Primāra arteriāla hipertensija bieži vien sākotnēji ir asimptomātisks stāvoklis, ko nosakām brīdī, kad pacients nonācis mūsu redzeslokā citu iemeslu dēļ. Taču, lai samazinātu nevēlamu kardiovaskulāru notikumu attīstības, t. sk. nāves, risku, svarīgi nodrošināt atbilstīgu ārstēšanu un profilaksi visās pacientu vecuma grupās.
Izmaksu efektivitāte hipertensijas terapijas līdzestības apmācībai no saviem līdzgaitniekiem
AVOTS: Ranjbar H, Sadeghi-Vazin K, Bakhshi M. The cost-effectiveness of peer education on medication adherence in the elderly with hypertension: a randomized controlled trial. BMC Public Health. 2024;24(1):3268. Published 2024 Nov 25. doi:10.1186/s12889-024-20807-z.
Līdzgaitnieku un vienaudžu izmantošana apmācības procesā kā pieeja medikamentu lietošanas līdzestības veicināšanai ir efektīva metode hipertensijas pacientu vidū. Tomēr ir ierobežotas zināšanas par to, vai tas ir efektīvi izmaksu ziņā. Šajā pētījumā izvērtēta izmaksu efektivitāte līdzgaitnieku apmācībai (peer education), lai uzlabotu medikamentu lietošanas līdzestību senioriem ar hipertensiju.
Metodes
Šis bija nejaušināts klīniskais pētījums, kurā iekļauti 74 seniori ar hipertensiju. Izglītojošu saturu pētījuma dalībniekiem nodrošināja sešu nedēļu ietvaros sešas reizes. Dalībnieki pēc nejaušības principa tika iedalīti divās grupās. Intervences grupās izglītošanu veica kāds šo senioru līdzgaitnieks un vienaudzis (peer), bet kontroles grupā izglītošanu veica veselības centra medmāsa.
Dati tika ievākti pirms intervences, uzreiz pēc intervenču noslēguma, kā arī trīs un sešas nedēļas pēc intervenču beigām, izmantojot Morisky medikamentu lietošanas līdzestības skalu. Izglītojošo metožu izmaksu efektivitātes analīzē tika mērīta ietekme uz medikamentu lietošanas līdzestību abās grupās.
Rezultāti un secinājumi
Medikamentu lietošanas līdzestības rādītājs sešas nedēļas pēc izglītošanas pasākumu pabeigšanas bija 7,33 ± 0,41 intervences grupā un 6,37 ± 0,76 kontroles grupā. Tika novērota nozīmīga atšķirība medikamentu lietošanas līdzestībā gan pēc intervencēm, gan pēc trīs un sešām nedēļām starp abām pētāmajām grupām (p < 0,0001). Tika pierādīts, ka izglītošana ar līdzgaitnieku ir izmaksu ziņā efektīvāka nekā rutīnas izglītošana.
Autori secina, ka līdzgaitnieku apmācības programmas veicina medikamentu lietošanas līdzestību senioriem ar hipertensiju un var būt izmaksu ziņā efektīvākas nekā rutīnas izglītošanas pasākumi veselības centros.
Komentē Dr. S. Hansone
“Interesanta pieeja pacientu līdzestības jautājuma risināšanā, jo praksē pacients pacientam vai vienaudzim patiešām uzticas. Aprakstītā pētījuma rezultāti jāvērtē kritiski no vairākiem aspektiem:
- Mazs pētījumā iekļauto pacientu skaits, lai ticami varētu novērtēt izmaksu efektivitāti.
- Nav ņemtas vērā līdzgaitnieku apmācību izmaksas, kuri tālāk apmācīja pacientus.
- Īss pētījuma laiks, lai novērtētu rezultātus ilgtermiņā, piemēram, nav izslēgta nekorektas informācijas nodošana pacientam ar negatīvu rezultātu un vēl dārgākām izmaksām.
Nevērtējot izmaksas, arī Latvijā ārsti plaši izmanto pacientu līdzgaitnieku palīdzību līdzestības uzturēšanai.”
Sirds mazspējas ar saglabātu izsviedes frakciju incidence un riska faktori senioriem ar hipertensiju
AVOTS: Chen M, Li W, Ran Q. Incidence and risk factors of heart failure with preserved ejection fraction in elderly patients with hypertension. BMC Cardiovasc Disord. 2024;24(1):742. Published 2024 Dec 23. doi:10.1186/s12872-024-04419-4.
