Mātes uzturs grūtniecības laikā saistīts ar zīdaiņu kolikām un ekzēmu
Rezultāti liecina, ka kvalitatīvāks mātes uzturs un lielāks jūras velšu patēriņš bija saistīts ar mazāku iespējamību, ka zīdainim vienlaikus būs kolikas un ekzēma. Savukārt uzturs ar izteiktākām iekaisumu veicinošām īpašībām bija saistīts ar lielāku šo abu stāvokļu vienlaicīgas sastopamības iespējamību.
Pētījuma metodoloģija
Pētījumā izmantoti ASV veiktā perspektīvā kohortas pētījuma Project Viva dati. Tajā piedalījās 2128 mātes un bērna pāri. Dalībnieces tika iesaistītas grūtniecības sākumā Masačūsetsas austrumu daļā no 1999. gada aprīļa līdz 2002. gada novembrim. Novērošana turpinājās līdz 2003. gada oktobrim, bet datu analīze tika veikta no 2025. gada novembra līdz 2026. gada jūlijam. Mātes uzturu grūtniecības laikā novērtēja, izmantojot pārtikas biežuma anketas, kuras aizpildīja divos laikposmos:
- grūtniecības sākumā — mediāni 9,9. grūtniecības nedēļā;
- grūtniecības vidū — mediāni 27,9. grūtniecības nedēļā.
Uztura kvalitāti raksturoja ar diviem rādītājiem:
- Vidusjūras diētas indeksu (Mediterranean Diet Score, MDS), kas atspoguļo Vidusjūras diētai raksturīgo uztura paradumu ievērošanu;
- Uztura iekaisuma indeksu (Dietary Inflammatory Index, DII), kas raksturo uztura potenciālo ietekmi uz iekaisuma procesiem.
Papildus noteica biežāk lietoto potenciāli alerģisko pārtikas produktu, tostarp jūras velšu, riekstu, piena produktu un olu, patēriņu. Galvenie iznākumi bija mātes ziņotas koliku pazīmes un bērnam diagnosticēta ekzēma. Tos izvērtēja, kad bērnu vecuma mediāna bija 6,3 mēneši. Nozīmīgākajā analīzē tika iekļauti 1324 mātes un bērna pāri, par kuriem bija pieejami dati gan par uzturu, gan pētāmajiem iznākumiem.
No 1324 analizētajiem mātes un bērna pāriem:
- 152 zīdaiņiem (11,5 %) bija ekzēma bez kolikām;
- 273 zīdaiņiem (20,6 %) bija kolikas bez ekzēmas;
- 61 zīdainim (4,6 %) bija gan kolikas, gan ekzēma.
Māšu vidējais vecums bija 32,6 gadi. Pusei dalībnieču (50,4 %) šī bija pirmā grūtniecība, bet 40,2 % ziņoja par atopijas anamnēzi. Augstāka uztura kvalitāte saistīta ar mazāku koliku un ekzēmas vienlaicīgas sastopamības iespējamību. Vidējais MDS bija 4,6 punkti. Katrs MDS pieaugums par vienu punktu bija saistīts ar 15 % mazākām izredzēm, ka zīdainim vienlaikus būs kolikas un ekzēma (OR = 0,85; 95 % TI 0,74–0,98). Savukārt vidējais DII bija −2,7 punkti. Katrs DII pieaugums par vienu punktu, kas norāda uz uztura iekaisumu veicinošo īpašību pastiprināšanos, bija saistīts ar 34 % lielākām izredzēm, ka zīdainim vienlaikus būs kolikas un ekzēma (OR = 1,34; 95 % TI 1,12–1,61). Tomēr neviens no šiem uztura indeksiem nebija statistiski nozīmīgi saistīts ar ekzēmu vai kolikām, ja šie stāvokļi tika analizēti atsevišķi. Katras papildu jūras velšu porcijas lietošana nedēļā bija saistīta ar 25 % mazākām izredzēm, ka zīdainim būs gan kolikas, gan ekzēma (OR = 0,75; 95 % TI 0,58–0,97). Riekstu, tostarp zemesriekstu, patēriņš bija saistīts ar nedaudz lielākām koliku izredzēm zīdaiņiem, kuriem nebija ekzēmas. Katra papildu riekstu vai zemesriekstu porcija nedēļā bija saistīta ar aptuveni 5 % lielākām koliku izredzēm (OR = 1,05; 95 % TI 1,00–1,09). Tomēr riekstu patēriņš nebija saistīts ar koliku un ekzēmas vienlaicīgas sastopamības iespējamību (OR = 0,97; 95 % TI 0,88–1,07). Piena produktu un olu patēriņam netika konstatēta statistiski nozīmīga saistība ne ar kolikām, ne ar ekzēmu.
Saistība starp uztura kvalitātes rādītājiem un zivju patēriņu, no vienas puses, un zīdaiņu kolikām, no otras puses, bija izteiktāka bērniem, kuru mātēm bija atopijas anamnēze. Šis rezultāts liecina, ka mātes atopiskais stāvoklis var būt nozīmīgs faktors, kas jāņem vērā, pētot saistību starp uzturu grūtniecības laikā un zīdaiņu veselību.
Pētījums papildina pierādījumus par iespējamu saistību starp mātes uzturu grūtniecības laikā un noteiktām zīdaiņu veselības problēmām. Augstāka uztura kvalitāte un lielāks jūras velšu patēriņš bija saistīts ar mazāku koliku un ekzēmas vienlaicīgas sastopamības iespējamību, savukārt izteiktākas uztura iekaisumu veicinošās īpašības — ar lielāku šādu iznākumu iespējamību. Vienlaikus jāuzsver, ka pētījums bija novērojošs. Tas ļauj konstatēt statistiskas saistības, bet ne pierādīt, ka konkrēti pārtikas produkti vai uztura paradumi izraisa vai novērš kolikas un ekzēmu. Turklāt uztura indeksu saistība ar šiem stāvokļiem netika konstatēta, kad kolikas un ekzēma tika vērtētas atsevišķi.
Pētījuma rezultāti atbalsta sabalansēta, kvalitatīva uztura nozīmi grūtniecības laikā, taču tie nav pietiekams pamats ieteikt īpašas diētas zīdaiņu koliku vai ekzēmas profilaksei. Arī konstatētā saistība ar jūras velšu patēriņu pati par sevi nepamato konkrētu produktu lietošanas palielināšanu tikai šo stāvokļu novēršanai. Uztura ieteikumiem grūtniecības laikā jābalstās uz kopējiem pierādījumiem par mātes un bērna veselību, ņemot vērā individuālās vajadzības un medicīniskās indikācijas. Turpmākajos pētījumos nepieciešams noskaidrot, vai novērotās saistības ir cēloņsakarīgas un kāda nozīme tajās ir mātes atopiskajam stāvoklim.
AVOTS: Oken E, Rifas-Shiman SL, Switkowski KM, Nadeau K, Lightdale JR. Maternal Prenatal Diet and Colic and Eczema Among Infants. JAMA Netw Open. 2026;9(10):e2638472. doi:10.1001/jamanetworkopen.2026.38472