Mentāls izsīkums ir biopsiholoģisks stāvoklis, kuru inducē ilgstoši un nepārtraukti kognitīvi uzdevumi. Parasti mentāla izsīkuma gadījumā novērojam gan kognitīvās, gan fiziskās veiktspējas traucējumus. Stratēģijas, ar kurām novērst mentālu izsīkumu pētītas daudz. Kā viena no tādām varētu būt mūzikas klausīšanās. Tomēr tās efektivitāte uz cilvēka veikspēju mainās atkarībā no mūzikas veida un stila. Pētnieki sistemātiska pārskata veidā skaidroja, kā dažādi mūzikas veidi ietekmē mentālo izsīkumu un veiktspēju.
Augsta jutīguma CRO, ZBLH un lipoproteīna (a) rādītāji norāda uz piecu un desmit gadu kardiovaskulāro risku un palīdz pieņemt lēmumu farmakoloģiskās intervences nepieciešamībai dažādos klīniskajos gadījumos. Pētījumos postulēts, ka sieviešu populācijā svarīga pēc iespējas agrīnāka riska faktoru intervence; attiecīgi jānoskaidro, vai šie marķieri var būt noderīgi ilgtermiņa kardiovaskulāro notikumu prognozes noteikšanai.
Jauns kohortas pētījums norāda, ka interneta lietošana ir saistīta ar mazāk depresijas simptomiem, augstāku apmierinātību ar dzīvi un labāku pašu ziņotu veselību pieaugušajiem, kas vecāki par 50 gadiem, 23 valstīs, salīdzinot ar tiem, kas neizmanto internetu.
Pēdējās desmitgades 2.tipa cukura diabēta (CD) izplatība ir ievērojami pieaugusi. Paredzēts, ka līdz 2024.gadam pasaulē būs apmēram 700 miljoni CD pacientu. Slimība ir daudzfaktoru, liela nozīme ir dzīvesstila faktoriem tās attīstībā, t.sk. veselīgam uzturam ikdienā. Lielāks flavanoīdu patēriņš uzturā saistīts ar zemāku 2.tipa CD risku to antioksidējošo, pretiekaisuma un vazodilatējošo īpašību dēļ. Šajā pētījumā prospektīvi analizēts, kā tumšās, piena un kopējais šokolādes patēriņš ietekmē 2.tipa CD attīstības risku.
Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem pacientu skaits, kuriem tiek sniegta valsts apmaksāta stacionārā paliatīvā aprūpe katru gadu pieaug (2017.gadā 1868 pacienti, 2018.gadā 1903 pacienti, 2019.gadā 2054 pacienti). Latvijā paliatīvajā aprūpē gultu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem atbilst Pasaules Bankas pētījumā par Latvijas veselības sistēmu noteiktajam līmenim, bet esošajā paliatīvās aprūpes sistēmā tas nav pietiekams. [3]
Nelīdzestība pret izrakstītajiem medikamentiem ir bieži sastopams fenomens medicīnā. Tas ietekmē klīnisko iznākumu un pacienta dzīvildzi kopumā. Īsziņas arvien biežāk tiek izmantotas ikdienas praksē, lai mainītu pacienta uzvedību. Tajā pašā laikā šī metode nav izpētīta – vai tiešām tā nes ieguvumu?
Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs (47 %) savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Situācija visās trijās valstīs ir ļoti līdzīga un atšķiras vien par dažiem procentpunktiem – Latvijā 47 %, Lietuvā 45 % un Igaunijā 49 %, liecina pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā “Eiropas pulsa aptauja”. Savu veselību kā labu vai ļoti labu aptaujā visbiežāk norādījuši iedzīvotāji Īrijā (66 %), Šveicē (65 %) un Austrijā (64 %).
Neplānots svara zudums pieaugušajiem nereti saistīts ar onkoloģiska procesa attīstību – iespējamība atklāt vēzi šādos gadījumos pieaug 3-6 mēnešu laikā kopš svara zudums ievērots. Statistika rāda, ka visaugstākā iespējamība šādiem pacientiem konstatēt limfomu, nezināmas primāras izcelsmes vēzi, aizkuņģa dziedzera vai kuņģa-zarnu trakta vēzi, kā arī plaušu un resnās zarnas vēzi. Šajā pētījumā kvantificēta prognostiskā vērtība neplānotam svara zudumam vēža dēļ atbilstīgi pacienta vecumam, dzimumam, smēķēšanas statusam un klīniskajiem raksturlielumiem.
PVO dati rāda, ka pasaulē 2019. gadā pašnāvībā miruši vairāk nekā 700 000 cilvēku, — tie ir augstāki mirstības rādītāji nekā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvība ir galvenais jaunu cilvēku (15—29 gadi) mirstības iemesls. Izteikta hipotēze, ka pašnāvība var būt saistīta arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālas domas un uzvedību.
Zināms, ka HOPS pacientiem ir paaugstināts risks plaušu vēža attīstībai. Bet vai risks saglabājas augsts arī pēc tādu līdzfaktoru izslēgšanas no vienādojuma kā smēķēšana, vecums, dzimums, ĶMI un blakusslimības?
Teiciens “Visam jābūt kārtībā” labi raksturo ģimenes ārsti SABĪNI FELDMANI. Tiešā nozīmē — viņai patīk kārtība: strādāt sakārtotā vidē, visu izdarīt laikus un būt noteicējai par to, kā elpo pašas uzņēmums. Un pārnestā nozīmē — viņa tic, ka visas grūtības pāriet un daudz ko varam atrisināt, ja vien runājam. Jauna, komunikabla un iejūtīga — tādu ģimenes ārsti ieguvuši Viļakas pacienti.
Glikozes līmeņa noteikšana un kontrole mājas apstākļos ir vitāli nepieciešama cilvēkiem ar zināmu cukura diabētu. Kādreiz vienīgā iespēja mājas apstākļos pārbaudīt glikēmijas līmeni bija iedurt ar lanceti pirkstā un iegūto asins pilienu uzklāt uz teststrēmeles, kas ievietota glikometrā. Glikēmijas paškontroles dēļ tika veikti daudzi dūrieni pirkstos.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir viens no galvenajiem labas veselības priekšnosacījumiem. Nediagnosticēti un neārstēti miega traucējumi nozīmīgi pasliktina cilvēka dzīves kvalitāti, palielina risku saslimt ar dažādām slimībām, kā arī ir saistīti ar augstāku mirstības risku. [1; 2]
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
Meta-analīze atklāja paaugstinātu autoimūno blakussaslimšanu izplatību pieaugušajiem ar vitiligo, īpaši vairogdziedzera slimību, alopēciju areata, reimatoīdo artrītu un 1. tipa cukura diabētu.