Sirds mazspēja ar saglabātu izsviedes frakciju (HFpEF) ir nozīmīgs klīniskais izaicinājums ikdienas praksē, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem ar hipertensiju. Šajā pētījumā analizēti un identificēti faktori, kas ietekmē HFpEF attīstību senioriem ar hipertensiju.
Metodes
Seniori ar hipertensiju tika iedalīti divās grupās: pacienti bez HFpEF un pacienti ar HFpEF. Tika iegūti demogrāfiskie, klīniskie, laboratoriskie un ehokardiogrāfijas dati par katru no pētījuma dalībniekiem. Lai identificētu prognostiskos HFpEF faktorus, tika veikta loģistiskās regresijas analīze un vienotā prognostiskā modelēšana.
Rezultāti
Salīdzinot pētāmās grupas, tika konstatēts, ka senioriem ar hipertensiju un HFpEF bija ievērojami augstāks vidējais vecums (70,24 ± 3,78 iepretī 68,45 ± 4,12 gadi; p = 0,020), augstāks ĶMI (30,25 ± 6,89 iepretī 26,91 ± 6,56, p = 0,014), ilgāka hipertensijas anamnēze (11,97 ± 2,96 iepretī 10,58 ± 3,57 gadi, p = 0,025), ātriju fibrilācija (31,43 % iepretī 13,64 %, p = 0,033) vai hroniska nieru slimība kā komorbiditāte (25,71 % iepretī 9,09 %, p = 0,024) un anamnēzē biežāk fiksēts insults (17,14 % iepretī 4,55 %, p = 0,037) salīdzinājumā ar pacientiem bez HFpEF.
HFpEF grupā bija ievērojami augstāks sistoliskais asinsspiediens (145,23 iepretī 140,23 mmHg, p = 0,033) un diastoliskais asinsspiediens (96,26 iepretī 94,46 mmHg, p = 0,009) salīdzinājumā ar pacientiem bez HFpEF. HFpEF grupā bija ievērojami augstāki seruma kreatinīna un NT–proBNP rādītāji. Tāpat HFpEF grupā bija ievērojami zemāks nātrija (p = 0,005), augsta blīvuma holesterīna (p = 0,026) līmenis serumā, bet augstāks zema blīvuma holesterīna (p = 0,005) un triglicerīdu līmenis (p = 0,012), un arī CRO (p = 0,028) nekā pacientiem bez sirds mazspējas.
Loģistiskās regresijas analīze uzrādīja, ka gan vecumam, gan ĶMI, hipertensijas ilgumam, ātriju fibrilācijai, hroniskai nieru slimībai, insultam, sistoliskajam asinsspiedienam, kreatinīnam, NT–proBNP līmenim, sirds ritmam, nātrijam, ZBLH, triglicerīdiem, CRO serumā un vairākiem ehokardiogrāfiskajiem parametriem (LVEF, E/e attiecība, kreisā ātrija diametrs, mitrālā regurgitācija u. c.) ir nozīmīga korelācija ar HFpEF attīstību senioriem ar hipertensiju.
Vienotā prognostiskā modelēšana uzrādīja augstu precizitāti un AUC rādītāju 0,840.
Komentē Dr. S. Hansone
“Vecāka gadagājuma pacientiem ar hipertensiju HFpEF ir samērā prognozējams stāvoklis un bieži sastopams klīniskajā praksē. Lai gan pētījums bija retrospektīvs un notika vienā centrā, tā mērķis ir atgādinājums, ka saglabāta izsviedes frakcija nav pretrunā ar sirds mazspējas esamību vecāka gadagājuma pacientiem ar hipertensiju un ka savlaicīga tās atpazīšana un ārstēšanas sākšana mazina komplikāciju risku. Pētījums uzrādīja multifaktoriālu korelāciju, tomēr vairāki minētie riska faktori jāvērtē kā slimības komplikācijas, piemēram, ātriju fibrilācija, insults un ehokardiogrāfijas dati par diastolisko disfunkciju.”
Saistība starp svara pielāgotu vidukļa apkārtmēra indeksu un incidentu insultu senioriem ar hipertensiju
AVOTS: Hu J., Cai X., Song S. et al. Association between weight-adjusted waist index with incident stroke in the elderly with hypertension: a cohort study. Sci Rep 14, 25614 (2024). https://doi.org/10.1038/s41598-024-76709-y.
