Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Bērnu ķirurgi pirmo reizi veikuši barības vada atlikto anastomozi zīdainītim ar barības vada atrēziju

Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca
Bērnu ķirurgi pirmo reizi veikuši barības vada atlikto anastomozi zīdainītim ar barības vada atrēziju
Vakar, 7. novembrī Bērnu slimnīcas ķirurgi pirmo reizi Latvijā veiksmīgi izdarīja atlikto barības vada sašūšanas operāciju. Tas bija iespējams pateicoties neonataloģijas māsu, operāciju māsu, bērna vecāku un bērnu ķirurgu kopējam darbam piecu mēnešu garumā, izkopjot jaundzimušo mazuli ar barības vada atrēziju.

Olafs Volrāts Olafs Volrāts
Olafs Volrāts

Latvijā ar barības vada atrēziju piedzimst viens mazulis divos/trijos gados. Šīs iedzimtās barības vada anomālijas rezultātā barības vads nav izveidots kā caurulīte, kura savieno rīkli ar kuņģi, bet gan veidojas divi akli fragmenti augšējais un apakšējais. Bērnam ēdot, pārtika nevar nonākt kuņģī - pacients aizrijas.

Piecus mēnešus, 24 stundas diennaktī māsiņas pacientam veica gan siekalu atsūkšanu, gan īpašu barošanu un aprūpi. Šim darbam tika piesaistītas augsti kvalificētas māsas un māsu palīgi ar īpašām iemaņām un prasmēm. Bērnu slimnīcas kolektīvs uzteic mazuļa mammu par izturību, sadarbību un spēku cīņa par bērna veselību.

Bērnu slimnīcas ķirurgs Olafs Volrāts saka: "Mēs operējām trīs stundas un visu centāmies izdarīt pēc labākajiem Eiropas standartiem. Mums tas izdevās! Mūsu gadījumā attālums starp barības vada abiem fragmentiem bija īpaši garš (Long-gap), tādēļ primāri barības vadu sašūt nebija iespējams. Lai būtu iespēja augšējo barības vada galu savienot ar apakšējo bija nepieciešami vairāki mēneši, kuru laikā abi barības vada gali auga viens otram pretim. Šajā laika periodā nepieciešama adekvāta pacienta kopšana, ja tas netiek nodrošināts bērnam paša barības vadu saglabāt vairs nav iespējams un tas jāaizvieto ar kuņģi vai resno zarnu, kas pacientam var būt invalidizējoši. Ir pamats ticēt, ka arī turpmāk šādiem pacientiem vairs nebūs jāveic barības vada aizvietošanas operācija un bērniem izdosies saglabāt viņa paša barības vadu tādējādi, uzlabojot dzīves kvalitāti. Šī operācija bija iespējama pateicoties augsti kvalificētam māsu darbam un veiksmīgai sadarbībai starp mediķiem un vecākiem. Ceru, ka pēcoperācijas process noritēs bez komplikācijām un pēc atveseļošanās mazulis varēs doties mājup."

BKUS valdes priekšsēdētāja Anda Čakša saka: "Aiz šī priecīgā notikuma ir daudz ārstu un māsu ilgs, nogurdinošs un bieži slikti apmaksāts darbs. Esmu lepna par savu kolēģu spēju strādāt pasaules līmenī, domājot par labāko iznākumu bērnam un viņa vecākiem. Gūtās zināšanas, pieredze un neatlaidība palīdzēs atgūt veselību arī citiem bērniem un vēl noteikti gribu pieminēt dr.M.Liepiņu, kas izskolojusi O.Volrātu, paldies!"

Foto: no Doctus arhīva

 

 

Saistītie raksti

RSU pētnieki sāk plaša spektra pētījumu infekciju nozarē

Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Doctus

Pirmo reizi Latvijā veikta minimāli invazīva laparoskopiska un torakoskopiska barības vada rezekcija pacientam ar diagnosticētu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir vienīgā Latvijā, kur veic šāda veida operācijas, bet līdz šim tās realizētas vaļējā metodē vai daļēji laparoskopiski. Turpmāk Austrumu slimnīcā barības vada rezekcijas operācijas atsevišķām pacientu grupām būs daudz saudzīgākas, vienlaikus būtiski saīsinot atveseļošanās laiku pēc operācijas un uzturēšanās ilgumu slimnīcā.

Doctus

Iedzīvotāji kūtri ziņo par zāļu blaknēm

Lai iedrošinātu sabiedrību un veicinātu zāļu blakņu ziņošanas kultūru Latvijā, Zāļu Valsts aģentūra uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu “Lieto zāles? Novēro blaknes? Ziņo!”. Tās ietvaros ZVA vienkāršojusi un padarījusi ērtāku ziņošanu par zāļu blaknēm. Ziņojumu par zāļu blaknēm iedzīvotāji turpmāk varēs iesniegt ZVA, noskenējot QR kodu un aizpildot ziņojumu elektroniski.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Rozācija. Dažāda un neatpazīta

Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.

S. Paudere–Logina

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Seniors ģimenes ārsta praksē. Izaicinājumi dzīves kvalitātes uzlabošanai

Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.

D. Misiņa

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U