Paša atbildība un aizliegumi veselības jomā: kurp ejam?
Pasaulē uzmanību izpelnījušies divu lielvalstu provokatoriski priekšlikumi veselības jomā, kuros uzsvērta paša atbildība, sods un aizliegums.
- Francijas valdība plāno ieviest piecu eiro naudassodu par neierašanos uz vizīti pie ārsta, ja 24 stundas pirms vizītes pacients nav brīdinājis par neierašanos. Mediķu arodbiedrība aprēķinājusi, ka uz plānoto vizīti pacienti neierodas 27 miljonus reižu gadā. Šādi politiķi cer apelēt pie pacientu atbildības.
- Otra provokatīvā doma nāk no Lielbritānijas parlamenta, kas iecerējis, ka līdz 2040. gadam izaugs no cigarešu dūmiem brīva paaudze, kas nekad nevarēs legāli iegādāties tabaku. Proti, likumprojekts paredz aizliegt tabakas izstrādājumus pārdot visiem, kas dzimuši pēc 2009. gada 1. janvāra, ik gadu smēķēšanas vecumu palielinot par gadu, līdz tas attiektos uz visiem valsts iedzīvotājiem. Prognozē, ka tādējādi līdz 2075. gadam izglābs desmitiem tūkstošus dzīvību un ietaupīs 11 miljardus mārciņu.
- Zinātniskajā literatūrā var atrast apstiprinājumu, ka aizliegumi un sodi strādā. Taču vēl būtiskāk — mēs iemācāmies to, ko praktizējam. Arī tad, ja praktizējam neveselīgas lietas (piemēram, pārēšanos, pārstrādāšanos), mēs tās iemācāmies. Labāk, ja ikdienas vingrināšanās iet kopsolī ar veselīgu ieradumu veidošanu. Tas, ka ieradums izveidojas 21 dienas laikā, protams, ir mīts. Kāds pavecāks (2009) pētījums European Journal of Social Psychology liecina, ka jaunu paradumu izveidei vajadzīgas 18—254 dienas, vidēji 66 dienas, lai uzvedība kļūtu automātiska. Pieredze liecina, ka vajadzīgs vēl ilgāks laiks, — slavenajā Ziemeļkarēlijas projektā Somijā aizritēja vismaz pieci gadi, līdz mainījās iedzīvotāju ēdienkarte, lauksaimniecības ražošana, fiziskā kultūra un uzlabojās veselības rādītāji. Veselības veicināšanā nav burvju triku. Atslēgvārdi: vingrināmies, atkārtojam, praktizējam!