Insults ir viens no biežākajiem mirstības un invaliditātes iemesliem visā pasaulē. 2019. gadā insults pasaulē izraisīja aptuveni 11,6 % nāves gadījumu. Insulta incidence pieaug līdz ar populācijas novecošanos, bet visveiksmīgākā insulta profilakse ir modificējamo riska faktoru novēršana. Šī pētījuma mērķis bija izvērtēt attiecības starp svara pielāgota vidukļa apkārtmēra indeksa (weight-adjusted waist index, WWI) un insulta risku hipertensīvu senioru vidū.
Metodes
Šis bija kohortas pētījums Ķīnā no 2010. gada janvāra līdz 2021. gada decembrim pacientiem ar hipertensiju, kas sasnieguši vismaz 60 gadu vecumu. Izslēgšanas kritēriji: insults anamnēzē, iztrūkstoši antropometriskie dati, nozīmīgas blakusslimības, kas var ietekmēt klīnisko iznākumu, piemēram, onkoloģiska slimība, autoimūnas slimības utt. Par pētījumam derīgiem tika atzīti 4962 dalībnieki.
WWI tika aprēķināts, dalot vidukļa apkārtmēru (cm) ar ķermeņa masas kvadrātsakni (kg). Asins analīzes tika iegūtas no rīta, pacientam esot tukšā dūšā. Medicīniskā anamnēze tika klasificēta pēc SSK–10 kodēšanas sistēmas.
Primārais iznākums bija insulta notikums novērošanas periodā — išēmisks vai hemorāģisks.
Rezultāti un secinājumi
No 4962 pētījuma dalībniekiem 51,9 % bija vīrieši. Vidējais WWI bija 9,99 cm/√kg (SN 1,20). Pacientiem ar augstāku WWI vērtību tika novēroti paaugstināti tādi rādītāji kā: diastoliskais asinsspiediens, vidukļa apkārtmērs, ĶMI, urea, triglicerīdi, ZBLH, glikozes un augsta jutīguma CRO.
Vidējais novērošanas periods bija 3,20 gadi, kā laikā tika dokumenti 547 insulta gadījumi, no tiem 114 hemorāģiski insulti. Augstākā WWI kvartilē tika novērota augstāka kumulatīvā insulta incidence (p < 0,05) salīdzinājumā ar pārējām kvartilēm. Kopumā tika konstatēta pozitīva korelācija starp WWI un incidentu insultu arī pēc mainīgo pielāgošanas. Insulta risks (draudu attiecība, HR) trešajai kvartilei bija 1,33 (95 % TI 1,01—1,76) un ceturtajai kvartilei — 1,87 (95 % TI 1,44—2,42) attiecībā pret pirmo kvartili.
Salīdzinot WWI, ĶMI un vidukļa apkārtmēra prognostisko vērtību incidenta insulta gadījumā, tika konstatēts, ka WWI prognostiskā vērtība ir visaugstākā (AUC 0,632).
Pētījuma autori norāda, ka WWI ir nozīmīgs prognostisks rīks insulta riska izvērtēšanā senioriem ar hipertensiju. Lai apstiprinātu šos rezultātus un analizētu kauzālos mehānismus, nepieciešams pētījumus turpināt.
Komentē Dr. S. Hansone
“WWI (weight-adjusted waist index) ir relatīvi jauns antropometrisks rādītājs, kas labāk atspoguļo centrālo aptaukošanos, salīdzinot ar vidukļa apkārtmēra vai ķermeņa masas indeksa rādītājiem, tomēr tas nevar aizvietot attēldiagnostiskos (CT/MRI) mērījumus. Aprakstītajā pētījumā izmantota pietiekami liela kohorta, bet novērojuma laiks ir relatīvi īss, turklāt pētījums veikts vienas valsts ietvaros, kas mazina rezultātu izmantošanu citās populācijās. Autori atzīst, ka nepieciešami turpmāki pētījumi plašākā mērogā, izmantojot vēl citus rādītājus. Neskatoties uz to, pētījums ir vērtīgs, jo uzrāda, ka WWI ir pieejams papildu riska stratifikators, sevišķi vērtējot insulta incidenci pacientiem ar arteriālu hipertensiju, kas sasnieguši vismaz 60 gadu vecumu.”
