Pēdējās desmitgades 2.tipa cukura diabēta (CD) izplatība ir ievērojami pieaugusi. Paredzēts, ka līdz 2024.gadam pasaulē būs apmēram 700 miljoni CD pacientu. Slimība ir daudzfaktoru, liela nozīme ir dzīvesstila faktoriem tās attīstībā, t.sk. veselīgam uzturam ikdienā. Lielāks flavanoīdu patēriņš uzturā saistīts ar zemāku 2.tipa CD risku to antioksidējošo, pretiekaisuma un vazodilatējošo īpašību dēļ. Šajā pētījumā prospektīvi analizēts, kā tumšās, piena un kopējais šokolādes patēriņš ietekmē 2.tipa CD attīstības risku.
Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem pacientu skaits, kuriem tiek sniegta valsts apmaksāta stacionārā paliatīvā aprūpe katru gadu pieaug (2017.gadā 1868 pacienti, 2018.gadā 1903 pacienti, 2019.gadā 2054 pacienti). Latvijā paliatīvajā aprūpē gultu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem atbilst Pasaules Bankas pētījumā par Latvijas veselības sistēmu noteiktajam līmenim, bet esošajā paliatīvās aprūpes sistēmā tas nav pietiekams. [3]
Nelīdzestība pret izrakstītajiem medikamentiem ir bieži sastopams fenomens medicīnā. Tas ietekmē klīnisko iznākumu un pacienta dzīvildzi kopumā. Īsziņas arvien biežāk tiek izmantotas ikdienas praksē, lai mainītu pacienta uzvedību. Tajā pašā laikā šī metode nav izpētīta – vai tiešām tā nes ieguvumu?
Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs (47 %) savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Situācija visās trijās valstīs ir ļoti līdzīga un atšķiras vien par dažiem procentpunktiem – Latvijā 47 %, Lietuvā 45 % un Igaunijā 49 %, liecina pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā “Eiropas pulsa aptauja”. Savu veselību kā labu vai ļoti labu aptaujā visbiežāk norādījuši iedzīvotāji Īrijā (66 %), Šveicē (65 %) un Austrijā (64 %).
Neplānots svara zudums pieaugušajiem nereti saistīts ar onkoloģiska procesa attīstību – iespējamība atklāt vēzi šādos gadījumos pieaug 3-6 mēnešu laikā kopš svara zudums ievērots. Statistika rāda, ka visaugstākā iespējamība šādiem pacientiem konstatēt limfomu, nezināmas primāras izcelsmes vēzi, aizkuņģa dziedzera vai kuņģa-zarnu trakta vēzi, kā arī plaušu un resnās zarnas vēzi. Šajā pētījumā kvantificēta prognostiskā vērtība neplānotam svara zudumam vēža dēļ atbilstīgi pacienta vecumam, dzimumam, smēķēšanas statusam un klīniskajiem raksturlielumiem.
PVO dati rāda, ka pasaulē 2019. gadā pašnāvībā miruši vairāk nekā 700 000 cilvēku, — tie ir augstāki mirstības rādītāji nekā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvība ir galvenais jaunu cilvēku (15—29 gadi) mirstības iemesls. Izteikta hipotēze, ka pašnāvība var būt saistīta arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālas domas un uzvedību.
Zināms, ka HOPS pacientiem ir paaugstināts risks plaušu vēža attīstībai. Bet vai risks saglabājas augsts arī pēc tādu līdzfaktoru izslēgšanas no vienādojuma kā smēķēšana, vecums, dzimums, ĶMI un blakusslimības?
Oktobrī nodibināta domnīca “Veselības aprūpes sistēmu noturība”. Tās mērķis ir uz cilvēku centrētas, aptverošas un integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspējas un noturības nodrošināšana, kas vienlaikus paredz veselības aprūpes un farmācijas nozares noturības un reaģēšanas spēju stiprināšanu. Domnīcas dibinātāji ir deviņas personības no veselības aprūpes, aizsardzības un izglītības nozarēm.
Medscape Medical News aptaujas veidā ārstiem vaicājuši neērtus un pat pretrunīgus jautājumus, piemēram, par romantiskām attiecībām ar pacientu, par kompetences testu nepieciešamību laikam ejot un ne tikai. Ziņojumā iekļauti dati par 1000 pilnas slodzes klīnicistiem ASV no 29 dažādām specialitātēm.
Jaunākie ASV pētījumu dati rāda, ka FDA (US Food and Drug Administration) melnās kastes brīdinājumi antidepresantiem tieši pretēji iecerētajam, saistīti ar suicidalitātes pieaugumu un psihiskās veselības pasliktināšanos jauniem pacientiem ar depresiju.
Glikagonam līdzīgais peptīds 1 (GLP1) un glikozes atkarīgais insulinotropiskais polipeptīds (GIP) ir zināmi ar savām kuņģa saturu aizturošām īpašībām. Lai salīdzinātu klīniski nozīmīga atlieku kuņģa tilpuma (RGV) attīstības risku GLP1/GIP agonistu lietotājiem pirms augšējās endoskopijas ar sedāciju, veikts pētījums.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]
Hidradenitis suppurativa (HS) ir hroniska, recidivējoša iekaisīga ādas slimība. Jauni pierādījumi liecina, ka ilgstošs sistēmisks iekaisums var predisponēt pacientus paaugstinātam ļaundabīgo audzēju riskam. Neskatoties uz to, informācija par vēža biežumu pacientiem ar HS ir ierobežota, un līdz šim nav veikta neviena meta-analīze, kas analizētu, kuri vēža veidi šiem pacientiem ir sastopami biežāk.
Neizskaidrojama hematūrija, sāpes muguras lejasdaļā... Kādas ir nieru vēža pazīmes un sarkanā karoga simptomi, ko ģimenes ārstam nevajadzētu palaist garām? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild urologs Arvis Freimanis.
