Par probiotiku ietekmi uz zarnu mikrobiotu jau 20. gs. sākumā runāja Nobela prēmijas laureāts, Pastēra institūta profesors un imunitātes pamatlicējs Iļja Mečņikovs. Viņš aprakstīja “jogurta teoriju” — hipotēzi par jogurtā dzīvojošām pienskābajām baktērijām jeb probiotikām, kas uzlabo imunitāti, aizsargā pret slimībām, nodrošina veselīgāku dzīvi un garāku mūžu.
Mečņikovs uzskatīja, ka “zarnu auto–intoksikāciju”, kas ir rezultāts novecošanās procesiem, varētu palēnināt ar zarnu mikrobiotas modifikāciju, proti, proteolītiskos mikrobus, kas producē toksiskas substances, aizstājot ar “labajiem”. Viņš izgudroja “jogurta diētu”, kur piens tika fermentēts, izmantojot baktērijas, ko Mečņikovs nodēvēja par “bulgāru baciļiem”.
Mikrobiota, mikrobioms un mikroflora
Mūsdienās ar vārdu “mikrobiota” saprotam jau daudz ko vairāk. Pēdējos gados plaši lietotie termini “mikrobiota” un “mikrobioms” tiek pieminēti teju katras specialitātes ietvaros, un gribētos ticēt, ka tuvākajā nākotnē par tiem tiks runāts arvien vairāk. Vēl aizvien ar abiem šiem terminiem mēdz apzīmēt mikrofloru (jaukt), kas būtībā ir plašs, bet neprecīzs un novecojis apzīmējums. Mikrobiota ir visu mikroorganismu sugu kopums (baktērijas, sēnes, vīrusi), kas dzīvo noteiktā vidē, piemēram, zarnu traktā, uz ādas vai dzimumceļos. Mikrobioms attiecināms uz mikroorganismu ģenētisko materiālu, bet citos literatūras avotos ar to apzīmē gēnus, genomu un pat apkārtējās vides faktorus, kuros tie dzīvo.
Cilvēkam jau uzreiz pēc dzimšanas veidojas mikroorganismu kopums kuņģa—zarnu traktā, uz ādas, dzimumorgānu zonā. Nedzimuša bērna zarnas ir gandrīz sterilas, mikroorganismi gremošanas traktā iekļūst dabisku dzemdību laikā un pirmajās dzīves dienās. Baktērijas, sēnītes un vīrusi no mātes dzemdību ceļiem un zarnām caur mazuļa muti nokļūst viņa kuņģa—zarnu traktā un sāk veidot bērna zarnu mikrofloru, pamazām izveidojot to par stabilu mikrobiotu.
Daži interesanti fakti par zarnu mikrobiotu
- Cilvēka mikrobiotu veido ap 100 triljoniem mikrobu, no tiem 95 % lokalizēti zarnu traktā.
- Līdz šim brīdim atklāts vairāk nekā 10 000 mikrobu sugu, kas ikdienā dzīvo kopā ar cilvēku.
- Aprēķināts, ka cilvēkam ir 1,3 × vairāk mikrobu nekā šūnu ķermenī un ka mikrobu gēnu ir 150 × vairāk par cilvēka paša gēniem kopējā cilvēka genomā.
- Cilvēka zarnu mikrobiota sver ap 2 kg
- ⅓ mikrobiotas visiem cilvēkiem ir līdzīga, bet ⅔ atšķiras. Ar to arī skaidrojamas individuālās īpatnības slimošanas biežumā, konkrētu slimību attīstībā un mūža ilgumā. Atšķiras arī vīrieša un sievietes mikrobiota, jo tās sastāvu ietekmē hormoni. Mikrobiota lielā mērā ietekmē dzimumhormonu aktivāciju, tātad dzimumfunkciju, auglību un potenci.
- Mikrobiota uz cilvēka organismu darbojas epiģenētiski: “ieslēdzot vai izslēdzot” noteiktus gēnus, pasargājot no kādas slimības vai “liekot” cilvēkam slimot ar kādu slimību. Tā kā par 99,9 % esam ģenētiski vienādi, tā atbild par 0,1 % ģenētisko atšķirību.
