Kolonoskopija ir nozīmīga izmeklēšanas metode, lai mazinātu kolorektālā vēža incidenci un mirstību. Lai izmeklējums tiktu veikts veiksmīgi, jāievēro vairāki nosacījumi: veiksmīga zarnu tīrīšanas līdzekļa izvēle, diētas rekomendācijas, izglītojošs darbs ar pacientu.
Optimāla zarnu trakta sagatavošana pirms kolonoskopijas: atšķirības preparātos
AVOTS: Tamai N, Sumiyama K. Optimal bowel preparation for colonoscopy. Dig Endosc. 2025;37(2):139-146. doi:10.1111/den.14914.
Labāka izpratne par katru zarnu trakta sagatavošanas līdzekli pirms kolonoskopijas var ne tikai paaugstināt izmeklējuma kvalitāti, bet arī uzlabot pacienta drošuma profilu.
Polietilēnglikolu (PEG) saturoši līdzekļi
Kopš PEG ienākšanas tirgū 1980. gadā tas ir kļuvis par biežāk izmantoto zarnu tīrīšanas līdzekli pirms kolonoskopijas veikšanas. PEG iedala augsta un zema tilpuma preparātos. Vairākos pētījumos pierādīts, ka zarnu sagatavotības efektivitāte starp šiem preparātiem neatšķiras, bet tiek ziņots, ka augsta tilpuma PEG pacienti panes sliktāk. Kā ieguvums augsta tilpuma PEG līdzekļiem jāmin augstais drošuma profils un nelielais kontrindikāciju skaits.
Vienpadsmit nejaušināti kontrolētu pētījumu metaanalīzē minēts, ka, salīdzinot zema tilpuma PEG + askorbīnskābes līdzekli ar augsta tilpuma PEG, pirmais nodrošina ne tikai labāku līdzestību no pacienta puses, bet arī izraisa mazāk blakņu (nelabums, vemšana), kaut arī zarnu sagatavotības kvalitāte abos gadījumos ir līdzvērtīga.
Sulfātus saturoši līdzekļi
Sulfātus saturoši zarnu līdzekļi tirgū nonāca 2019. gadā. Šajos līdzekļos ir tādas aktīvās vielas kā magnija sulfāts, nātrija sulfāts un kālija sulfāts. Katram no šiem sulfātu sāļiem ir laksatīvs efekts arī atsevišķi, bet kombinācijā tiek novērsti elektrolītu līdzsvara traucējumi. Šos līdzekļus var lietot kā vienreizēju devu (vienā dienā) vai dalītā devā.
Kādā metaanalīzē salīdzināti adekvāti zarnu sagatavošanas rādītāji un panesība (nelabuma, vemšanas, meteorisma un vēdersāpju risks) starp šiem līdzekļiem un zema tilpuma PEG.
Kaut arī adekvāti sagatavota zarnu trakta rādītāji starp grupām statistiski nozīmīgi neatšķīrās, augstāka labāk sagatavotu zarnu attiecība bija sulfātus saturošajiem līdzekļiem. Jāņem vērā, ka sulfātus saturošajiem līdzekļiem nelabas dūšas un vemšanas riski tika novēroti biežāk salīdzinājumā ar zema tilpuma PEG.
Nātrija pikosulfāts–magnija citrāts
Šis ir zema tilpuma zarnu tīrīšanas līdzeklis. Magnija citrāts inducē hiperosmolāru stāvokli gastrointestinālajā traktā, savukārt pikosulfāts stimulē hiperperistaltiku. Vielu sinerģiskā darbība veicina ātru zarnu satura evakuāciju.
Metaanalīzē, salīdzinot PEG veiktspēju ar nātrija pikosulfātu–magnija citrātu, secināts, ka starp šiem līdzekļiem nepastāv atšķirības efektivitātē. Tomēr daļa pacientu pauž atbalstu nātrija pikosulfāta–magnija citrāta kombinācijai salīdzinājumā ar PEG, norādot, ka nepieciešamības gadījumā atkārtoti sagatavotos izmeklējumam ar šo preparātu. Svarīgi piebilst, ka pacienti ar nozīmīgu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) šo līdzekli nedrīkst lietot.