Dzīvesstila modifikācijas un nefarmakoloģiskās intervences senioriem ar hipertensiju
AVOTS: Tsai HY, Chuang HJ, Liao WH, et al. Lifestyle modifications and non-pharmacological management in elderly hypertension. J Formos Med Assoc. 2025;124 Suppl 1:S32-S41. doi:10.1016/j.jfma.2024.10.022
Šajā pārskatā apkopota informācija par dzīvesstila modifikāciju un nefarmakoloģisko metožu efektivitāti hipertensijas pārvaldībā vecāka gadagājuma pacientu vidū.
Fiziskās aktivitātes
Lielākā daļa pētījumu par fiziskās aktivitātes ieguvumiem ir veikta pacientiem līdz 74 gadu vecumam, tāpēc šobrīd nav pietiekamas rekomendāciju kopas vecākiem pacientiem. Tomēr, neskatoties uz hipertensijas pakāpi un vecuma grupu, pacientiem ar augstāku fiziskās aktivitātes līmeni ir ievērojami zemāks visu iemeslu mirstības un nevēlamu kardiovaskulāro notikumu risks. Viens aerobās slodzes treniņš ievērojami samazina asinsspiedienu 24 h pēc vingrošanas, ietekmējot perifēro vaskulāro rezistenci.
Metaanalīzēs pētīti un uzrādījuši efektivitāti dažādi treniņi — gan aerobā slodze, gan dinamiskie pretestības treniņi, kombinētie treniņi, augstas intensitātes intervālu treniņi un izometriskās slodzes treniņi. Lielākā daļa aktivitāšu asinsspiedienu samazina par 4—6/2—3 mmHg vienībām, savukārt izometriskajiem vingrinājumiem novērots lielāks efekts, — līdz pat 8/4 mmHg samazinājums spiediena mērījumos.
Rekomendācijās minēts, ka pacientiem ar hipertensiju būtu jāveic vidējas intensitātes aerobie treniņi 30 minūtes 5—7 dienas nedēļā un jāpiedalās dinamiskās pretestības treniņos 2—3 reizes nedēļā. Pacientiem ar 1. un 2. pakāpes hipertensiju pat treniņi 30—60 minūtes nedēļā var būt efektīvi asinsspiediena samazināšanā.
Uzturs
Šeit jārunā par elektrolītu modifikāciju, ēšanas plānu izstrādi, dzērienu (alkohols, kafija un tēja) patēriņu. Nedaudz vairāk akcentēta informācija tieši par elektrolītiem, ko pacienti mēdz uzņemt gan ar
uzturu, gan uztura bagātinātāju veidā.
Uzturā jākontrolē nātrija patēriņš — tā ir konstatēta kā viena no visefektīvākajām nefarmakoloģiskajām terapijām pacientiem ar hipertensiju. Toties kālija uzņemšana ar uzturu ir rekomendējama un šobrīd iekļauta arī jaunākajās rekomendācijās kā labvēlīga intervence asinsspiediena kontrolēšanā. Arī magnijs tiek uzskatīts par labvēlīgu asinsspiediena kontrolēšanas nefarmakoloģisko intervenci. Kādā kohortas pētījumā aprēķināts, ka 100 mg/dienā saistīti ar hipertensijas riska samazinājumu par 5 %.
Par kalciju vienprātības nav; dažos pētījumos ziņots par incidentu koronāro asinsvadu kalcifikāciju un kardiovaskulāro nāvi vīriešiem pēc augsta kalcija patēriņa uzturā vai ar uztura bagātinātājiem. Tāpēc lēmums par kalcija suplementāciju jāpieņem individuāli.
Ķermeņa svars
Secināts, ka augstāks ĶMI (bet ne aptaukošanās!) senioriem ir veselīgāks nekā zemāks svars. Svarīgi monitorēt sarkopēnijas klātbūtni, vērtējot pacienta ķermeņa masu ambulatoro vizīšu laikā. Senioriem ar virssvaru vai aptaukošanos svara samazināšana ir kā ieguvums asinsspiediena kontrolei.
Komentē Dr. S. Hansone
“Tsai un kolēģu raksts ir pārskats par pierādījumiem, ka dzīvesstila modifikācija ir nefarmakoloģiska un efektīva iespēja asinsspiediena korekcijai vecāka gadagājuma pacientiem ar arteriālu hipertensiju. Strukturēti apkopotie pierādījumi un ieteikumi ērti lietojami ārstam, kas strādā ar šo pacientu grupu.
