Ādas sausums, pastiprināta reaktivitāte uz kairinātājiem un alergēniem liecina, ka āda gada aukstajā laikā kļūst trauslāka un caurlaidīgāka. Galvenās sūdzības par ādas stāvokli ziemā ir sausums un nieze. Ziemas laikā var novērot arī hronisku ādas slimību gaitas pasliktināšanos vai uzliesmojumus. [2] Ir arī dažas ādas slimības, kas biežāk novērojamas tieši gada aukstajos mēnešos.
Epidermas barjerfunkcija
Ādas virspusējais slānis jeb epiderma, īpaši raga slānis, ir kā fiziska barjera, kas aizsargā no ārējās vides faktoriem un novērš pārlieku transepidermālo ūdens zudumu. Epidermas raga slānis sāk attīstīties tikai pēc gestācijas 24. nedēļas, jo, auglim atrodoties dzemdē, nav nepieciešama ādas barjerfunkcija. Tikai 34. nedēļā ir izveidojies nobriedis raga slānis. [3; 4]
Raga slāni var salīdzināt ar ķieģeļu sienu. Par ķieģeļiem var dēvēt korneocītus, kas ir plakanas, ar keratīnu pildītas šūnas, bez kodoliem. Starp “ķieģeļiem” jeb korneocītiem ir “cements”, kas veidots no keramīdiem, nepiesātinātām taukskābēm, holesterīna. Raga slāņa kā barjeras funkcija ir atkarīga gan no intercelulāriem lipīdiem, gan hidrolipīdu slāņa uz ādas virsmas. [2; 5] Hidrolipīdu slānis, kas pārklāj epidermu, sastāv no sebuma un sviedriem. Tā funkcija ir stiprināt ādas barjerfunkciju — galvenokārt klimata izmaiņu laikā, kad tas ir pārlieku sauss vai mitrs. [6; 7]
Raga slānis satur 10—15 % ūdens, kas nodrošina tā elastīgumu. Normālā ādā raga slāņa mitruma līmenis pakāpeniski sarūk, tuvojoties ārējai virsmai. Ir divi mehānismi, kas nodrošina, lai ūdens sasniegtu raga slāni:
- statiskais jeb saistītais ūdens ir piesaistīts dabiskajiem mitrinošajiem faktoriem, ko satur korneocīti. Dabiskie mitrinoši faktori veido 10 % no korneocītu masas, un pie tiem pieder aminoskābes, pirolidona karboksilskābe, pienskābe, urea, ogļhidrāti, minerālu joni;
- dinamiskais jeb transepidermālais ūdens — ūdens pārvietošanās no dziļās dermas uz ādas virspusi. Transepidermālā plūsma tiek kontrolēta ar ūdens iztvaikošanu uz ādas virsmas, sauktu par transepidermālu ūdens zudumu, kā arī ūdens, pateicoties raga slāņa lipīdu organizācijai, noteiktā daudzumā tiek saistīts lipīdu tīklā. Ūdens izplatību raga slānī ietekmē ūdens daudzums Malpīgija slāņa keratinocītos un relatīvais gaisa mitrums. [6; 7]
Ziema un epidermas barjerfunkcija
Pirmais raksts par meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz ādu publicēts 1894. gadā. Cilvēki ziemeļu valstīs pakļauti daudz skarbākam klimatam. Gada aukstajos mēnešos ir jāapsilda dzīvojamās telpas, taču lielākajai daļai iedzīvotāju nav gaisa mitrināšanas ierīču, tāpēc apkārtējās vides ietekme uz ādu ir divkārt negatīva: niecīgs iekštelpu gaisa mitrums un zema temperatūra ārā. [2]
Pētot gadalaiku ietekmi uz ādu, noskaidrots, ka zems gaisa mitruma līmenis kombinācijā ar zemu temperatūru traucē epidermas barjerfunkciju, jo palielina transepidermālu ūdens zudumu, samazina lipīdu un dabisko mitrinošo faktoru daudzumu. Šo izmaiņu rezultātā āda kļūst sausa, pastiprinās nieze un citi simptomi, kas novērojami tādu hronisku iekaisīgu ādas slimību gadījumā kā psoriāze un atopiskais dermatīts. [2; 5]
Filagrīna, kas ir prekursors dabiskajiem mitrinošajiem faktoriem, šķelšana ir atkarīga no vides mitruma līmeņa.
