Prostatas vēzis (PV) ir otrais visbiežāk diagnosticētais vēzis vīriešiem. 2020. gadā pasaulē diagnosticēja ap 1,4 miljoniem gadījumu, proti, ~ 14 % no visiem jaunatklātiem vēža gadījumiem vīriešiem. [17]
Ja agrāk tika uzskatīts, ka koraļļakmeņi sastopami 10—20 % no visiem nierakmeņu slimības pacientiem, tad šobrīd, pateicoties mūsdienu nierakmeņu slimības terapijas iespējām, šis skaitlis attīstītajās valstīs nokrities līdz 4 %. [2]
Labdabīga prostatas hiperplāzija (LPH) ir viens no biežākajiem dzīves kvalitāti pasliktinošajiem stāvokļiem vecāka gadagājuma vīriešiem. Tā sastopama aptuveni pusei vīriešu sestajā gadu desmitā un vairāk nekā 90 % pēc 80 gadu vecuma. [4]
Urīnceļu infekcijas (UCI) ik gadu veido apmēram desmit miljonus ambulatoro apmeklējumu un 2—3 miljonus vizīšu uzņemšanas nodaļās, liecina ASV dati. Visā pasaulē UCI infekcijas izplatība ir ap 150 miljoniem gadījumu gada laikā!
Priekšdziedzera vēzis (PV) ir otrajā vietā pasaulē no vēža veidiem vīriešiem. Latvijā publiski pieejamā informācija Veselības statistikas datubāzē ir par 2017. gada beigām, kad uzskaitē ar ļaundabīga priekšdziedzera audzēja diagnozi bija 8665 vīrieši. Ilgāk par pieciem gadiem kopš diagnozes noteikšanas nodzīvojuši tikai 48 % no tiem, kas uzņemti uzskaitē.
Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija (UCI) visbiežāk ir jaunām, seksuāli aktīvām sievietēm, un lielāko šo infekciju daļu pārstāv cistīts. Pētījumi Eiropā un ASV liecina, ka viena no piecām pieaugušām sievietēm kādā savas dzīves posmā piedzīvo vismaz vienu UCI epizodi, kas pierāda, ka tā ir bieža slimība visā pasaulē. [1]
Labdabīga prostatas palielināšanās ir problēma, ar kuru dzīves laikā būs jāsaskaras gandrīz katram vīrietim. Labdabīga prostatas hiperplāzija (LPH) ir diagnoze, ko pierāda histoloģiski. Parasti sākumā simptomi ir neizteikti vai pacienti vienkārši nepievērš tiem uzmanību, bet laika gaitā tie pieņemas spēkā.
Pie ģimenes ārsta vēršas 24 gadus veca sieviete ar sūdzībām par sāpīgu, dedzinošu un biežu urināciju, par velkošām sāpēm vēdera lejasdaļā, sūdzības ilgst divas dienas. Temperatūra 37,1 °C. Citas sūdzības neatzīmē. Šie simptomi ģimenes ārstam liek domāt par urīnceļu infekciju (UCI).
Pasaulē palielinās vīriešu skaits ar sūdzībām par urīna nesaturēšanu. Negaidītas urīna noplūdes būtiski pasliktina dzīves kvalitāti, un iemeslu urīna nesaturēšanai ir daudz. [1; 2] Rakstā klasificēti urīna nesaturēšanas veidi, aprakstīti galvenie cēloņi, diagnostikas un ārstēšanas pamatprincipi.
Prostatas vēzis ir vispāratzīta svarīga problēma medicīnā visā pasaulē. Latvijā pēc SPKC datiem, tāpat kā citās pasaules valstīs, vīriešiem tieši prostatas vēzis ir līderis sastopamības ziņā, turklāt otrais biežākais nāves iemesls uzreiz aiz plaušu vēža. [1]
Bērniem, kuriem 4, 6 vai 8 gadu vecumā bija aptaukošanās, bija augsta varbūtība, ka aptaukošanās saglabāsies arī 13 gadu vecumā. Savukārt bērniem, kuri šajos vecumos bija tikai ar lieko svaru, risks, ka vēlāk attīstīties aptaukošanās, bija būtiski zemāks – arī gadījumos, kad viņu ķermeņa masas indekss (ĶMI) nesen bija palielinājies no normāla svara līmeņa.
Ja 2025. gadā tika reģistrēti 11 tularēmijas gadījumi, galvenokārt vasaras nogalē un rudenī, tad šogad šī infekcijas slimība jau apstiprināta 17 cilvēkiem - ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.
Priekšlaicīga menopauze pirms 40 gadu vecuma bija saistīta ar augstāku arteriālās hipertensijas risku nekā “normāla” menopauze pēc 45 gadu vecuma, un visaugstākais risks novērots sievietēm, kurām menopauze iestājās vecumā no 25 līdz 35 gadiem.
Statīnu efektivitāte un drošums kardiovaskulāro notikumu primārajā profilaksē, kā arī to ietekme uz dzīves ilgumu bez invaliditātes gados vecākiem cilvēkiem joprojām nav pilnībā skaidra.
Hipertensija un diabēts ir vadošie kardiovaskulāro slimību modificējamie riska faktori, tomēr liela daļa pasaules iedzīvotāju paliek nediagnosticēti. Šobrīd skrīningu veicam vai nu klīniskajā praksē vai ar dažādu valkājamu ierīču palīdzību, kas kopumā ierobežo potenciālo skrīninga aptveri dažādu iemeslu dēļ. Iespējams risinājums ir pasīvas bezkontakta uzraudzības sistēmas, kas var tikt dažādos veidos iekļautas apkārtējā vidē un veicināt agrīnāku diagnostiku. Interesantu risinājumu piedāvā pētnieki no Japānas, prezentējot jaunākos datus Eiropas Kardiologu asociācijas ikgadējā kongresā.