Uzmanību piesaista autoru norādījums, ka mērena svara samazināšana kā asinsspiediena kontroles iespēja ir nepieciešama tikai pacientiem ar virssvaru vai adipozitāti, neaizmirstot, ka senioriem normāls vai pat paaugstināts svars var būt ar samazinātu muskuļu masu un funkciju.
Vietā ir autoru atgādinājums par sarkopēnijas monitorēšanu ambulatoro vizīšu laikā un pasākumiem tās mazināšanai.”
ESC vadlīnijas hipertensijas un paaugstināta asinsspiediena pārvaldībai: ≥ 85 gadus vecu pacientu ārstēšanas principi
AVOTS: McEvoy J.W. et al., ESC Scientific Document Group , 2024 ESC Guidelines for the management of elevated blood pressure and hypertension: Developed by the task force on the management of elevated blood pressure and hypertension of the European Society of Cardiology (ESC) and endorsed by the European Society of Endocrinology (ESE) and the European Stroke Organisation (ESO), European Heart Journal, Volume 45, Issue 38, 7 October 2024, Pages 3912–4018, https://doi.org/10.1093/eurheartj/ehae178
Vadlīnijās minēts, ka šī brīža pieejamā informācija par ļoti veciem un trausliem hipertensijas pacientiem nenoliedz potenciālos ieguvumus asinsspiediena korekcijai līdz mērķa 120—129/70—79 mmHg. Tomēr prioritāte ir personalizētai pieejai.
Antihipertensīvo medikamentu terapijas uzsākšana
Visi pacienti jāinformē par terapijas ieguvumiem un riskiem. Ārstēšanu var sākt ar ilgas darbības dihidropiridīnu kalcija kanālu blokatoru. Lai sasniegtu asinsspiediena kontroli, pievieno AKE inhibitoru (vai, ja kontrindicēti, — ARB). Turpmāk, ja nepieciešams, priekšroka dodama zemu devu tiazīdiem vai tiazīdiem līdzīgiem diurētiķiem, ja vien nav specifisku kontrindikāciju, piemēram, podagra, ortostatiska hipotensija utt.
Bēta blokatori ir tā zāļu grupa, kuru pievieno retos gadījumos potenciālā blakņu profila dēļ. Vazodilatējošie bēta blokatori un tiešie vazodilatatori (hidralazīns, minoksidils) saistīti ar paaugstinātu ortostāzes risku. Kaut dati ir konfliktējoši, netiek rekomendēti arī alfa blokatori paaugstināta kritienu riska dēļ.
Kad atrasta optimālā kombinācija, rekomendēts pāriet uz fiksētas devu tableti, lai veicinātu zāļu lietošanas līdzestību. Jāņem vērā, ka lielākoties sākt ar fiksētu medikamentu devu nebūs iespējams, ja vien asinsspiediens nav ļoti augsts.
Asinsspiediena uzturēšana
Ja ļoti veci un trausli pacienti labi panes antihipertensīvo terapiju, nav nepieciešamības automātiski samazināt devas vai atcelt zāles tikai pacienta vecuma dēļ. Tomēr progresējoša trausluma gadījumā sistoliskais asinsspiediens var kristies, un medikamentu devas samazināšana var būt nepieciešama.
Lai pamanītu ortostatisku hipotensiju vai augsti mainīgus asinsspiedienus un pēcāk koriģētu medikamentozo terapiju, nepieciešams veikt 24 stundu asinsspiediena monitorēšanu.
Komentē Dr. S. Hansone
“Absolūti piekrītu, ka personalizētai pieejai jābūt prioritātei, ievērojot ALARA (angl. as low as reasonably achievable jeb tik zemu, cik saprātīgi sasniedzams) principu.
Jāuzsver, ka, sākot terapiju, nav ieteicami fiksētu devu medikamenti. Iepriekš nozīmētie medikamenti apvienojami, kad panākta asinsspiediena stabilizācija.
Lai novērtētu asinsspiediena mērķa ieguvumus, jāvērtē krišanas/ortostāzes risks, blakusslimības, trauslums, kustību un kognitīvās spējas. Pacienta viedokli lēmuma pieņemšanā ieteicams fiksēt medicīniskajā dokumentācijā atpakaļsaites nodrošināšanai. Svarīgs atgādinājums par ieteicamajiem un mazāk ieteicamajiem medikamentiem pacientiem šajā vecuma grupā.”
