PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Par farmaceita cunftes godu domājot. Liepājas Tirgus aptieka. Marta Rozālija Tetere

I. Vainovska
Par farmaceita cunftes godu  domājot. Liepājas Tirgus aptieka. Marta Rozālija Tetere
Tirgus aptieka ir viena no divām Liepājas aptiekām, kur joprojām uz vietas gatavo zāles. Tā ir pierasts, cilvēkiem tas ir nepieciešams, un aptiekāru cunftes gods arī prasa. Naudas vai peļņas ziņā tas noteikti nav rentabli, teic aptiekas vadītāja MARTA ROZĀLIJA TETERE, kuru kolēģes sauc par Rozi. Jūrkalnes suitu meitene reiz gribēja tikt uz Liepāju, kur nu nodzīvoti gandrīz 40 gadi.

"Mums ir kolhozs," joko vadītāja, jo aptieka jeb SIA "LAPA 1" pieder visām desmit, kas aptiekā strādā. "Reizēm domstarpības gadās, bet ne graujošas." Teteres kundze atzīstas, ka būtu grūti vienai uzņemties visu atbildību. Tirgus aptieka Liepājas centrā, Kuršu laukumā pie Pētertirgus un Sv. Annas baznīcas, ir viena no vecākajām Liepājā, kas joprojām darbojas.

Valodas nepatīk, ķīmija gan

Pēc vidusskolas Marta Rozālija Tetere divus gadus nostrādāja Pāvilostas aptiekā par fasētāju un nolēma, ka darbs aptiekā viņai patīk. Uzreiz uz augstskolu gan nedevās, nobijās. Iestājās Liepājas Māsu skolā, kur toreiz varēja apgūt arī farmaceita specialitāti. "Man valodas nepatika, toties matemātika, ķīmija - ļoti patika un interesēja."

Pēc augstskolas atgriezās Liepājā, prom no Rīgas burzmas, nostrādāja divas nedēļas laboratorijā, kad Aptieku pārvaldes Liepājas nodaļas vadītāja izsauca pie sevis un piedāvāja inspektora vietu - sešus gadus Kurzemes aptiekas bija arī Rozes Teteres ziņā. "Talsi, Kuldīga, Tukums, arī Dobele. Darba bija diezgan - toreiz ar mašīnām nebraucām, ar autobusiem."

Marta Rozālija Tetere pēc rakstura ir īsts aptiekārs – savaldīga, rūpīga, nesteidzas ar spriedumiem un reizēm ļauj jokiem uzšķilt sirsnīgu dzirksteli Marta Rozālija Tetere pēc rakstura ir īsts aptiekārs – savaldīga, rūpīga, nesteidzas ar spriedumiem un reizēm ļauj jokiem uzšķilt sirsnīgu dzirksteli
Marta Rozālija Tetere pēc rakstura ir īsts aptiekārs – savaldīga, rūpīga, nesteidzas ar spriedumiem un reizēm ļauj jokiem uzšķilt sirsnīgu dzirksteli

Sāka kā vadītāja vietniece Tirgus aptiekā, tā nostrādāja septiņus astoņus gadus, līdz 1988. gadā kļuva par vadītāju. Kad veidoja SIA, "Tirgus aptiekas" vārds jau bijis aizņemts, tāpēc nosaukumā ir pirmās Latvijas brīvvalsts laika Tirgus aptiekas īpašnieka Lapas uzvārds.

Šobrīd Tirgus aptieka ietilpst mārketinga programmā "Mana aptieka", taču saimniekošana norit patstāvīgi. "Mana aptieka" organizē mācības, palīdz kārtot organizatoriskus jautājumus, piemēram, darba apģērbu un mēbeles korporatīvajās krāsās. Citādi - darbs jāplāno pašām. Arī atpūtu viņas plāno pašas - reizi gadā svētdienā aptieku slēdz un brauc visas ekskursijā.

Ziedes, deguna pilieni un vitamīnu pulverīši

"No laika gala šajā aptiekā ir zāļu izgatavošana. Ārsti raksta receptes, zina, ka uztaisīsim." Leģendārais Liepājas dermatologs Nikolajevskis savulaik mēdzis apzvanīt aptiekas, kur lētāk, bet R. Tetere smejas, ka parasti visas smēres viņiem sanāca taisīt ar darvu.

Dermatologi joprojām ir pamatkategorija, kas izraksta ekstemporālās zāles. To prot un izmanto arī gados jaunie ārsti, "jaunā skola". Tāpat arī otorinolaringologi.

"Rīts sākas ar "lora" pilieniem un sunorefa ziedi," smaidot stāsta farmaceite Valda Niemiro, tikko pabeigusi kārtējo efedrīna pilienu gatavošanu. V. Niemiro labprātāk gatavo tieši ziedes - patīk maisīšanas process. Īpaši aromātiskas ir kosmetologu izrakstītās ziedes, kuru sastāvā ir vasks, kas jāsilda, dažādas eļļas. Kopš 1967. gada, kad viņa sākusi strādāt aptiekā, nekas būtiski - kā diena pret nakti - neesot mainījies. Darba apjoms gan esot sarucis - gan pēc skaita, gan pēc gatavojamo zāļu dažādības. Ja kādreiz ar vielu koncentrātiem bija pilnas divas griezulas, tagad palikusi vairs tikai viena, turklāt tur ir tikai divi tilpumi - abi destilētajam ūdenim.