Komentē Dr. Ilona Vilkoite
“PEG var dēvēt par zelta standartu zarnu sagatavošanā kopš 1980. gadiem, ar augstu drošības profilu un relatīvi retām kontrindikācijām. Augsta tilpuma PEG (parasti 4 l) un zema tilpuma PEG + askorbīnskābe (ap 2 l) nodrošina līdzvērtīgu zarnu tīrību, taču pacienti labāk panes zema tilpuma preparātus — retāk tiek novērota slikta dūša, vemšana, vieglāka līdzestība. Zema tilpuma PEG kombinācijas ir labāks kompromiss starp efektivitāti un panesību, īpaši ambulatoriem pacientiem.
Sulfātus saturošus līdzekļus var lietot vienreizējā vai dalītā devā. Efektivitāte salīdzināma ar zema tilpuma PEG, bet dažos pētījumos sulfātu grupās biežāk novērota slikta dūša un vemšana. Pacientiem ar nieru un/vai sirds mazspēju, vai elektrolītu disbalansu jāievēro piesardzība.
Nātrija pikosulfāta + magnija citrāta kombinācija biežāk sastopama zema tilpuma formās (ērti lietojams), apvieno osmotisko un stimulējošo efektu. Pacienti šīs grupas preparātus bieži atzīmē labāk panesamus nekā PEG un būtu gatavi lietot atkārtoti, taču ir stingras kontrindikācijas — nieru mazspēja (GFĀ < 30 ml/min).
Preparāta izvēle jāpielāgo pacienta stāvoklim (vecums, blakusslimības, nieru un sirds funkcija, elektrolītu līdzsvars).
Lielākais klupšanas akmens joprojām ir pacientu līdzestība — zema tilpuma shēmas un labāka garša uzlabo gan līdzestību, gan izmeklējuma kvalitāti.”
Kolonoskopija pacientiem ar cukura diabētu
AVOTS: Jukic I, Vukovic J. Bowel Preparation for Colonoscopy in Patients with Diabetes Mellitus-A Gap We Have to Bridge: A Review. J Clin Med. 2025 May 11;14(10):3336. doi: 10.3390/jcm14103336. PMID: 40429332; PMCID: PMC12111914.
Cukura diabēta pacienti ir augstas riska grupas pacienti, kas var tikt nepietiekami sagatavoti pirms kolonoskopijas tādu iemeslu dēļ kā motilitātes traucējumi, autonoma neiropātija, glikozi pazeminošu medikamentu ietekme. Šobrīd pasaulē ir apmēram 537 miljoni pieaugušo ar diabētu, un tiek paredzēts, ka 2045. gadā pacientu skaits sasniegs 783 miljonus.
Patofizioloģiskie mehānismi, kas ietekmē zarnu sagatavošanu diabēta pacientiem
Šie mehānismi ir daudzfaktoru. Piemēram, gastroparēze (bieža komplikācija ilgtermiņa diabēta gadījumā) attīsta novēlotu kuņģa iztukšošanos un traucētu zarnu motilitāti, kas attiecīgi negatīvi ietekmē zarnu tīrīšanas līdzekļu efektivitāti.
Autonoma neiropātija ir cita bieži sastopama problēma, kas arī ietekmē kuņģa–zarnu trakta motilitāti, samazina resnās zarnas peristaltiku un veicina nepietiekamu zarnu satura evakuāciju. Arī zarnu trakta disbioze tiek saistīta ar diabētu, ietekmējot zarnu transportu un šķidruma uzsūkšanos.
Būtiska nozīme ir ne tikai motilitātes traucējumiem, bet arī metaboliskajiem faktoriem. Diabēta pacientiem bieži novēro dehidratāciju poliūrijas dēļ, kas var veicināt šķidruma līdzsvara traucējumus, lietojot zarnu tīrīšanas līdzekļus. Arī hiper– un hipoglikēmijas riski diabēta pacientiem ir augsti, ņemot vērā diētas izmaiņas pirms zarnu līdzekļa sākšanas un zarnu līdzekļa lietošanas laikā.
