Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Aicina pieteikties Latvijas Medicīnas Fonda stipendijām 2022/23

Doctus
Aicina pieteikties Latvijas Medicīnas Fonda stipendijām 2022/23
Freepik
Covid ēras laikā daudz kas ir mainījies, arī iespējas doties stažēties uz citu valstu klīnikām sašaurinājušās. Tāpēc LMF apsver jaunus, bet Latvijas medicīnas sistēmai ļoti vajadzīgus palīdzības ceļus. LMF aicina pieteikties stipendijām.

Latvijas Medicīnas fonda stipendijas

  • 5. vai 6. kursa medicīnas studentiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai studentiem. Stipendijas mērķis ir palīdzēt Latvijas medicīnas studentiem papildināt zināšanas dažādās ārzemju augstskolās un zinātniskās laboratorijās ES vai Amerikā 1- 2 mēnešu garumā. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 3000 USD. Pieteikumus līdz 15. maijam sūtīt lmf.latvia@gmail.com un cc dainis.krievins@stradini.lv LMF valdes loceklim prof. Dainim Krieviņam ar tēmas norādi “LMF stipendija studentiem 2022”
  • Rezidentiem un jaunajiem ārstiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai ārstiem. Stipendija ir plānota studiju ceļojumiem uz ES vai Ameriku 1- 6 mēnešu garumā tiem, kas vēlas apgūt jaunas, līdz šim Latvijā nepielietotas vai mazpielietotas ārstēšanas metodes, Latvijai trūkstošas un pašreiz aktuālas specialitātes. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 6000 USD. Pieteikumus līdz 15. maijam sūtīt lmf.latvia@gmail.com un cc dainis.krievins@stradini.lv LMF valdes loceklim prof. Dainim Krieviņam ar tēmas norādi “LMF stipendija ārstiem 2022”

Kopš 2016. gada vasaras Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) ir izveidojis jaunu stipendiju – Studentu Stipendija, lai dotu iespēju jauniešiem, kas dzīvo un mācās ārpus Latvijas universitātēs, koledžās vai medicīnas skolās, iespēju gūt praktisku pieredzi Latvijā P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā vai kādā citā ārstniecības iestādē un papildinātu zināšanas un praktiskās iemaņas medicīnā.

Informācija par prasībām pretendentiem ir LĀZA mājaslapā sadaļā Stipendijas un LMF mājaslapā http://latvianmedicalfoundation.org/.

Latvijas Medicīnas fondu (LMF) profesori Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV) tūlīt pēc Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa izveidoja ar ļoti konkrētu mērķi – atbalstīt Latvijas medicīnu un kolēģu izglītības iespējas, gūstot pasaules pieredzi dažādās veselības aprūpes nozarēs. Latvijas Medicīnas fonds kopš 1993. gada ir sniedzis savu atbalstu nu jau 64 jauno ārstu un studentu profesionālajai pilnveidei starptautiskās klīnikās un augstskolās. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas līdz pat 2020. gadam pasaules pieredzes durvis bija atvērtas. Covid ēras laikā daudz kas ir mainījies, arī iespējas Latvijas kolēģiem doties stažēties uz citu valstu klīnikām sašaurinājušās. Tāpēc LMF šobrīd apsver jaunus, bet Latvijas medicīnas sistēmai ļoti vajadzīgus palīdzības ceļus.

LMF vienmēr ir atbalstījis ar finansiālu ziedojumu arī visus Latvijas ārstu kongresus, un arī šogad ar 5000 $ ziedojumu atbalsta 9. Latvijas Ārstu kongresu, kas notiks Rīgā no 21.-24. septembrim. Kongresa laikā tiks pasniegtas arī ikgadējās LMF stipendijas, ko arī šogad fonds piešķirs gan Latvijas ārstiem un studentiem, gan arī rietumu jauniešiem, kas vēlas savu dzīvi saistīt ar medicīnu.

Saziņai: MD Kamena Kaidaka, LMF un LĀZA pārstāve Latvijā +371 29121922

Saistītie raksti

Aicinām pieteikties uz pilnas dienas konferenci International Children’s Health Day 2024!

Konference notiek š.g. 26.janvārī no 9.00–18.30 Rīgas Stradiņa universitātes Aulā, Dzirciema ielā 16. Laipni aicināti pediatri, ģimenes ārsti un citi interesenti. Konferencē tiks apspriestas dažādas klīnicistiem interesējošas praktiskas un diskusijas raisošas tēmas, tāpat kā prezentēti pētījumu rezultāti un klīniskie gadījumi ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas. Lektoru vidū būs speciālisti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Nīderlandes un Itālijas. 

Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Pediatru asociācija

Rīgas Austrumu slimnīcas telpās atklāts RSU studiju centrs

27.septembrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) telpās tika atklāts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju centrs – plašākais un modernākais medicīnas izglītības centrs Latvijā. Atklāšanā piedalījās veselības ministrs Hosams Abu Meri, RSU rektors Aigars Pētersons, kā arī RAKUS valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Rozācija. Dažāda un neatpazīta

Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.

S. Paudere–Logina

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Seniors ģimenes ārsta praksē. Izaicinājumi dzīves kvalitātes uzlabošanai

Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.

D. Misiņa

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U