Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Fiziskās aktivitātes un incidentas ātriju fibrilācijas risks pacientiem ar priekškambaru kardiomiopātiju

Doctus
Fiziskās aktivitātes un incidentas ātriju fibrilācijas risks pacientiem ar priekškambaru kardiomiopātiju
Pixabay.com
Izpētīts, ka vidējas un augstas intensitātes fiziskām aktivitātēm ir pasargājošs efekts attiecībā uz ātriju fibrilācijas (ĀF) attīstību, tomēr nav zināms, kā šāda fiziskā slodze ietekmē pacientus ar zināmu priekškambaru patoloģiju, īpaši pacientus ar priekškambaru kardiomiopātiju (KMP). Šajā pētījumā analizēta vidējas un augstas intensitātes fiziskās slodzes ietekme uz incidentas ĀF attīstību.

No 10 019 Apvienotās Karalistes Biobankā esošajiem dalībniekiem bez zināmas nopietnas kardiovaskulārās slimības (MACE) tika identificēti pieejamie dati par pacientiem, kam veikta sirds magnētisko rezonanse un EKG. Septiņu dienu ilgas akselerometra mērītas vidējas un augstas intensitātes fiziskās aktivitātes un incidentas ĀF saistība tika mērīta ar pielāgotajiem Cox modeļiem, atkarībā no priekškambaru KMP statusa.  

Priekškambaru KMP tika konstatēta 4,6 % dalībnieku. Mediānajā novērošanas periodā (3,2 gadi) priekškambaru KMP bija saistīta ar trīskāršu ĀF attīstības risku (draudu attiecība [HR] 2,97; 95 % TI 1,69-5,20). Priekškambaru KMP statuss nozīmīgi modificēja ĀF-fiziskās slodzes saistību (p ietekmei = 0,035). Pētījuma dalībniekiem bez priekškambaru KMP, vidējas līdz augstas intensitātes fiziskā slodze uzrādīja marginālu ĀF riska samazinājumu (HR uz 10 minūtēm = 0,93; 95 % TI 0,87-1,00). Tikmēr pētījuma dalībniekiem ar priekškambaru KMP augstāka slodze izteiktāk samazināja ĀF risku (HR uz 10 minūtēm 0,77; 95 % TI 0,64-0,94). Absolūtais riska samazinājums bija 2,78 notikumi uz 1000 persongadiem uz 10 minūtēm vidējas līdz augstas intensitātes fizisko aktivitāšu pacientiem ar priekškambaru KMP, kas ir ievērojami lielāka kā cilvēkiem bez priekškambaru KMP (atšķirība – 2,60; 95 % TI -4,30 līdz -0,63; p = 0,015). Rezultāti saglabājās nemainīgi arī pēc mainīgo (citi riska faktori, paredzamais klīniskais risks, ģenētiskā predispozīcija) izvērtēšanas.

Autori secina, ka vidējas līdz augstas intensitātes fiziskā slodze samazina ĀF risku, īpaši pacientiem ar priekškambaru KMP. Fizisko aktivitāšu mērķtiecīga nozīmēsana pacientiem ar subklīnisku priekškambara patoloģiju var būt potenta nefarmakoloģiska terapija, lai palēninātu aritmijas attīstības risku.

Avots: Kim M. et al., Moderate-to-vigorous physical activity and risk of incident atrial fibrillation in atrial cardiomyopathy. ESC Congress 2026, Munich & Online

Saistītie raksti

Bipolāri afektīvi traucējumi saistīti ar paaugstinātu kardiovaskulāro slimību risku

Bipolāri afektīvi traucējumi (BAT) ir hroniska psihiska slimība, kurai raksturīgas atkārtotas mānijas un depresijas epizodes. Tie skar aptuveni 2 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīti ar priekšlaicīgu mirstību, tostarp nāvi kardiovaskulāro slimību (KVS) dēļ. Lai gan šī saistība ir klīniski nozīmīga, absolūtais kardiovaskulāro notikumu slogs un to incidence pacientiem ar BAT joprojām nav pilnībā raksturota. Sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē tika apkopoti novērojumu pētījumu dati par KVS izplatību un incidenci pieaugušajiem ar BAT.

Doctus

GLP1 receptoru agonistu un SGLT2 inhibitoru lietošana pēc miokarda infarkta pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu: tendences

Pacientiem pēc miokarda infarkta (MI) ir augsts risks nevēlamu notikumu attīstībai, t.sk. mirstībai. 2.tipa CD pacienti ir īpaši ievainojama pacientu grupa tādu iemeslu dēļ kā ateroskleroze, endotēlija disfunkcija, hronisks iekaisums un paaugstināta trombocītu aktivitāte – šie visi faktori vēl vairāk veicina nevēlamu notikumu risku pēc MI. GLP1 receptoru agonisti (RA) un SGLT2 inhibitori demonstrējuši kardiovaskulāro notikumu riska samazinājumu pacientiem ar 2.tipa CD un zināmu aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību.