Zema gaisa mitruma līmeņa ietekmē dermālās tuklās šūnas hipertrofējas, degranulējas, palielinās iekaisuma citokīnu izdale un pieaug ādas reaktivitāte uz kairinātājiem un alergēniem, āda vieglāk iekaist. [2]
Sausa āda
Sausa āda jeb kseroze ir problēma daudziem cilvēkiem. Ādas sausumu izraisošie faktori var būt gan endogēni (piemēram, konkrētu medikamentu — retinoīdu, holesterīna līmeni pazeminošo u.c. — lietošana, hormonālas izmaiņas, sistēmiskas slimības), gan eksogēni. Pie eksogēniem faktoriem pieder klimata apstākļi (sauss gaiss un zema vides temperatūra), vides faktori (centrālā apkure, gaisa kondicionēšana), dzīvesveids un personīgie ieradumi (pārlieku bieža mazgāšanās, neatbilstīgu kosmētisko produktu lietošana). [5]
Sausu ādu var iedalīt fizioloģiski sausā un patoloģiski sausā ādā. Klīniskā aina krasi atšķiras. Patoloģiski sausa āda būs atopiskā dermatīta, ihtiozes gadījumā. Fizioloģiski sausu ādu var novērot bērniem pirmspubertātes vecumā, kad āda bieži vien ir plāna un jutīga, kā arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo samazinās šūnu dalīšanās ātrums, epidermas biezums un pavājinās raga slāņa spēja piesaistīt ūdeni. [1; 2; 5]
Cilvēkus, kas vecāki par 60 gadiem, izteiktāk ietekmē relatīvais mitruma līmenis (ādas un acu sausumu var just pie 30 % relatīvā mitruma, bet pie 10 % novēro arī deguna gļotādas sausumu un traucētu gļotādas bārkstiņu funkciju). [5] Vecāka gadagājuma cilvēkiem sebuma sekrēcija, kas ir ādas virspusi pārklājošā hidrolipīdu slāņa komponents, ir mazāk izteikta nekā jaunākiem pacientiem. Aukstajos gada mēnešos tā vēl vairāk samazinās. [5]
Sausas ādas gadījumā ir grūti uzturēt raga slāņa dabisko skābo pH, kas ir būtisks aizsardzībai pret patogēno mikrofloru. [6; 7] Klīniski kserozes gadījumā āda ir nespodra, raupja, savilkta, var zvīņoties, nereti izpaužas ar niezi.
Sausu ādu var novērot jebkurā ķermeņa anatomiskajā lokalizācijā. [1; 2; 5]
Ziema un iekaisīgas ādas slimības
Klimata izmaiņas un vides faktori var ietekmēt ādas funkcijas un izraisīt patoloģisku procesu uzliesmojumu. Piemēram, zems vides mitruma līmenis var palielināt ādas permeabilitāti, padarīt epidermu biezāku un stimulēt iekaisuma mediatoru izdali. Šādas izmaiņas novēro pacientiem ar tādām hroniskām iekaisīgām ādas slimībām kā psoriāze, atopiskais dermatīts, kuru gadījumā auksta, sausa klimata apstākļos nieze ir izteiktāka. [1; 2; 5]
Atopiskais dermatīts
Atopiskais dermatīts ir hroniska, iekaisīga ādas slimība, visbiežāk bērniem. Tā attīstībā nozīme ir ģenētisko, imunoloģisko un ārvides faktoru mijiedarbībai. Pieļauj, ka ir divi atopiskā dermatīta sezonālie tipi. Daļai pacientu uzliesmojumus novēro vasarā, citiem ziemā.