- Zarnu mikrobiota ir ārkārtīgi nozīmīga organisma imūnajā aizsardzībā. Tā veido zarnu gļotādas aizsargbarjeru, nodrošina gļotu slāņa produkciju, lokālo zarnu sieniņas imunitāti un ar bioloģiski aktīvu vielu starpniecību sazinās ar imūnsistēmas elementiem zarnu sieniņā.
- Tā kā zarnu gļotādas virsma ir ļoti liela (300—500 m2) un labās baktērijas, kas tur mīt, aizkavē slikto un slimības izraisošo baktēriju vairošanos, tā veic neatsveramu darbu, lai mēs justos labi un imūnsistēma darbotos nevainojami.
- Zarnu trakta baktērijas veic vairākas funkcijas: sagremo un pārstrādā barību, no uzņemtā uztura iegūst enerģiju, producē neirotransmiterus, enzīmus, vitamīnus, piedalās imūnajos un vielmaiņas procesos.
- Zarnu mikrobiota mūsdienās tiek uzskatīta par atsevišķu orgānu, kas caur zarnu sieniņu ar asinsrites palīdzību sazinās ar citiem ķermeņa orgāniem un mūsu imūnsistēmu, ietekmējot to, ar ko mēs slimojam, cik daudz un cik ilgi spējam kustēties, kā izskatāmies un cik ilgi dzīvojam.
- Mikrobiota ar īpašu signālstruktūru palīdzību trenē zarnās lokalizēto imūnsistēmu jeb zarnu sieniņu lokālo imūnsistēmu. Zarnu gļotādas struktūrā ir daudz imūnkompetento šūnu — T un B limfocīti, plazmas šūnas, makrofāgi un segmentkodolainie limfocīti. Ne velti mēdz teikt, ka lielākā daļa imūnsistēmas dzīvo zarnu traktā.
- Zarnu mikrobiotai iedarbojoties uz imūnsistēmu, asinsritē izdalās dažādas bioloģiski aktīvas vielas — iekaisuma un pretiekaisuma mediatori. Ja zarnu mikrobiotas sastāvā vairāk ir labo jeb pretiekaisuma baktēriju, imūnsistēma izdala pretiekaisuma vielas, turpretī, ja zarnu mikrobiotas sastāvā vairāk ir slikto jeb iekaisuma baktēriju, imūnsistēma izdala vairāk iekaisuma vielu, kas labvēlīgi vai nelabvēlīgi iedarbojas uz attālākiem ķermeņa orgāniem.
- Zarnu mikrobiota dzīves laikā mainās, tāpēc nelabvēlīgo vides faktoru vai ieradumu nomaiņa var veicināt mikrobiotas pārmaiņas un secīgas izmaiņas veselībā un vispārējā labsajūtā. Izmaiņas var notikt gan uz labo, gan slikto pusi.
Kāda ir vesela zarnu mikrobiota?
Zinātnieki vēl nav spējuši nodefinēt precīzu veselas zarnu mikrobiotas sastāvu, jo veselā cilvēkā normā atrodas gan labdabīgi, gan oportūnistiski patogēni mikroorganismi, piemēram, dažādi E. coli celmi, kas cilvēkam aktīvi nekaitē, bet, mainoties apstākļiem, var kļūt nevēlami.
Tomēr viens no priekšnosacījumiem veselai zarnu mikrobiotai ir “mikrobiotas daudzveidība” (termins no zinātniskās literatūras): jo vairāk dažādu labvēlīgu baktēriju un sēnīšu sugu zarnu mikrobiotā, jo labāk. Cits svarīgs veselas zarnu mikrobiotas nosacījums ir spēja pielāgoties.
Tāpat kā jebkurš nelabvēlīgais un kaitīgais faktors ietekmē mikrobiotu, arī uztura korekcija, svara samazināšana vai probiotiku lietošana spēj izmainīt mikrobiotas sastāvu.
Svarīga mikrobiotas funkcija ir noturība laikā, kas ir ārkārtīgi svarīga cilvēkiem gados. Pētījumos minēts, ka pēc 65 gadu vecuma noturība laikā samazinās, tāpēc katra nevēlama izmaiņa dzīvesveidā, antibiotiku kurss vai pārtika spēj straujāk negatīvi izmainīt zarnu mikrobiotu.