Doctus

Sistoliskā asinsspiediena mainība un finerenona efekts pacientiem ar hronisku nieru slimību un 2.tipa cukura diabētu

Augsta asinsspiediena (TA) mainība ir saistīta ar paaugstinātu aldosterona un minerālkortikoīdu receptoru aktivāciju. Turklāt, atkārtoti novērota sistoliskā TA mainība var paaugstināt kardiovaskulāro notikumu un hroniskas nieru slimības (HNS) attīstības risku. FIDELITY ir 3.fāzes FIDELIO-DKD un FIGARO-DKD pētījumu apokopotā analīze, kurā nesteroīdais minerālkortikoīdu receptoru antagonists (nsMRA) finerenons salīdzinājumā ar placebo nozīmīgi samazināja kardiovaskulāro slimību un nevēlamo nieru veselības iznākumu risku pacientiem ar HNS un 2.tipa CD.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Bipolāri afektīvi traucējumi saistīti ar paaugstinātu kardiovaskulāro slimību risku

Bipolāri afektīvi traucējumi (BAT) ir hroniska psihiska slimība, kurai raksturīgas atkārtotas mānijas un depresijas epizodes. Tie skar aptuveni 2 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīti ar priekšlaicīgu mirstību, tostarp nāvi kardiovaskulāro slimību (KVS) dēļ. Lai gan šī saistība ir klīniski nozīmīga, absolūtais kardiovaskulāro notikumu slogs un to incidence pacientiem ar BAT joprojām nav pilnībā raksturota. Sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē tika apkopoti novērojumu pētījumu dati par KVS izplatību un incidenci pieaugušajiem ar BAT.

Doctus

Funkcionāla dispepsija. Kā diagnosticēt un ārstēt?

Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.

L. Mežmale

Rudens un sāpes kaklā. Neizbēgams tandēms?

Sāpes kaklā un faringīts primārajā aprūpē gan pieaugušo, gan bērnu vidū nav retums, īpaši rudenī un ziemā. Klīniski novērojams iekaisums rīklē, aizdegunē un/vai kakla mandelēs, taču diferencēt starp virālu vai bakteriālu (retāk — sēnīšu) ierosinātāju mēdz būt izaicinoši. Pieaugošās antimikrobiālās rezistences rādītāju dēļ ir īpaši svarīgi noteikt, vai pacientam tiešām nepieciešama antibakteriāla terapija vai tomēr jāizmanto simptomātiska pieeja.

S. Paudere–Logina

Vai diagnosticējam osteoporozi laicīgi? Sekas un risinājumi

Osteoporotisko lūzumu ārstēšanas rādītāji saglabājas zemi, neskatoties uz dažādiem pieejamiem efektīviem medikamentiem, lai mazinātu gan iniciālu lūzumu risku, gan iespējamību lūzumam atkārtoties, ja tas jau noticis iepriekš. Izpētīts, ka pasaulē tikai 27 % sieviešu un 4 % vīriešu ar akūtu osteoporotisku lūzumu slimnīcā sniegtas rekomendācijas par medikamentozās terapijas sākšanu. Osteoporotiski lūzumi senioru vidū ir prevalējošais iemesls paaugstinātam mirstības riskam, tāpēc nozīmīgi slimību laicīgi atklāt un ārstēt. [1] Bet arī jau notikuša lūzuma un līdz šim nediagnosticētas osteoporozes gadījumā ir jārīkojas.

S. Paudere–Logina

Lai diagnoze nav spriedums. JURĢIS STRAUTMANIS, neirologs

Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.

M. Lapsa

Sirds mazspēja jaunās vēsmās. ESC 2026 kongresa apskats

Augusta noslēgums akadēmiskajā vidē bijis notikumiem bagāts, īpaši kardiovaskulārās veselības jomā — laikā no 28. līdz 31. augustam Minhenē Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongresā tikās jomas eksperti un entuziasti no visas pasaules, lai apspriestu jaunākās vēsmas sirds veselībā. Šis gads nācis ar daudziem jaunumiem, un viens no tiem ir atjaunotās sirds mazspējas vadlīnijas. Izmaiņas veiktas ne tikai klasifikācijā, bet arī ārstēšanas rekomendācijās — varam iepazīties ar daļu no tām arī latviešu valodā.

S. Paudere–Logina

Izvēlamies D vitamīnu. Praktiskas rekomendācijas pieaugušajiem

D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.

S. Paudere–Logina, R. Helda

Karpālā kanāla sindroms. No konservatīvas pieejas līdz USG vadītai minimāli invazīvai atbrīvošanai

Karpālā kanāla sindroms (KKS) ir visbiežāk sastopamā perifērā kompresijas neiropātija, ko izraisa hroniska vidusnerva (n. medianus) kompresija karpālajā kanālā plaukstas locītavas līmenī. KKS izplatība vispārējā populācijā sasniedz aptuveni 5 %, un slimība ir saistīta ar funkcionāliem ierobežojumiem, darbspēju samazināšanos un dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Vienlaikus tā rada ievērojamu sociālekonomisko slogu veselības aprūpes sistēmai. [1; 2]

M. Mežals

Pakāpeniskas farmakoterapijas intensifikācijas ieguvumi pacientiem ar sirds mazspēju un diabētu

Cukura diabēts ir vadošais iemesls hroniskas nieru slimības attīstībai un ir cieši saistīts ar kardiovaskulāro un visu iemeslu mirstību. Sirds mazspēja ar saglabātu izsviedes frakciju (HFpEF) bieži sastopama diabēta pacientiem un paaugstina kardiorenālos riskus. Mūsdienīga diabētiskās nieru slimības ārstēšana balstīta uz četrām vadlīnijās rekomendētām medikamentu grupām: RAS inhibitoriem, SGLT2 inhibitoriem, MRA un GLP1 receptoru agonistiem. Kaut arī arvien biežāk šos medikamentus klīniskajā praksē izmanto kombinācijās, to ietekme uz nieru iznākumiem HFpEF pacientiem ir maz pētīta.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U