Vasarā stāvokļa pasliktināšanās tiek saistīta ar augstu apkārtējās vides temperatūru un ziedputekšņu daudzumu gaisā, bet ziemas tipa gadījumā uzliesmojumi novēroti tad, ja gaisa temperatūra ir zema. Pēkšņas temperatūras izmaiņas varētu būt palaidējfaktors atopiskā dermatīta uzliesmojumam. Auksts un sauss laiks paaugstina vispārējo riska pakāpi uzliesmojumiem un palielina atopiskā dermatīta sastopamību un izplatību. [2]
Pētījumā ASV noskaidroja, ka lielāka atopiskā dermatīta izplatība novērojama štatos ar zemāku mitruma līmeni, zemu UV ekspozīciju, zemu gaisa temperatūru, iekštelpu apsildīšanas iekārtām un biežiem nokrišņiem.
Pacientu sūdzības par ādas kairinājumu, sausumu, daudzkārtējiem uzliesmojumiem krietni biežāk novērotas novembrī nekā jūlijā. Par atopiskā dermatīta sastopamības pīķiem varētu uzskatīt februāri un oktobri. [5]
Kontaktdermatīts
Ir divu veidu kontakta dermatīti: kairinājuma un alerģiskais kontaktdermatīts, kuriem var būt līdzīga klīniskā aina, taču atšķirīga etiopatoģenēze. Kairinājuma kontaktdermatīts attīstās tieša šūnu bojājuma rezultātā, saskaroties ar kairinošo aģentu, bet alerģisks kontaktdermatīts izpaužas kā IV tipa hipersensitivitātes reakcija predisponētiem indivīdiem. [8]
Kairinātāju izraisīts kontaktdermatīts cieši tiek saistīts ar klimata izmaiņām. Kavli et al pētījumā konstatēts, ka roku dermatītu biežāk novēro Norvēģijas ziemeļos, salīdzinot ar dienvidu rajoniem Zviedrijā. Jha et al publicējuši datus, ka pacientu skaits, kas meklē palīdzību kontaktdermatīta dēļ, lielāks ir tieši ziemas mēnešos.
Pētot medicīnas darbinieku populāciju, Challahan et al ieguva statistiski nozīmīgu saikni starp ziemas sezonu un kairinātāju izraisītu kontaktdermatītu. Iespējams, ka sezona ietekmē arī aplikāciju testu rezultātus. Tas varētu būt saistīts ar ādas pastiprināto reaktivitāti tieši ziemas laikā. Pēc Edman et al datiem vislielākais skaits pacientu ar pozitīvu rezultātu aplikāciju testā ir janvārī, bet mazākais jūnijā.
Apstākļos, kad ir zema gaisa temperatūra un zems relatīvā gaisa mitruma līmenis, biežāk tiek novēroti viegli pozitīvi aplikāciju testu rezultāti. [2; 5]
Psoriāze
Psoriāze ir hroniska daudzsistēmu iekaisīga slimība, kas pārsvarā skar ādu un locītavas, tiek asociēta arī ar komorbiditāti, [9] piemēram, metabolisko sindromu. [10]
Psoriāze skar aptuveni 2 % pasaules iedzīvotāju. Slimības uzliesmojumus veicina dažādi faktori: trauma, infekcijas, daži medikamenti, stress, kā arī laikapstākļi. [11] Nereti uzliesmojumi tiek novēroti tieši ziemā un ādas stāvoklis uzlabojas ultravioletā starojuma ietekmē. [12]
Asteatotiska ekzēma
Asteatotiska ekzēma attīstās vietās, kur ir sausa āda. Biežāk tiek skartas apakšējās ekstremitātes. Parasti šo slimību novēro tieši ziemas mēnešos un vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Uzskata, ka slimība attīstās samazināta starpšūnu lipīdu daudzuma dēļ, tāpēc palielinās transepidermālais ūdens zudums, tad āda kļūst sausāka, vieglāk ievainojuma un uzņēmīgāka pret apkārtējās vides faktoriem, kairinošiem aģentiem (arī ziepēm), pazeminātu mitruma līmeni un zemu temperatūru.
Klīniski novēro poligonālas eritematozas plaisas, kas atdala sausas ādas laukumus. Ekzēmas skartie laukumi var atgādināt “izžuvušas upes gultni” vai “saplaisājušu porcelānu”. [13; 14]
Aukstuma nātrene
Ir primāra, sekundāra, reflektora (reflex cold urticaria) un ģimenes aukstuma nātrene. Biežākais veids (95 % gadījumu) ir primāra aukstuma nātrene. Ādas virspusējo slāņu tūska ar apsārtumu, niezi un dedzinošu sajūtu rodas dažas minūtes pēc tam, kad aukstumam pakļautā vieta ir sasilusi.
