Urīnceļu infekcija (UCI) ir visbiežāk sastopamā ambulatori ārstējamā slimība sievietēm. Dzīves laikā ar urīnceļu infekciju slimo 50 % sieviešu, no kurām vismaz pusei pēc 6—12 mēnešiem novēro infekcijas recidīvu. Sievietes ar UCI slimo neatkarīgi no vecuma, sociāli ekonomiskā stāvokļa, rases un seksuālās orientācijas.
Vidusmēra vīrieša ikdienas darbu saraksts ir plašs, taču rūpes par savu veselību, visticamāk, ir šā saraksta pašā apakšā. To pierāda novēlotā onkoloģisko slimību atklāšana, ielaistas problēmas reproduktīvajā veselībā un dzīves kvalitāti ietekmējošās un neatrisinātās problēmas.
Par urīnceļu infekciju (UCI) rakstīts daudz, tomēr dažas publikācijas ir mulsinošas vai pat pretrunīgas un rada neskaidrības ģimenes ārstu un pediatru ikdienas praksē, tāpēc īsā pārskatā esam apkopojuši mūsdienu tendences.
Prostatīta diagnostikas pirmsākumi meklējami XX gadsimta sākumā, kad strauji attīstījās tādas medicīnas nozares kā mikrobioloģija un patoloģiskā anatomija.
Uroģenitālā veselība var nozīmīgi ietekmēt vīrieša dzīves kvalitāti un labsajūtu, būtiski ir rīkoties laikus, apzinot un novēršot iespējamos riska faktorus, un pacientu ārstēt viņam vispiemērotākajā veidā.
Urīnceļu infekcija (UCI) ir bieži noteikta diagnoze lielākoties gados jaunām sievietēm. Urīnceļu infekcijas var iedalīt akūtās un hroniskās, nekomplicētās un komplicētās, pēc anatomiskā līmeņa — augšējā un apakšējā urīnceļu trakta infekcijās. Šajā rakstā atgādinājums par vienu no visbiežākajiem variantiem — nekomplicētu akūtu cistītu sievietēm pirms menopauzes.
Urīna nesaturēšana ir bieža, aktuāla problēma, kas būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti: ierobežo fiziskās aktivitātes, ietekmē partnerattiecības, samazina sociālo aktivitāti.
Erektilā disfunkcija ir nespēja sasniegt un uzturēt erekciju pietiekami ilgi, lai izdotos veiksmīgs dzimumakts; tā ir nozīmīgs dzīves kvalitāti ierobežojošs faktors. Lēš, ka tā attīstās 50 % vīriešu pēc 40 gadu vecuma, taču sastopama arī jaunākiem vīriešiem. Šajā publikāciju apkopojumā — par galvenajiem pasākumiem pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Urīnceļu infekcija (UCI) ir viena no visbiežākajām infekcijām gan ambulatorām, gan stacionētām pacientēm. Lēš, ka ikviena sieviete vismaz reizi dzīvē izslimojusi urīnceļu infekciju. Šajā rakstā par to, kādas ir profilakses un ārstēšanas iespējas.
Urīnizvadkanāla sašaurinājums jeb uretras striktūra ir komplicēta slimība. Ņemot vērā ne tikai pacienta sūdzības, kas var būt saistītas ar kādu citu priekšdziedzera slimību, piemēram, priekšdziedzera labdabīgu hiperplāziju, prostatītu un priekšdziedzera vēzi, bet arī slimības daudzveidīgo etioloģiju, šīs slimības ārstēšana ir tikai ķirurģiska.
Sievietes reproduktīvā sistēma ir ieprogrammēta cikliskai funkcionalitātei, kas sākas līdz ar pubertāti un menarhi jeb pirmajām menstruācijām un beidzas ar menopauzes iestāšanos, par ko parasti klīniski lēmumu pieņem gadu pēc pēdējām menstruācijām. Menstruālā cikla galvenā misija ir olšūnas nobriešana un grūtniecības iestāšanās. Olšūnu daudzums sievietes organismā ir ģenētiski noteikts piedzimšanas brīdī — ar cik piedzimusi, ar tik mūžs jānodzīvo. Bet tad, kad olšūnu rezerves olnīcās izsīkst, sākas hormonāls pieklusums, kas noved pie likumsakarīgām hormonālajām izmaiņām.
Gastroezofageālais atvilnis (GEA) jeb kuņģa satura nokļūšana barības vadā ar vai bez regurgitācijas un vemšanas ir plaši sastopams zīdaiņu populācijā. Pirmajā dzīves mēnesī vismaz vienu reizi dienā atvilnis skar 72 % jaundzimušo, bet sešu mēnešu vecumā — 56 % zīdaiņu. Atviļņa biežums pēc gada vecuma samazinās, tomēr tā izplatība atkal pieaug pusaudžu vecumā. [13; 24]
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Krūts vēža incidence pieaug visā pasaulē, īpaši starp sievietēm premenopauzē. Aprēķini par 2040.gadu norāda uz 3 miljoniem jaunu gadījumu un 1 miljonu nāves gadījumu ik gadu. Hormonālā kontracepcija ir zināms krūts vēža riska faktors, tomēr svarīgi diferencēt riskus starp dažādām hormonālās kontracepcijas zāļvielām.