Erektilā disfunkcija ir nespēja sasniegt un uzturēt erekciju pietiekami ilgi, lai izdotos veiksmīgs dzimumakts; tā ir nozīmīgs dzīves kvalitāti ierobežojošs faktors. Lēš, ka tā attīstās 50 % vīriešu pēc 40 gadu vecuma, taču sastopama arī jaunākiem vīriešiem. Šajā publikāciju apkopojumā — par galvenajiem pasākumiem pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Urīnceļu infekcija (UCI) ir viena no visbiežākajām infekcijām gan ambulatorām, gan stacionētām pacientēm. Lēš, ka ikviena sieviete vismaz reizi dzīvē izslimojusi urīnceļu infekciju. Šajā rakstā par to, kādas ir profilakses un ārstēšanas iespējas.
Urīnizvadkanāla sašaurinājums jeb uretras striktūra ir komplicēta slimība. Ņemot vērā ne tikai pacienta sūdzības, kas var būt saistītas ar kādu citu priekšdziedzera slimību, piemēram, priekšdziedzera labdabīgu hiperplāziju, prostatītu un priekšdziedzera vēzi, bet arī slimības daudzveidīgo etioloģiju, šīs slimības ārstēšana ir tikai ķirurģiska.
Daudzi vecāki raizējas par to, ka viņu bērnam ir urīna nesaturēšana jeb enurēze. Par enurēzi kā atkāpi no normas var runāt tad, ja bērnam piecu gadu vecumā (izņemot gadījumus, kad ir intelektuālās attīstības aizkavēšanās) enurēze ir vismaz divas reizes nedēļā trīs mēnešus pēc kārtas, pēc septiņu gadu vecuma — biežāk nekā reizi mēnesī.
Seksuālais kontakts jeb dzimumakts ir mūsu emocionālās vajadzības pēc pieņemšanas un apliecinājuma fiziskā izpausme. Vīrieša pašnovērtējums bieži vien saistīts ar viņa spēju veikt apmierinošu dzimumaktu, tāpēc seksuālo funkciju traucējumi uztverami par ļoti nopietnu veselības problēmu.
Urīnceļu infekcijas (UCI) ir viens no biežākajiem ambulatoro vizīšu iemesliem pie urologa. Ja kabinetā ienāk jauna, skaista, veiksmīga sieviete, bet ar skumju atblāzmu sejā un vēl piebilst: “Jūs esat mana pēdējā cerība,” — diezgan droši varu minēt, ka sūdzības būs par biežiem urīnceļu iekaisumiem.
Urīna nesaturēšana ir bieža un aktuāla problēma, kas būtiski ietekmē pacienta dzīves kvalitāti — ierobežo fiziskās un sociālās aktivitātes, ietekmē partnerattiecības. Slodzes urīna nesaturēšana ir gribai nepakļauta urīna noplūde, pastiprinoties intraabdominālajam spiedienam, parasti fizisku aktivitāšu laikā.
Labdabīga prostatas hiperplāzija ir vairāk nekā 50% vīriešu pēc 60 gadu vecuma. Apakšējo urīnceļu simptomu ārstēšanai tiek tērēti miljoniem dolāru un eiro, tomēr nav vienas universālas terapijas metodes, kas derētu visiem vīriešiem. Vismaz 30% pacientu nav efekta no ārstēšanas ar medikamentiem.
Priekšlaicīga ejakulācija (PE) jeb ejaculatio praecox ir ļoti izplatīta vīriešu seksuālā disfunkcija. 1943. gadā Šapiro publicēja pirmo rakstu par priekšlaicīgu ejakulāciju, ziņojot par vairāk nekā 1000 PE gadījumiem. Tā joprojām ir relatīvi slikti izprasta patoloģija. Pacienti ar PE bieži vien nevēlas apspriest problēmu ar ārstu, un diemžēl daudzi ārsti nezina par PE pareizu diagnostiku un ārstēšanu. Tāpēc pacientiem ar PE nereti tiek noteikta nekorekta diagnoze – visbiežāk erektilā disfunkcija – un ordinēts nepiemērots terapijas līdzeklis.
Erektilā disfunkcija (ED) nav tikai aktualitāte vienas šauras specialitātes ietvaros. ED sastopamība arvien pieaug, un pacienti ar ED nonāk dažādu speciālistu redzes laukā. Vienlaikus gan pacientam, gan daudziem ārstiem tā ir delikāta sarunu tēma, taču, tiklīdz izrunāta un atrisināta, tā var sniegt uzlabojumu vairākās veselības jomās. Diskusijā savu skatījumu pauda Latvijā atzīti speciālisti, lai rastu atbildes uz starpdisciplīnu jautājumiem.
Bērniem, kuriem 4, 6 vai 8 gadu vecumā bija aptaukošanās, bija augsta varbūtība, ka aptaukošanās saglabāsies arī 13 gadu vecumā. Savukārt bērniem, kuri šajos vecumos bija tikai ar lieko svaru, risks, ka vēlāk attīstīties aptaukošanās, bija būtiski zemāks – arī gadījumos, kad viņu ķermeņa masas indekss (ĶMI) nesen bija palielinājies no normāla svara līmeņa.
Ja 2025. gadā tika reģistrēti 11 tularēmijas gadījumi, galvenokārt vasaras nogalē un rudenī, tad šogad šī infekcijas slimība jau apstiprināta 17 cilvēkiem - ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.
Priekšlaicīga menopauze pirms 40 gadu vecuma bija saistīta ar augstāku arteriālās hipertensijas risku nekā “normāla” menopauze pēc 45 gadu vecuma, un visaugstākais risks novērots sievietēm, kurām menopauze iestājās vecumā no 25 līdz 35 gadiem.
Statīnu efektivitāte un drošums kardiovaskulāro notikumu primārajā profilaksē, kā arī to ietekme uz dzīves ilgumu bez invaliditātes gados vecākiem cilvēkiem joprojām nav pilnībā skaidra.
Hipertensija un diabēts ir vadošie kardiovaskulāro slimību modificējamie riska faktori, tomēr liela daļa pasaules iedzīvotāju paliek nediagnosticēti. Šobrīd skrīningu veicam vai nu klīniskajā praksē vai ar dažādu valkājamu ierīču palīdzību, kas kopumā ierobežo potenciālo skrīninga aptveri dažādu iemeslu dēļ. Iespējams risinājums ir pasīvas bezkontakta uzraudzības sistēmas, kas var tikt dažādos veidos iekļautas apkārtējā vidē un veicināt agrīnāku diagnostiku. Interesantu risinājumu piedāvā pētnieki no Japānas, prezentējot jaunākos datus Eiropas Kardiologu asociācijas ikgadējā kongresā.