Lai zinātnieki tiktu tuvāk “veselas zarnu mikrobiotas” definīcijai, šobrīd dažādu vecumu cilvēkiem visā pasaulē tiek ņemti paraugi no dažādām lokalizācijām (elpceļiem, mutes dobuma, ādas, fēcēm u.tml.) un iegūtajā materiālā tiek noteikta mikroorganismu DNS struktūra vai konkrēti DNS marķieri. Izpētes iespējas mikrobioma paraugam ir ārkārtīgi plašas — no sugas noteikšanas līdz baktērijas izdalīto metabolītu koncentrācijas noteikšanai.
Kāda ir zarnu mikrobiota “ilgdzīvotājiem”?
Ir identificēts specifisks zarnu mikrobiotas sastāvs cilvēkiem, kas nodzīvo garu un veselu mūžu, — cilvēkiem virs simt gadu vecuma. Zināms, ka šiem cilvēkiem mikrobiotas sastāvs ievērojami atšķiras no cilvēkiem, kas dzīvo īsāku dzīvi.
Cilvēka novecošanās pamatā ir iekaisums. Šo procesu dēvē par iekaisuma novecošanos (inflammaging), kur zarnu mikrobiotas disbioze (nelabvēlīgs zarnu mikrobiotas sastāvs) samazina zarnu sieniņas aizsardzību, mazinot gļotu produkciju zarnu sieniņā un ļaujot dažādiem toksīniem iekļūt asinsritē caur zarnu traktu un nelabvēlīgiem ārvides faktoriem veicināt iekaisuma imūnās sistēmas aktivāciju.
Tādējādi asinsritē nonākušie toksīni un mikrobiotas producētie iekaisuma mediatori saskarē ar imūnsistēmas šūnām uztur nepārtrauktu iekaisumu visā organismā.
Ar zarnu mikrobiotu saistītās slimības
Šobrīd zinātniski pierādīta zarnu mikrobiotas loma vairāku slimību izcelsmē: metaboliskās slimības (liekais svars un aptaukošanās, metaboliskais sindroms, insulīnrezistence, 2. tipa cukura diabēts, alkohola neizraisīts steatohepatīts), sirds—asinsvadu sistēmas slimības (ateroskleroze, hipertensija, insults, infarkts), autoimūnas slimības (iekaisīgas zarnu slimības, cukura diabēts), alerģiskas slimības (pārtikas alerģijas, bronhiāla astma, atopiskais dermatīts), onkoloģiskās slimības (resnās zarnas vēzis), infekcijas slimības (C. difficile infekcija), laktozes nepanesība, tievo zarnu baktēriju pāraugšanas sindroms (SIBO) un daudzas citas slimības.
Mikrobiotas pētniecībā plaši izmanto ar mikrobiotu saistītas asis, izvērtējot dažādu slimību izcelsmes saistību ar noteiktu mikrobiotas sastāvu. Visbiežāk pētītās asis:
- zarnu—ādas ass (akne, atopiskais dermatīts, rozācija, psoriāze),
- zarnu—smadzeņu ass (depresija, šizofrēnija, Parkinsona slimība, kairinātas zarnas sindroms u.c.),
- zarnu—dzimumhormonu ass (zarnu mikrobiotas ietekme uz estrogēnu un androgēnu metabolismu. Pētījumi rāda, ka vīriešiem ir lielāka varbūtība saslimt ar zarnu slimībām, sirds—asinsvadu sistēmas slimībām un 2. tipa cukura diabētu, bet sievietēm zarnu—estrogēnu ass nodrošina labāku zarnu barjerfunkciju, tāpēc ar minētajām slimībām sievietes slimo retāk. Tomēr, ja šī ass pienācīgi nefunkcionē, aizsargspēja zūd un sievietes var biežāk slimot ar gan jau minētajām slimībām, gan virkni ginekoloģisku slimību (endometriozi, policistisko olnīcu sindromu), kuņģa un zarnu vēzi. Ar zarnu mikrobiotas nelabvēlīgo sastāvu var būt saistīta neauglība un citas slimības),
- zarnu—muskuļu ass (veselīgas zarnu mikrobiotas sastāvs pozitīvi ietekmē muskuļu veselību un cilvēka spējas būt aktīvam līdz pat mūža beigām).