Iespējama arī dziļāku ādas slāņu angioneirotiskās tūskas pievienošanās. Visbiežāk nātrene skar seju un rokas, bet par provocējošo faktoru kalpo auksti, vējaini laikapstākļi, kontakts ar aukstiem objektiem, aukstu dzērienu lietošana. [15; 16]
Reino fenomens
Par Reino fenomenu sauc aukstuma un stresa ietekmē radušās roku vai kāju pirkstu artēriju epizodiskas, rekurentas vazospazmas.
Patoģenēzē loma ir pārmērīgai simpātiskās sistēmas aktivācijai un vājai vazodilatācijai. Pirksti secīgi kļūst balti (išēmiski), zili (cianotiski) un sarkani (hiperēmiski), var novērot to vēsumu un nejutīgumu.
Bieži sastopams primārs Reino fenomens, kad tas nav asociēts ar citām slimībām. Reti tas ir sekundārs, visbiežāk saistīts ar sklerodermu, dermatomiozītu, sistēmas sarkano vilkēdi.
Šajā gadījumā laika gaitā var zust audu spēja atgūt normālu cirkulāciju, persistē pirkstu cianoze, tie ir sāpīgi, iespējama arī nekrozes un gangrēnas attīstība. Abos no Reino fenomena veidiem svarīgs nosacījums veiksmīgai terapijai ir izvairīšanās no saskares ar aukstumu, cimdu nēsāšana. [15]
Chilblain lupus
Viens no hroniska ādas lupus erythematosus variantiem ir chilblain lupus, kam raksturīgas niezošas, sāpīgas, eritematozas vai zili violetas papulas, plātnītes un mezgliņi uz roku un kāju pirkstiem, pēdām. Iespējama hiperkeratoze, fisūras, čūlas. Parasti tas izpaužas sievietēm ziemas periodā, jo šo ādas izmaiņu cēlonis ir auksts, mitrs klimats. [16]
Lai gan vairums gadījumu ir sporādiski, iespējams arī ģenētiski pārmantots chilblain lupus variants, ko izraisa heterozigota mutācija TREX1 vai SAMHD1 gēnā. [17]
Aukstuma panikulīts
Biežāk nekā pieaugušos vai lielāka vecuma bērnus aukstuma panikulīts skar zīdaiņus līdz sešu mēnešu vecumam. Tas skaidrojams ar faktu, ka zīdaiņu zemādas tauki satur vairāk piesātināto taukskābju, tāpēc ir zemāka to sacietēšanas temperatūra. [18]
Citi cēloņi aukstuma bojājumam ir asins plūsmas fluktuācija, temperatūrai pazeminoties, ledus kristālu formēšanās, kā arī izmaiņas sasilšanas posmā. [16] Tipiskās lokalizācijas ir vaigi un zods, kur dažas stundas vai pāris dienas pēc saskares ar aukstumu rodas eritematozas līdz zilganas plātnītes un indurēti zemādas mezgliņi. [19]
Apsaldējumi
Par apsaldējumu sauc audu bojājumu, kas radies to sasalšanas un traucētas lokālās asins cirkulācijas rezultātā. Tas veidojas, ādas temperatūrai noslīdot zem ‑2 °C, un visbiežāk skar degunu, ausis, roku un kāju pirkstus. [15] Bojājuma patofizioloģijā loma ir sasalšanai, vaskulārai nepietiekamībai un iekaisuma mediatoru ietekmei.
Ādai atdziestot, notiek cikliska vazokonstrikcija un vazodilatācija, ‑2 °C temperatūrā formējas ekstracelulāri ledus kristāli. Ja temperatūra krītas ātrāk par 10 °C/min., veidojas arī intracelulāri ledus kristāli. Kad tie veidojas arī intravaskulāri, eritrocīti salīp un asinsvadi nosprostojas. Sasilšanas procesā asinsvadu sieniņu integritātes zuduma dēļ veidojas tūska, notiek vazodilatācija, iekaisuma mediatori izraisa trombocītu un leikocītu agregāciju, tādējādi arī trombozi.