Glikozi pazeminošu līdzekļu ietekme
Kanādas Gastroenterologu asociācija piedāvā rekomendācijas attiecībā uz diabēta medikamentu lietošanu, sagatavojoties kolonoskopijai:
- līdz ar tīra šķidruma diētas sākšanu jāpārtrauc metformīna lietošana, lai izvairītos no ketoacidozes riska;
- ja vienreiz nedēļā lietotā GLP1 receptoru agonistu deva, kas kavē kuņģa iztukšošanos, ieplānota divas dienas pirms kolonoskopijas, jāaptur preparāta lietošana. Šie medikamenti var aizkavēt zarnu trakta tīrīšanos un veicināt neadekvātas sagatavotības risku;
- procedūras rītā jāizlaiž DPP4 inhibitoru lietošana, jo, kaut gan tiem ir minimāls hipoglikēmijas risks, tie joprojām var iedarboties uz vielmaiņu badošanās laikā;
- SGLT2 inhibitorus jāpārtrauc lietot trīs dienas pirms kolonoskopijas, lai novērstu dehidratācijas un eiglikēmiskas ketoacidozes risku;
- piesardzīgi jāpielāgo insulīna terapija, nepieciešamības gadījumā devu izlaižot vai samazinot.
Komentē Dr. Ilona Vilkoite
“Diabēta pacientiem nereti novēro gastroparēzi, aizkavētu kuņģa iztukšošanos, resnās zarnas peristaltikas traucējumus. Tieši šie faktori būtiski pasliktina zarnu tīrības kvalitāti. Neiropātija vēl papildus var traucēt normālu peristaltiku. Diabēta pacienti var saskarties arī ar disbiotiskām izmaiņām, kas ietekmē šķidruma uzsūkšanos un tranzīta laiku. Ļoti svarīgs jautājums ir savlaicīga pretdiabēta līdzekļu pielāgošana. Metformīna lietošana būtu jāpārtrauc līdz ar šķidruma diētas sākšanu ketoacidozes un laktātacidozes riska dēļ. GLP1 receptoru agonisti kavē kuņģa iztukšošanos, palielinot nepilnīgas zarnas sagatavošanas risku; īpaši aktuāli tas ir ilgstošas darbības preparātiem (semaglutīds u. c.), un ar šādiem gadījumiem endoskopisti saskaras jau šobrīd. Insulīns būtu pielāgojams individuāli: parasti samazina bāzes devas, izlaiž vai samazina īslaicīgās darbības devu procedūras dienā.
Lielais diabēta pacientu skaits (537 miljoni pasaulē) liecina, ka gastroenterologi un endoskopisti arvien biežāk saskarsies ar šo pacientu grupu. Sagatavošanas kvalitāte būtiski ietekmē adenomu detekcijas rādītājus un procedūras drošību.
Nepietiekama zarnas tīrība nozīmē garāku procedūru, lielākus komplikāciju riskus, nepieciešamību atkārtot kolonoskopiju. Var apsvērt biežāku glikozes līmeņa kontroli pirmsprocedūras un procedūras dienā. Gastroenterologiem būtu cieši jāsadarbojas ar endokrinologiem un jāizstrādā standartizētas, skaidras instrukcijas diabēta pacientiem, skaidrojot uztura, medikamentu un šķidruma lietošanu.”
Zarnu trakta sagatavošanas kvalitāte, kolonoskopijas atradne un mirstība no kolorektālā vēža
AVOTS: Zessner-Spitzenberg J, Waldmann E, Rockenbauer LM, Klinger A, Klenske E, Penz D, Demschik A, Majcher B, Trauner M, Ferlitsch M. Impact of Bowel Preparation Quality on Colonoscopy Findings and Colorectal Cancer Deaths in a Nation-Wide Colorectal Cancer Screening Program. Am J Gastroenterol. 2024 Oct 1;119(10):2036-2044. doi: 10.14309/ajg.0000000000002880. Epub 2024 Jun 20. PMID: 39007693; PMCID: PMC11446535.
Adekvāta zarnu sagatavošana ir augstas kvalitātes skrīninga kolonoskopijas veikšanas stūrakmens. Neskatoties uz to, cik svarīgi ir kolonoskopijai sagatavoties pilnvērtīgi, trūkst pētījumu par zarnu sagatavotības līmeni un ilgtermiņa kolorektālā vēža iznākumiem skrīninga pacientiem.
Metodes
Zarnu sagatavotības kvalitāte tika novērtēta, pamatojot ar liela apjoma populācijas skrīninga programmas datubāzē esošajiem datiem Austrijā. Kvalitāti endoskopists novērtēja pēc Aronchik skalas (ekselenta, laba, vidēja, vāja, neadekvāta). Pētījuma autori izmantoja loģistiskās regresijas analīzi, lai novērtētu zarnu sagatavotības līmeni dažādu polipu veidu atklāšanai. Lai aprēķinātu saistību starp zarnu sagatavotību un pēckolonoskopijas kolorektālā vēža nāves risku, tika veikta “laiks–līdz–notikumam” (time-to-event) analīze.