Kā pārbaudīt, vai ar zarnu mikrobiotu viss kārtībā?
Ir vairāki veidi, kā ielūkoties zarnu mikrobiotas sastāvā.
- Fēču uzsējums (plusi: var noteikt konkrētu patogēno baktēriju klātieni; mīnusi: nevar apskatīt visu zarnu mikrobiotas sastāvu, nevar izteikties par zarnu mikrobiotas funkciju).
- Disbiozes tests (plusi: var noteikt vairāku konkrētu baktēriju klātieni, arī konkrētu patogēno baktēriju klātieni; mīnusi: nevar apskatīt visu zarnu mikrobiotas sastāvu, nevar izteikties par zarnu mikrobiotas funkciju).
- Elptesti — ūdeņraža un metāna elptesti zarnu mikrobiotas funkcijas noteikšanai (plusi: nesāpīgi, neinvazīvi, uzrāda zarnu mikrobiotas funkcijas, parādot, kādā veidā zarnu mikrobiota strādā, šķeļot dažādu veidu ogļhidrātus (var noteikt laktozes u.c. ogļhidrātu nepanesību), iespējams noteikt zarnu mikrobiotas lokalizāciju (izmanto tievās zarnas baktēriju pāraugšanas sindroma — SIBO diagnostikā), izmeklējums ir klīniski nozīmīgs — sniedz ārstam informāciju par papildu izmeklējumiem, ārstēšanas iespējām, kas būtu jāveic, lai disbiozes stāvokli novērstu un uzlabotu cilvēka pašsajūtu; mīnusi: samērā laikietilpīgs tests (2,5—3 h, kad pēc testa substrāta izdzeršanas ik pēc 30 minūtēm tiek iegūti izelpas paraugi, kurus vērtē dinamikā), pozitīva testa gadījumā cilvēks izmeklējuma dienā var sūdzēties par vēdera pūšanos, diskomfortu, šķidrāku vēdera izeju u.c.
- Ģenētiskās metodes (plusi: ļoti precīzas metodes, izmanto zinātniskos pētījumos; mīnusi: mazinformatīvas klīniskajā praksē, grūti izteikties par mikrobiotas funkciju kopumā):
- 16S rRNS sekvenēšana (var noteikt mikrobiotas sastāvu līdz pat konkrētām baktēriju ģintīm, sugām);
- pilna genoma sekvenēšana, Shotgun sekvenēšana un nākamās paaudzes sekvenēšana (var noteikt mikrobiotas ģenētisko materiālu un potenciālo funkciju).
Lai saprastu, kāda ir un kā darbojas zarnu mikrobiota, jādodas pie gastroenterologa, kas specializējas mikrobiotas jautājumos. Ārsts uzklausīs, izjautās, ņems vērā dzimumu, vecumu, ar ko un kad pacients slimojis, vai lietojis un lieto kādus medikamentus, ar ko un kad slimojuši radinieki.
Ārsts ņems vērā analīžu un vairāku citu izmeklējumu rezultātus, lai saprastu, kā darbojas iekšējie orgāni, vai organismā nav hroniska iekaisuma vai pirmsvēža stāvokļa pazīmju, kā pārstrādājas un uzsūcas uzturvielas, vai nav pārtikas alerģijas un nepanesības (laktoze, glutēns u.c.), piemeklēs zarnu mikrobiotas noteikšanas veidu, pēc izmeklējuma veiks testa interpretāciju, sāks disbiozes korekciju, ieteiks diētu, prebiotiku un probiotiku preparātus, nepieciešamības gadījumā nozīmēs medikamentus un papildu izmeklējumus.
Arī Latvijā tagad ir iespējams precīzi noteikt zarnu mikrobiotas sastāvu un funkciju ar visām pasaules līmeņa tehnoloģijām un metodēm.
Kā var ietekmēt zarnu mikrobiotu?
