PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Attiecības, pacienti, ētika

Dakteris pensijā

Latvijas vidējais ārsts ir sieviete visnotaļ cienījamos gados. 2009. gadā no aktīvi strādājošiem ārstiem 25% bija pensijas vecumā, lielākā ārstu grupa (30,5%) ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem – ārsti, kas desmit gadu laikā sasniegs pensijas vecumu. Vecumā līdz 50 gadiem ir tikai 46% ārstu. Šie ir cipari no Veselības ministrijas Informatīvā ziņojuma*, bet kādi dzīvesstāsti un izšķiršanās stāv aiz šiem skaitļiem?

M. Zvaigzne, V. Madalāne, D. Ričika, I. Vainovska
Dusmīgs pacients un dusmīgs ārsts... Kā veidot veselīgas attiecības?

Rosīgas dienas pievakare slimnīcā. Aiz muguras smagas sarunas ar pacientu tuviniekiem un milzu kaudze sarakstītu slimības vēsturu, jo aizvietots arī kolēģis, kas devies uz konferenci. Tuvojas darba cēliena beigas, jādodas izpildīt vecāku pienākums – jāizņem atvase no bērnudārza, bet daži nodaļas pacienti joprojām iestrēguši pie invazīvo procedūru kabineta. Māsiņa, kas menedžē šo plūsmu, paceltā balsī atcērt dakterim, ka būs jāpagaida, tas nekas, ka pulkstenis jau pieci. Pretī nāk cits pacients, uzrunā dakteri un saņem dusmu šalti, ka slimnīcas gaitenis nav domāts pacientu pieņemšanai!

D. Ričika
Dalīties zināšanās, knifos, dzīves mācībās. Par skolotājiem, mentoriem un viņu mācekļiem

Ja biznesa vidē vārdi “mentors” un “mentorings” dzirdēti ne tik reti, tad medicīnas vidē tie skan kaut kā neierasti. Kaut mentorings nav nekas cits kā atbalstošas attiecības, profesionāla draudzība, kad tiek nodotas gan specifiskās zināšanas, knifi, kontakti, gan dzīves gudrība, ko nevar uziet bibliotēkā, šķirstot biezas grāmatas. Vārds “mentorings” atvasināts no grieķu vārda Mentor – tā Homēra eposā Odiseja sauca Odiseja dēla Tēlemaha audzinātāju, gudru sirmgalvi. Vai Latvijas jaunajiem censoņiem ir savi “gudrie sirmgalvji” vai arī, medicīnai komercializējoties, zināšanas tomēr arvien biežāk kļūst par kapitālu, ar kuru nemaz tā negribas dalīties “pa labi un kreisi” un tās tiek pieturētas? Kā skolotāji izraugās sava darba turpinātājus – protežē? Un kādu ceļu iet jaunie kolēģi, lai vecākie viņus pamanītu? Un ko iesākt nozarēs, kas ir jaunas un kur nav gudrās aizmugures?

V. Madalāne
Neparastais ārsta instruments – intuīcija

Droši vien katram ārstam bijusi situācija, kad intuīcija čukst priekšā, kā rīkoties, kad nez no kurienes atnāk pareizā diagnoze... Vecās paaudzes dzīvesgudri ārsti saka - medicīnā ar lieliskām zināšanām ir par maz, ar protokoliem un algoritmiem var ārstēt, taču labam ārstam vajadzīgs arī čujs un ņuhs. Vai ieklausīties intuīcijā, uzticēties vai tomēr tā ir riskants instruments? Vai atšķiras sievietes un vīrieša jušana? Un kas nogalina intuīciju? Reanimatologs Pēteris Kļava, Doctus uzrunāts, aizdomājas: varbūt ārsti pēc 200 gadiem lasīs šo Doctus 2011. gada numuru un konstatēs, ka mēs neko nesapratām no cilvēka esamības uzbūves. Tas ir neizbēgami... 

S. Kleinberga, G. Skrebele, D. Ričika
Sociālo tīklu burbulī

Tur var uzzināt un ieraudzīt... to, ka Vidzemes slimnīcā ir Džeimsa Bonda birojs (007 plāksnīte uz kabineta durvīm - pasmaidiet!). Apskatīties foto, ar kādu instrumentu ķirurgs var ietaupīt valstij pāris simtus latu. Var nodot sveicienus "kurmīšiem", kas dežurē brīvdienās. Var uzzināt, ka jauna latviešu daktere Lielbritānijā ir aizgulējusies, vilcienā ēd brokastu siermaizi un lasa British Medical Journal rakstu par MMC vakcīnu un viltotiem pētījumiem. Vai uzzināt, ka "ar rukšu gripu ir baigās hipoksēmiskās respiratorās mazspējas un ļoti jauniem cilvēkiem". Var atrast saiti uz Preobreženska monologu Bulgakova Suņa sirdī, kas atbild, kur tad patiesībā slēpjas "rozruha".

D. Ričika
Dakter, tev arī ir tiesības!

Pacientu tiesības parasti uzšķiļ dzirksteli: kuram ir tiesības un kuram pienākumi?! “Ja nezina likumus, tad šķiet, ka tiesības ir pacientam, bet ārstam – tikai pienākumi. Nezināmais rada neizpratni, šķietamu apdraudējumu. Ja ārsts orientējas savās tiesībās – zina, ko drīkst darīt un ko ne –, tā ir milzīga priekšrocība. Tādā veidā viņš var sevi pasargāt no juridiska rakstura problēmām,” uzsver RONALDS ROŽKALNS, ārsts un zvērināts advokāts.

I. Vainovska, D. Ričika, G. Skrebele
2010. gads Latvijas veselības aprūpē. Skaitļi, fakti, tendences

2010. gadam vajadzētu būt atskaites punktam, kad esam guvuši vismaz pāris krīzes mācību. Vai tā ir? Daži ekonomikas eksperti krata ar pirkstu: īstas strukturālās reformas veselības nozarē nav notikušas, neesošā plānveida palīdzība patiesībā tiek sniegta, tikai pacienti tiek formēti citādi, citi pretī – ūja, slimnīcu, gultu skaits samazināts, ierēdņu rindas izretinātas. Daudz vērtīgākas gan šķiet personiskās mācības, ko piedzīvojam mēs katrs. Jo mācīties var divos veidos. Gan no pozitīvā: kā darīt? Gan no negatīvā: kā nedarīt? Tā nu dažiem šis laiks licis kļūt par daudzu darbavietu čempioniem (saskaitījām ārstus pat ar piecām darbvietām, neskaitot lektora darbu!), daži izlēmuši krīzi pārlaist mierīgākos ūdeņos ārpus Latvijas, bet cits atgriežas mājās tieši tagad un ir gatavs mazām profesionālām uzvarām. Doctus piedāvā atskatīties uz aizejošo gadu: ticējumi, kas piepildījušies, lielākā vilšanās, prieks un tendences, kurp ejam.

D. Ričika