Vērtējot, vai ekstemporālajām zālēm ir nākotne, R. Tetere ieminas, ka arvien vairāk cilvēku pievēršas homeopātijai. Tas varētu būt jauns darba cēliens, lai gan Tirgus aptieka neesot tajā praktizējusies. "Jo vairāk jāšķaida, jo dārgāk. Divsimtais atšķaidījums ir pavisam dārgs."

Dermatologi un LOR speciālisti droši vien arī turpmāk izrakstīs pagatavojamas zāles - ar katru gadu pieaug alerģiju skaits, cilvēkiem ir ādas problēmas, kam iemesls grūti nosakāms. No gataviem krēmiem jāgatavo atšķaidījumi, piemēram, hormonālajām ziedēm. Tāpat arī deguna pilieni ir pastāvīga vērtība - tie tiek gatavoti bez stabilizatoriem, tiem ir īss derīguma termiņš, toties nav papildvielu. Iecienītā bērnu ārste Edīte Meldrāja joprojām bērniem individuāli izrakstot vitamīnu pulverīšus, iekļaujot tikai to, ko katram vajag.

Pozitīva prakse - ārstu "špikerīši", kā lietot zāles

"Cilvēki jau gribētu, lai palīdzam, bet daudz mēs nevaram ielaisties - ja nu vien kas nenozīmīgs noticis. Tā ir liela atbildība. Pie letes dažās minūtēs nevar izlemt - alerģija vai psoriāze, vai ekzēma. Pazīmes ir ļoti līdzīgas, turklāt cilvēks jau visu nepastāsta. Noteikt diagnozi un ārstēt ir ārsta atbildība," spriež aptiekas vadītāja. Farmaceitam at kal sava atbildība, piemēram, visas bērnu zāles tiekot pārbaudītas ar reaģentiem. Nav tā, ka vienkārši samaisa un atdod.

Ļoti pozitīva prakse pēdējos gados esot ārstu rakstītie "špikerīši", kā lietot zāles. Ne jau tāpēc, ka pasliktinātos pacientu spēja atcerēties. Ar katru gadu ir vairāk medikamentu, sortiments paplašinās, vienam pacientam jālieto daudz un dažādas tabletes, pirms un pēc ēšanas. Tad vieglāk, ja ārsts uzrakstījis, nevis tikai pastāstījis - cilvēks satraukumā vizītes laikā visu var arī neatcerēties. Cita lieta - ne vienmēr pacients var atļauties visus izrak­stītos medikamentus nopirkt uzreiz. "Uz krīta" Tirgus aptieka nedod, tas vairāk notiekot lauku aptiekās. Parasti klients jau mājās esot izrēķinājis, ko pirks, ko ne. Cits varbūt pats "pielabo" ārsta nozīmēto terapiju. Aptiekārs nereti nemaz nezina, vai izrak­stītas vēl kādas zāles - tikai reizēm kāds iedod visu recepšu buķeti un pajautā, ko labāk dzert, ja visu nevar atļauties. Ārstam tādu jautājumu laikam kautrējas uzdot.

Valda Niemiro zāles gatavo kopš 1967. gada, labprātāk gatavo tieši ziedes – patīk maisīšanas process Valda Niemiro zāles gatavo kopš 1967. gada, labprātāk gatavo tieši ziedes – patīk maisīšanas process
Valda Niemiro zāles gatavo kopš 1967. gada, labprātāk gatavo tieši ziedes – patīk maisīšanas process

Ir arī pircēji, kas neņem lētāko, lai gan ārsts atzīmējis, ka zāles drīkst aizvietot, piebilst SIA direktore Silvija Kristone. "Viņš pasaka, ka no tā lētā sāp galva - un sarunās neielaižas!"

Protams, kuriozu situāciju netrūkst. Prasa pircējs kaut ko pret holesterīna līmeni, un farmaceites nevar saprast, kas tas ir. "Beigās attapāmies, ka tas taču pārtikas produkts!" Ja visā Liepājā nevienā aptiekā konkrēto zāļu nav, var gadīties, ka aptiekārs vienkārši nevar izlasīt ārsta rokrakstu. "Savulaik tāds bija dr. Hermeram. Apspriežamies, skatāmies pēc pārējām zālēm, kas izrakstītas. Kaut kā jau uztaustām. Ārstam zvanām reti. Nu jau drīz būs e-receptes."