Lai gan zarnu mikrobiota saistīta ar virkni faktoru, ko nevar ietekmēt (cilvēka vecums, dzimums, ģenētika, dzimšanas vieta un veids, barošana ar krūti, pārslimotās slimības), tomēr ir faktori (dzīves vide, mājdzīvnieki, piesārņojums, ikdienas paradumi u.c.), ko iespējams mainīt, lai uzlabotu zarnu mikrobiotas sastāvu, funkciju un ietekmi uz pārējo organismu.
Ja zarnu mikrobiotā konstatēts disbalanss, jāsāk ar pārmaiņām dzīvesveidā: pietiekami ilgs un kvalitatīvs miegs, regulāras fiziskās aktivitātes, stresa mazināšanas pasākumi, diētas sakārtošana, uzmanību pievēršot konkrētiem prebiotiku, probiotiku preparātiem, vēlamajām un izslēdzamajām uzturvielu grupām un konkrētiem produktiem.
Gastroenterologs konsultācijā ieteiks piemērotākās stratēģijas paradumu maiņai, rekomendācijas diētai, prebiotiku un probiotiku preparātus un nepieciešamības gadījumā izrakstīs medikamentus. Veiksmīgi mainot paradumus un ar individuāli piemērotu diētu, prebiotiskiem un probiotiskiem preparātiem ietekmējot zarnu mikrobiotu, to iespējams uzlabot pat dažās dienās. Kādā veidā varam ietekmēt zarnu mikrobiotu?
- Miegs: pietiekami ilgs un kvalitatīvs.
- Fiziskās aktivitātes, sports: vismaz 10 000 soļu dienā, vismaz 150 min. vidēji intensīvu fizisko aktivitāšu nedēļā.
- Efektīvas stresu mazinošas stratēģijas: relaksācijas tehnikas, meditācija, psihoterapija.
- Nenodoties kaitīgiem ieradumiem: nesmēķēt, nelietot alkoholu, vienīgais pieļaujamais būtu sarkanvīns, bet ne vairāk par glāzi dienā. Ietekmi uz mikrobiotu var atstāt arī vides piesārņojums, piemēram, pilsētas gaiss, izplūdes gāzes.
- Diēta: pielāgota individuāli un saskaņā ar mikrobiotas un citu izmeklējumu rezultātiem. Cilvēkiem bez zarnu mikrobiotas disbalansa, bez pārtikas alerģijām vai nepanesības kā mikrobiotai visdraudzīgākā pierādīta Vidusjūras diēta un Ziemeļu diēta (daudz dārzeņu, pilngraudu produkti, zivis, rieksti, avokado un skābpiena produkti). Zarnu mikrobiotai draudzīgi ir raudzētie, skābētie, fermentētie produkti — skābēti kāposti, kefīrs, jogurts, kimči u.c. Zarnu mikrobiotai par labu nāk šķiedrvielas — linsēklas, auzu pārslas, lēcas, žāvētas plūmes, mandeles, amarants, kvinoja, ierobežots dzīvnieku olbaltumvielu un sarkanās gaļas patēriņš — pietiek ar 100 gramiem gaļas 2—3 reizes nedēļā. Tomēr jāņem vērā, ka dažiem pacientiem arī mikrobiotai draudzīgie produkti var izraisīt ar gremošanas sistēmu saistītas sūdzības, tāpēc diētas rekomendācijas jāpiemēro individuāli.
- Prebiotikas: labo baktēriju (probiotiku) barības vielas atrodamas gan mikrobiotai draudzīgā uzturā, gan atsevišķi kā uztura bagātinātāju preparāti.
- Probiotikas: ja labās baktērijas (dzīvus mikroorganismus) lieto noteiktā daudzumā (kolonijas veidojošās vienībās), devā un ilgumā, var uzlabot gan zarnu mikrobiotas sastāvu, gan aizkavēt un novērst vairāku slimību attīstību.
- Sinbiotikas: preparāti, kas satur gan prebiotikas, gan probiotikas.
- Postbiotikas: preparāti, kas satur probiotiku (labo baktēriju) metabolisma gala produktus, tām iedarbojoties uz prebiotikām (barības vielām).
- Eubiotikas: “labās antibiotikas” jeb antibiotikas, kas darbojas lokāli tikai zarnās, iznīcinot patogēnās, gāzes producējošās baktērijas.