Klīniski apsaldējumi izpaužas līdzīgi apdegumiem: novēro eritēmu, tūsku, vezikulas, bullas, virspusēju/dziļu gangrēnu, muskuļu, cīpslu, kaulu un nervu bojājumu. Bojājuma dziļums nosaka iznākumu: reepitelizācija un audu atjaunošanās vai to izžūšana un mumificēšanās. [16]
Ādas kopšana vēsā laikā
Vēsā laikā ādai nepieciešama īpaša kopšana. Tā kā āda kļūst sausāka, tā papildus jāmitrina un jāaizsargā no apkārtējās vides ietekmes.
- Vēsā laikā ieteicams izvēlēties treknākus (ūdens—eļļa) mitrinošus krēmus ķermenim. Krēmu vislabāk uzklāt tieši pēc mazgāšanās uz nosusinātas (nevis sausas) ādas. Ja āda ir ļoti sausa (nereti atopiskā dermatīta pacientiem), krēmus ieteicams lietot biežāk nekā reizi dienā.
- Sejas ādu ieteicams pasargāt ar barojošu krēmu, ko uzklāj vismaz 30 minūtes pirms došanās ārā.
- Jāatceras arī par lūpu kopšanu. Vēsā laikā piemērotāki būs barojoši lūpu balzami. Jāizvairās no biežas lūpu aplaizīšanas, ko sausu lūpu īpašnieki nereti dara neapzināti, jo siekalu enzīmi var kairināt trauslo lūpu ādu.
- Roku āda ziemā var kļūt īpaši jutīga, tāpēc tā regulāri jāmitrina un jābaro. Sausākas roku ādas īpašnieki roku krēmu var smērēt katru reizi pēc roku mazgāšanas. Atrodoties ārpus telpām, noteikti jānēsā cimdi.
- Nedrīkst aizmirst arī par saules aizsargkrēmiem. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem ar ādas slimībām, ko var pasliktināt ultravioletais starojums (piemēram, rozācija), nodarbošanās ar ziemas sporta veidiem un dažādas skaistumkopšanas procedūras.
- Lielai daļai cilvēku, lai kaut nedaudz sasildītos, vēsā laikā patīk mazgāties karstākā ūdenī, tomēr, lai cik ļoti mums tas patiktu un sagādātu prieku, ādai tas nenāk par labu. Karsts ūdens sausina ādu, tāpēc mazgāties ieteicams īsu brīdi (5—10 minūtes) vēsākā ūdenī. Vēlams izvēlēties nevis parastās ziepes, bet mazgāšanās līdzekļus vai eļļas no aptiekas, kuru sastāvs veidots tā, lai nesausinātu un nekairinātu ādu.
- Iesakām izvēlēties produktus no aptiekas, jo šo krēmu sastāvā ir mazāk krāsvielu un citu kaitīgu piejaukumu. Ir speciāli izveidotas kosmētikas līnijas dažādiem specifiskiem ādas stāvokļiem, piemēram, atopiskajam dermatītam, seborejiskam dermatītam, psoriāzei.
- Biežāka iekštelpu vēdināšana vēsā laikā ir ne tikai laba saaukstēšanās profilakse, bet arī paaugstina gaisa mitruma līmeni. Var izmantot dažādus mākslīgus gaisa mitrinātājus.
KOPSAVILKUMS
- Vides apstākļi ādas stāvokli var iespaidot gan pozitīvā, gan negatīvā veidā: ietekmējot ādas integritāti un traucējot barjerfunkciju.
- Galvenās sūdzības par ādas stāvokli ziemā ir sausums un nieze.
- Ziemas laikā var novērot arī hronisku ādas slimību gaitas pasliktināšanos vai uzliesmojumus.
- Rakstā vēstīts par tādām ādas slimībām kā psoriāze, atopiskais dermatīts un citiem ādas stāvokļiem, kas izpaužas tikai aukstā laikā vai ko pasliktina auksts, sauss klimats.