Rezultāti
Analīzei par derīgām tika uzskatītas 335 466 kolonoskopijas, kas veiktas no 2012. līdz 2022. gadam. Salīdzinot ar ekselentu zarnu sagatavotību, adenomu konstatācija nebija statistiski nozīmīgi zemāka arī labas zarnu trakta sagatavotības gadījumā (iespēju attiecība 1,01; 95 % TI 0,9971-1,0329; p = 0,1023); tomēr adenomu konstatācija bija ievērojami zemāka vidējas zarnu sagatavotības gadījumā. Pacientiem, kam bija vidēja vai sliktāka zarnu sagatavotība skrīninga kolonoskopijas laikā, bija ievērojami augstāki pēcskrīninga kolonoskopijas kolorektālā vēža nāves riski (draudu attiecība vidējai zarnu sagatavotībai 2,56, 95 % TI 1,67-3,94, p < 0,001).
Komentē Dr. Ilona Vilkoite
“Šis pētījums ir viens no nopietnākajiem līdz šim veiktajiem un ļoti labi atspoguļo zarnas sagatavošanas kvalitātes tiešu ietekmi uz kolonoskopijas rezultātiem un ilgtermiņa iznākumiem. Pētījums saista ne tikai adenomu atklāšanu, bet arī mirstības riskus no kolorektālā vēža pēc kolonoskopijas (t. s. pēckolonoskopijas KRV). Ekselentas vai labas zarnas tīrības gadījumā adenomu atklāšanas līmenis būtiski neatšķīrās. Vidēja vai nepilnīga sagatavotība ievērojami samazināja adenomu atklāšanu un palielināja nāves risku no kolorektālā vēža pēc kolonoskopijas. Nepietiekami sagatavota zarna palielina iespēju, ka adenomas vai agrīni audzēji paliks nepamanīti un attīstīsies līdz invazīvam vēzim.
Zarnas gatavības kvalitāte ir ne tikai tehniska detaļa, tā tieši ietekmē pacienta izdzīvošanu. Ārstiem un pacientiem jāuztver pacienta sagatavošana kolonoskopijas procedūrai kā kritiski svarīgs kvalitatīva izmeklējuma kritērijs. Ja zarnas tīrība nav apmierinoša, kontroles izmeklējums jāparedz agrāk, nevis pēc standarta intervāliem. Īpaša uzmanība jāvelta riska grupām (seniori, pacienti ar aizcietējumiem, cukura diabētu, opioīdu vai dzelzs preparātu lietotāji u. c.).
Joprojām pastāv nepieciešamība izglītot pacientus un ģimenes ārstus par pareizu gatavošanos. Ļoti svarīga ir skaidra, saprotama komunikācija. Latvijas kontekstā šie dati ir īpaši svarīgi, jo kolorektālais vēzis ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem, un skrīninga aptvere un līdzestība joprojām ir nepietiekama.”
Zarnu sagatavošana un vajadzības pirms kontroles kolonoskopijas senioriem pēc kolorektālā vēža operācijas
AVOTS: He B, Xin Y, Li R, Lin FC, Zhang GM, Zhu HJ. Bowel preparation experiences and needs before follow-up colonoscopy in older adult postoperative colorectal cancer patients: A qualitative study. World J Gastrointest Surg. 2024;16(9):2968-2978. doi:10.4240/wjgs.v16.i9.2968.
Kolonoskopija ir nozīmīga kontroles procedūra postoperatīvai kolorektālā vēža uzraudzībai. Iepriekš veiktos pētījumos lasāms, ka pacienta advancēts vecums un kolorektāla rezekcija anamnēzē ir riska faktori neatdekvātai zarnu sagatavošanai pirms kolonoskopijas. Tomēr maz uzmanības pievērsts pacientu pieredzei un izpratnei par to, kā palīdzēt procesā senioriem.