- Fēču mikrobiotas transplantācija: metode vien atsevišķiem gadījumiem, stingri kontrolējot fēču donora un recipienta veselības stāvokli, fēču sastāvu. Dzīvību glābjoša ārstēšanas metode rekurentas Clostridium difficile izraisītas infekcijas gadījumā.
Probiotikas — kā neapjukt plašajā klāstā?
Aptiekās tiek piedāvāts gana plašs probiotiku produktu klāsts. Kā neapjukt un izvēlēties piemērotākās probiotikas konkrēta pacienta ārstēšanai? Mēģināsim atbildēt, izstāstot pamata principus probiotiku lietošanai un sīkāk pievēršoties dažiem Latvijā biežāk lietotajiem probiotiku celmiem un indikācijām to lietošanai.
Pamata nosacījumi probiotiku kvalitātei un lietošanai atrodami vadlīnijās World Gastroenterology Organisation Global Guidelines 2017. Kvalitatīvam probiotiskam preparātam jāsatur šāda informācija:
- zinātniski atpazīstams konkrēts baktēriju sugas un celma nosaukums,
- dzīvotspējīgu (kolonizēt spējīgu) baktēriju kolonijas veidojošo vienību (KVV) skaits katram no celmiem, kas preparātā konstatējams derīguma termiņa beigu dienā,
- rekomendācijas pareizai uzglabāšanai: stabilitāte, pareizs iepakojums, izturība temperatūrā un mitrumā,
- drošuma noteikumi produkta lietošanai pieaugušajiem un/vai bērniem,
- rekomendētā deva, lietošanas biežums un ilgums fizioloģiskā efekta sasniegšanai,
- fizioloģisko efektu apraksts: pētījumi, kas pierāda konkrētas baktēriju sugas un celma indikācijas simptomu un slimību profilaksē un ārstēšanā,
- ražotāja kontaktinformācija un uzticami kvalitātes standarti.
Biežāk lietotie probiotiku celmi Latvijā un biežākās indikācijas to lietošanai
Saccharomyces boulardii CNCM I–745
- Akūtas infekciozas baktēriju vai vīrusu izraisītas caurejas ārstēšanai.
- Antibiotiku terapijas izraisītas caurejas un kolīta ārstēšanai.
- Papildinājums terapijai ar vankomicīnu/metronidazolu, lai novērstu Clostridium difficile izraisītas slimības potenciālu recidīvu.
- Kairinātu zarnu sindroma ārstēšanai.
- Vienīgais probiotiskais preparāts (sēnīšu), kuru neietekmē antibiotiku lietošana.
Rekomendētā deva: 250—500 mg 2 × dienā pieaugušajiem, 250 mg 2—3 × dienā bērniem, jālieto, uzdzerot glāzi ūdens, vai pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai jāieber glāzē ar ūdeni, pienu vai dzērienu, jāsamaisa un uzreiz jāizdzer.
Ārstēšanas ilgums atkarīgs no indikācijām. Lieto gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Bifidobacterium longum 35624
Kairinātu zarnu sindroma simptomu ārstēšanai — mazina diskomfortu vēderā, vēdera pūšanos un meteorismu, sāpes vēderā, caureju un aizcietējumus.
Rekomendētā deva: 1 × 109 KVV 1 × dienā, var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm un jebkurā diennakts laikā, vismaz četras nedēļas.
Lactobacillus rhamnosus LGG, Bifidobacterium animalis subsp. lactis BB12
- Antibiotiku izraisītas caurejas profilaksei un ārstēšanai (gan ambulatoriem, gan stacionāriem pacientiem).
- Clostridium difficile infekcijas profilaksei.
- H. pylori izskaušanas papildterapijai (samazina terapijas blaknes, uzlabo līdzestību).
- Akūtas bakteriālas vai virālas caurejas ārstēšanai.
- Aknu taukainās hepatozes ārstēšanai (uzlabo AlAT, AsAT līmeni, HOMA indeksu, aknu elastogrāfijas rādītājus).
- Kairinātu zarnu sindroma ārstēšanai (samazina vēdersāpes, novērš vēdera pūšanos, gāzēšanos, veicina vēdera izejas biežuma un konsistences normalizēšanos).
