–19 pārdzīvojusī pasaules iedzīvotāju daļa un aizvien paplašinās ārstu izpratne gan par akūtas saslimšanas simptomiem, gan arī par infekcijas atstātajām hroniskajām sekām.
Oktobra sākumā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centrā diviem pacientiem veica aknu ļaundabīgu veidojumu perkutānu mikroviļņu ablāciju.
“Mierīgas dienas mums ir reti, ja nu vienīgi tās, kad notiek aparatūras apkope,” — tā darba ritmu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļā lakoniski raksturo nodaļas vadītāja SANITA PONOMARJOVA.
ILZE APINE, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas dienesta vadītāja, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas viceprezidente, RSU doktorante. Māca ne vien studentus, bet arī pieredzējušus ārstus. Joprojām spēlē klavieres, vairs gan nemodinot kaimiņus trijos naktī. Patīk būt starp cilvēkiem, kuri atver robežas. Ar domāšanu “ne iekš kastes”.
Rīgas 1. slimnīcas endoskopijas nodaļas vadītājs ARMĪNS KRAUZE jau četrdesmit gadus strādā šo darbu, pēc liekas popularitātes nealkst un māk novērtēt savas specialitātes nozīmi. Savējo viņš uzskata par veiksmes stāstu, jo visus šos gadus, ja neskaita dažus “sānsoļus”, strādājis tikai vienā — Rīgas pilsētas 1. slimnīcā.
Kāpēc par savu darbavietu viņi izvēlējušies reģionu slimnīcu, vai nav vīlušies un cik piesātināta ir ikdiena — vaicājam jaunajiem ārstiem, kas savu izvēli izdarīja pirms dažiem gadiem.
Defekogrāfija ir rentgenoloģiska izmeklēšanas metode, kas ļauj izvērtēt taisnās zarnas un anālā kanāla izskatu un iztukšošanās īpatnības vēdera izejas laikā. Izmeklējuma laikā tiek analizēts taisnās zarnas tukšošanās process. Svarīga ir ārsta prasme izskaidrot metodes norisi, lai pacients izmeklējuma laikā justos iespējami komfortabli un būtu līdzestīgs.
Attīstoties mūsdienu attēldiagnostikas tehnoloģijām, medicīnā atvērušas plašas iespējas, kas atvieglo uzstādīt pareizu diagnozi, ļauj atklāt potenciāli fatālas saslimšanas agrīnās stadijās, kā arī sekot ārstēšanas efektivitātei, un līdz ar to samazināt pacientu mirstību. Augstas precizitātes vizuālā diagnostika kļuvusi par ikdienu gandrīz katra ārsta praksē.
Patoloģija ir ~ 4% jaundzimušo, no šiem gadījumiem ~ 0,8% pacientu līdz 3 mēnešu vecumam sēklinieki noslīd spontāni. Ja tas nenotiek, nepieciešama diagnostika un ķirurģiska iejaukšanās. Šā raksta mērķis ir ar reāliem klīniskiem gadījumiem parādīt, cik ātri (~ 15 minūtēs), vienkārši un pacientam saudzējoši (bez jonizējošā starojuma un bez kontrastvielas intravenozas ievadīšanas) var iegūt precīzu diagnozi.
Invazīvā radioloģija ir kļuvusi par nozīmīgu sastāvdaļu pacienta mūsdienīgā izmeklēšanā un ārstēšanā, jo diagnosticēt un ārstēt iespējams ar minimāli invazīvu iejaukšanos. Dažādas attēlu diagnostikas metodes - fluoroskopija, ultrasonogrāfija (US), datortomogrāfija (DT), DT un fluoroskopijas kombinācija, datortomogrāfijas fluoroskopija (DTF), magnētiskā rezonanse (MR) - tiek izmantotas tādēļ, lai to kontrolē veiktu invazīvas manipulācijas. DT ir metode ar plašu, maināmu izmeklējuma lauku, augstu izšķiršanas spēju, to neierobežo ne skeleta, ne mīkstie audi, ne arī ar gaisu pildītas struktūras, ir iespēja plānot invazīvo procedūru, izvairoties no vitāli svarīgu struktūru bojājuma. [1]
Pirmajā dzīves gadā autiņu dermatīts skar līdz pat 50—70 % bērnu. [1] Autiņbiksīšu dermatīts parasti ir viegli noritošs, pašlimitējošs stāvoklis, kam nepieciešama minimāla iejaukšanās. Dažas no ārstēšanas metodēm ietver ādas kopšanu, atbilstošu higiēnu un izvairīšanos no jebkādām kairinošām vielām.
Secināts, ka intracelulārs histamīna sastāvs bazofilajos leikocītos nenorāda uz ātru, atliktu, vēlīnu vai neeksistējošu atbildes reakciju uz hroniskas spontānas nātrenes (HSN) ārstēšanu ar omalizumabu. Nav iespējams paredzēt arī ārstēšanas ilgumu.
Mentālā veselība ir garīgās labsajūtas stāvoklis, kas ļauj cilvēkam tikt galā ar dzīves stresu, realizēt savas spējas, labi mācīties un strādāt, kā arī dot ieguldījumu sabiedrībā — tā definē Pasaules Veselības organizācija (PVO). [1] Šī definīcija uzsver, ka mentālā veselība nav tikai traucējumu neesamība, bet funkcionāla veselība dzīves kontekstā.
Šķērsgriezuma aptauja parādīja, ka sociālie mediji bieži ietekmē ārstēšanas lēmumus bērniem un jauniem pieaugušajiem ar alopēciju, taču tieši patērētājiem paredzētie ārstēšanas līdzekļi bija saistīti ar nevienmērīgu efektu, zemu apmierinātību un atsevišķos gadījumos arī blaknēm.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir ārkārtīgi būtisks labas veselības priekšnosacījums, savukārt miega medicīna jeb somnoloģija ir atsevišķa medicīnas nozare, kas strauji attīstās gan Latvijā, gan pasaulē. Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisku slimību divvirzienu saistību. Šajā rakstā divās daļās tiks uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos.