Likumu džungļos

"Domāju - vilciens nu ir aizgājis. Nevajadzēja no paša sākuma ļaut lieltirgotavām izveidot milzu ķēdes. Atpakaļceļa tagad nav. Vienīgi - ja lieltirgotava aptieku pārdod, vēlētos, lai pirmpirkuma tiesības būtu farmaceitam. Bet arī tad noteiks augstu cenu un farmaceits nevarēs nopirkt... Ar farmaceita darbu neviens stāvus bagāts nav palicis," teic R. Tetere. Nereti Latvijā nav pieejamas labas zāles, jo te ir mazs tirgus, savukārt Lietuvā nez kāpēc tās ir - tā farmaceite.

Ko vajadzētu mainīt? "Akcijas vajadzētu beigt - tās tracina cilvēkus. Pasaka: zāles ir par 20 procentiem lētāk, bet varbūt citā aptiekā tāda ir parastā cena." Pirms vairākiem gadiem Tirgus aptieka turējusi zemas cenas, bet nav bijušas īpašas atlaides pensionāriem. Ienāk pircējs un prasa - jums ir atlaides pensionāriem? Nav? Un iet uzreiz ārā, nemaz nepaskatās, kādas tās cenas ir. Skumji, ka lielveikalu princips pamazām ienācis arī aptiekā.

Farmaceites novērojušas, ka pircējiem grūti saprotama esot kompensējamo medikamentu cenas veidošanās sistēma. Nolūko medikamentu, mājās sarēķina no tā 75 procentus, bet aptiekā izrādās citādi! Jo pacients nesaprot, ka 75% rēķina no lētākajām zālēm grupā.

R. Tetere uzskata, ka arī 50 santīmu līdzmaksājumu 100% valsts kompensētajām zālēm tomēr nevajadzēja uzlikt (šī norma stāsies spēkā 1. aprīlī - red.). "Ja reiz kompensē, tad kompensē pilnā apmērā. Vai arī - lai ir līdzmaksājums visiem. Kāpēc vienam būtu jāmaksā, otram, kam kompensē 75 procentus, ne?" Savulaik tāda kārtība jau bijusi - par receptes apstrādi aptieka drīkstēja ņemt 20 santīmus. Viena ņēma, cita neņēma, līdz šo kārtību atcēla. Klients ies pie tā, kurš neņem papildu maksu. Līdzīgi varētu būt arī šajā gadījumā, kad aptiekas neiekasēs no pacientiem, bet maksās Veselības norēķinu centram no saviem ienākumiem. Kāds ir aptuvenais šādu - pilnībā kompensējamo - recepšu apjoms un ar to saistītie maksājumi, Tirgus aptiekā vēl nav rēķināts.

 Kā banka vai lielveikals

Ceļojumos ārzemēs farmaceites allaž ar interesi ielūkojas arī aptiekās. R. Tetere vērtē: Amerikā aptiekas līdzinās lielveikaliem. "Viņi tur daudz neiesaistās, lai paskaidrotu. Liels veikals, plauktos bezrecepšu medikamenti un vēl daudz dažādu lietu. Pat aploksnes! Un tikai tāds stūrītis, kur pasūta zāles uz receptēm."

Kolēģe S. Kristone stāsta, ka Somijā bijusi aptiekā, kur apkalpošana organizēta līdzīgi kā bankā - izņem numuriņu un gaidi, kurš no 10 datoroperatoriem pieaicinās. Neviens blakus nestāv un neredz pār plecu, kas ir tavā receptē. Datoroperators šifrē pasūtījumu un nodod noliktavai, kur to nokomplektē un atnes. Neviens neredz, ko tu pērc.

Aptiekas vadītājai pašai mājās nekāda milzu aptieka nav. "Kāda tablete jau ir, bet nav lielas vajadzības. Ir briljantzaļais, bet tas stāv jau vismaz 10 gadus." Vajadzētu izmest, R. Tetere nosaka un pastāsta gadījumu - reiz jauns vīrietis atnesis divus smagus maisus ar medikamentiem, kam beidzies derīguma termiņš. Kāds mediķis to visu bija sakrājis savā dzīvoklī. Laikam jau "katram gadījumam".

Vairāk kolēģi, ne konkurenti

Turpat pāri ielai, "500 metru paspārnē", ir Martas aptieka. Uz otru pusi pa E. Veidenbauma ielu - vēl viena aptieka. Netālu - Malkas ielā - ir specializētā veterinārā aptieka, tāpēc Tirgus aptiekā nav veterināro zāļu. "Atļauja ir, mēs varētu šīs zāles tirgot, bet mums nav zināšanu, tuvumā ir arī specializēta veterinārā aptieka."

Diennakts aptiekas Liepājā nav. R. Tetere: "Ilgu laiku neliku logā to zīmi, tā jau smiešanās par cilvēkiem - Liepājā pateikt, ka tuvākā dežurējošā aptieka ir Tukumā."

Jautāta par sadarbību un konkurenci, aptiekas vadītāja teic: "Vieniem būtu diezgan grūti. Viņi ir mūsu kolēģi. Konkurence ir, bet koleģialitāte ņem virsroku."

Raksts žurnālā