- Funkcionālu aizcietējumu ārstēšanai (vecāka gadagājuma pacientiem).
- Veseliem cilvēkiem nodrošina normālu vēdera izeju.
- Preparāts ir drošs lietošanai pieaugušajiem, bērniem, jaundzimušajiem un pacientiem intensīvās terapijas nodaļās.
- Lactobacillus rhamnosus LGG ir visvairāk pētītais probiotiku celms ar visaugstākā līmeņa pierādījumiem zinātniskos pētījumos.
Rekomendētā deva: 4 × 109 KVV 1 × dienā maltītes laikā, ārstēšanas ilgums atkarīgs no indikācijām.
Bifidobaktēriju, pienskābo baktēriju un rauga sēnītes kombinācija
Preparātu, kas satur Bifidobacterium infantis (BIO 5478), Bifidobacterium lactis (BIO 5764), Bifidobacterium longum (BIO 6283), Lactobacillus casei (BIO 5773), Lactobacillus gasseri (LGA 6369), Lactobacillus plantarum (LPL 1096), Lactobacillus rhamnosus (LRH 5326), Lactobacillus reuteri (LRE 5454), Saccharomyces boulardii, lieto kuņģa—zarnu trakta traucējumu (aizcietējumu, caurejas) profilaksei un ārstēšanai, blakņu mazināšanai pēc antibiotiku kursa, akūtu infekcijas slimību riska mazināšanai, imūnsistēmas darbības uzlabošanai, kognitīvo funkciju sekmēšanai, vielmaiņas, matu, nagu, ādas veselības uzlabošanai.
Tas ir vienīgais sinbiotiskais preparāts (prebiotikas + probiotikas) ar vislielāko baktēriju celmu daudzveidību un baktēriju skaitu vienā kapsulā. Rekomendētā deva: 405 mg 1 × dienā pirms maltītes, ārstēšanas ilgums atkarīgs no indikācijām.
Lactobacillus plantarum P17630, Lactobacillus paracasei I1688, Lactobacillus salivarius I1794
Īpaši piemērotas sievietes mikrobiotas uzlabošanai, aizkavē Candida izraisīta vaginīta (kandidozes) attīstību. Novērš rekurentu vulvovaginālu kandidozi, bakteriālas vaginozes un vaginīta attīstību, nodrošina labvēlīgu mikrobiotas sastāvu, novērš maksts mikrobiotas disbalansu, maksts sausumu, normalizē hormonālo svārstību ietekmi uz maksts mikrobiotu.
Piemīt antioksidatīva aktivitāte, palīdz uzturēt optimālu zarnu necaurlaidību (aizsardzības funkcija), samazina gāzes producējošo baktēriju vairošanos, var palīdzēt pacientēm ar kairinātu zarnu sindromu, stabilizē gremošanas enzīmus un to funkciju. Preparāts antibiotiku lietošanas seku novēršanai. Palīdz uzlabot lipīdu (holesterīna) profilu, kas nodrošina aizsardzību pret sirds—asinsvadu sistēmas slimībām.
Rekomendētā deva: 5 × 109 KVV 1 × dienā, ieteicams lietot starp ēdienreizēm, 15 dienas, kursu var atkārtot pēc 15 dienām.
Saccharomyces boulardii (2x109 KVV), Lactobacillus rhamnosus GG ATCC5301, Bifidobacterium lactis BS01 + prebiotikas oligofruktoze (200 mg)
Sinbiotisks preparāts (prebiotikas + probiotikas) caurejas profilaksei un ārstēšanai, imunitātes stiprināšanai, pārtikas alerģijas ārstēšanai, antibiotiku terapijas izraisītas disbiozes profilaksei un ārstēšanai, Clostridium difficile infekcijas profilaksei.
Izmanto H. pylori izskaušanas papildterapijā (samazina blaknes, uzlabo līdzestību), funkcionālu aizcietējumu ārstēšanā (gados vecākiem pacientiem), normalizē zarnu traktu ceļojumu laikā (ceļotāju caurejas profilaksei).
Rekomendētā deva: 6 × 109 KVV 1 × dienā 30 min. pirms ēšanas vai maltītes laikā, lietošanas ilgums 10—30 dienas.