Mērķis un metodes
Šajā pētījumā atklāta kolorektālā vēža pacientu pieredze un vajadzības zarnu sagatavošanai pirms kontroles kolonoskopijas pēc veiktas operācijas. Šis bija kvalitatīvs pētījums, kurā piedalījās 15 seniori no Šanhajas, kam veikta kontroles kolonoskopija pēc kolorektālā vēža operācijas. Daļēji strukturētu interviju veidā pacienti tika aptaujāti par savu pieredzi procesā.
Rezultāti
Pacienti atzīmēja četrus virzienus, kuros būtu nepieciešams atbalsts turpmākajā procesā.
- Ir nepietiekamas zināšanas par zarnu sagatavošanas procesu.
- Ir samazināts fizioloģisks komforts zarnu sagatavošanas laikā (gastrointestināli traucējumi, miega traucējumi un bads diētas ierobežojumu dēļ).
- Ir psiholoģiski izaicinājumi dažādās zarnu sagatavošanas fāzēs. Pirms sagatavošanās — bailes un rezistence pēc iepriekšējās pieredzes, sagatavošanās laikā — aizkaitinājums un bezpalīdzības sajūta, pēc sagatavošanās — trauksme un satraukums līdz kolonoskopijas veikšanai.
- Vajadzība pēc atbalsta zarnu trakta sagatavošanas procesā (detalizētas instrukcijas no veselības aprūpes profesionāļiem, labāki zarnu tīrīšanas līdzekļi un īsāks gaidīšanas laiks līdz kolonoskopijai).
Secinājumi
Senioru zināšanas par zarnu trakta sagatavošanu pirms kolonoskopijas nav pietiekamas, un viņi saskaras ar daudz dažādiem izaicinājumiem. Veselības aprūpes profesionāļiem svarīgi pielikt visas pūles, lai nodrošinātu pacientiem labākās iespējamās instrukcijas zarnu trakta sagatavošanai pirms kolonoskopijas.
Komentē Dr. Ilona Vilkoite
“Šis pētījums ļoti labi izgaismo aspektu, ko bieži novērtē par zemu — senioru subjektīvo pieredzi un vajadzības zarnas sagatavošanas procesā pirms kontroles kolonoskopijas pēc kolorektālā vēža operācijas.
Vecums un iepriekšējās operācijas ir zināmi riska faktori sliktākai zarnu sagatavošanai zarnas anatomijas, motilitātes, kā arī kopējā fiziskā un psiholoģiskā stāvokļa dēļ.
Senioriem bieži trūkst skaidras, praktiskas, viegli uztveramas informācijas, kā pareizi veikt sagatavošanos — šajā vecuma grupā var būt kognitīvi traucējumi vai liela atkarība no tuvinieku palīdzības. Laksatīvu radīts diskomforts, miega traucējumi, bada sajūta diētas ierobežojumu dēļ šajā vecumā var būt īpaši traucējoši un riskanti (dehidratācija, elektrolītu disbalanss). Sagatavošanās process var radīt arī emocionālu stresu — bailes, aizkaitinājumu, bezpalīdzību, trauksmi līdz procedūras veikšanai, tas var mazināt līdzestību un ietekmēt izmeklējuma rezultātu.
Pētījums ļoti skaidri norāda uz nepieciešamību pēc detalizētām, vienkāršām instrukcijām, kas pielāgotas šai pacientu grupai, vēlams rakstiski un mutiski, ar vizuāliem piemēriem. Seniori būtu ieguvēji no labāk panesamiem preparātiem (piem., zema tilpuma, labāka garša, mazāk blakņu). Laiks līdz kolonoskopijai būtu jācenšas samazināt, jo ilgstoša trauksme un fiziskie ierobežojumi rada papildu slogu. Būtu lietderīgi iesaistīt arī aprūpētājus vai ģimenes locekļus, lai nodrošinātu praktisko un psiholoģisko palīdzību.
Latvijas apstākļos, kur seniori veido lielu skrīninga un kontroles pacientu grupu, daudziem nav pietiekamas veselības pratības. Būtu vērts attīstīt individuāli pielāgotus algoritmus, it īpaši senioriem ar iepriekšēju zarnu operāciju, piedāvāt vairāk telefonisku konsultāciju ar sekojošiem vizuāliem materiāliem. Psiholoģiskais atbalsts un komunikācija (empātija, vienkārša valoda, nesteidzīga izskaidrošana) var būt tikpat svarīgi kā paši medikamenti.”