Probiotiku celmi, prebiotikas, D vitamīns un cinks
Preparāts, kas satur Lactobacillus plantarum LP01 (0,8 × 109 KVV) un Lactobacillus plantarum LP02 (0,8 × 109 KVV), Lactobacillus rhamnosus LR04 (0,8 × 109 KVV), Lactobacillus rhamnosus LR05 (0,8 × 109 KVV) un Bifidobacterium animalis var Lactis BS01 (0,8 × 109 KVV) + prebiotikas inulīnu 149,25 mg, D3 vitamīnu 2000 SV, cinku 1,5 mg, ir sinbiotisks preparāts (prebiotikas + probiotikas), ir pievienoti vitamīni un minerālvielas.
Lieto alerģijas un pārtikas nepanesības profilaksei un ārstēšanai, imunitātes stiprināšanai, ilgtermiņa imunitātes atbalstam un profilaksei recidivējošu augšējo elpceļu infekciju gadījumā.
Rekomendētā deva: 4 × 109 KVV 1 × dienā 30 min. pirms ēšanas vai maltītes laikā, lietošanas ilgums 60—90 dienas.
Lactobacillus reuteri DSM17938
Preparāts caurejas un elpceļu infekciju profilaksei un ārstēšanai, mazina saslimšanas biežumu, ilgumu un smagumu, mazina gāzu veidošanos zarnās un vēdera pūšanos. Mazina zīdaiņu koliku izpausmes un atgrūšanu. Uzlabo zarnu motilitāti, mazinot aizcietējumus. Mazina funkcionālas vēdersāpes bērniem un pieaugušajiem, veicina citu labo baktēriju (Lactobacillus un Bifidobacterium) augšanu zarnu traktā. Viens no baktēriju celmiem, par kuru veikts visvairāk klīnisko pētījumu pasaulē.
Rekomendētā deva: 1 × 108 KVV 1 × dienā neatkarīgi no ēdienreizes, ārstēšanas ilgums atkarīgs no indikācijām.
Lactobacillus plantarum 299v (LP299V)
Vēdera sāpju un vēdera pūšanās atvieglošanai pacientiem ar kairinātu zarnu sindromu. Rekomendētā deva: 10—20 × 109 KVV 1 × dienā, četras nedēļas.
Medikamenti un mikrobiota
Zarnu mikrobiotas veselību ietekmē virkne faktoru, ko varam un nevaram ietekmēt.
Biežākās un straujākās pārmaiņas mikrobiotā rodas, sākot lietot kādu medikamentu. Jebkura medikamenta (skābes līmeni pazeminoša, holesterīna līmeni pazeminoša, asinsspiediena, pretsāpju u.c. medikamenta) lietošana ietekmē un izmaina zarnu mikrobiotas sastāvu un funkciju, kas var būt pamats sūdzību attīstībai. Visbiežāk zarnu mikrobiotu maina antibiotiku lietošana.
Dažas praktiskas rekomendācijas probiotiku pareizai lietošanai
- Probiotiku lietošana būtu jāsāk pirms vai reizē ar antibiotiku lietošanu, lai par zarnu mikrobiotu parūpētos profilaktiski, ne tikai cīnītos ar antibiotiku izraisītās disbiozes sekām.
- Probiotikas būtu jāturpina lietot vēl vismaz 1—2 nedēļas pēc antibiotiku kursa, lai stabilizētu un aizsargātu zarnu mikrobiotu.
- Probiotikas, kuru sastāvā ir baktērijas, būtu jālieto vismaz 2—3 h pirms vai pēc antibiotiku lietošanas. Šāds ieteikums neattiecas uz probiotikām, kuru sastāvā ir sēnītes.
- Probiotikas nav ieteicams lietot kopā ar karstu ēdienu vai dzērienu, jo dzīvās baktēriju un sēnīšu kolonijas karstumā var iet bojā.
- Īpaša piesardzība probiotiku lietošanā būtu jāievēro cilvēkiem ar nomāktu imūnsistēmas darbību, cilvēkiem, kas ārstējas reanimācijas nodaļā, grūtniecēm un cilvēkiem, kas slimo ar aizkuņģa dziedzera iekaisumu.
