Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Stradiņa balva prof. Romanam Lācim

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Stradiņa balva prof. Romanam Lācim
Par izcilu ieguldījumu kardioķirurģijas attīstībā Latvijā Stradiņa balva šogad piešķirta Rīgas Stradiņa universitātes profesoram, Latvijas Sirds ķirurģijas centra vadītājam Dr. habil. med., Dr. h. c. med. Romanam Lācim.

Šā gada 17.aprīlī plkst.17.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā tiks pasniegta Paula Stradiņa balva. Tradicionāli balvas laureāts, tika paziņots profesora Paula Stradiņa dzimšanas dienā - 17. janvārī, bet balvas saņemšanas laiku izvēlas pats laureāts.

Romans Lācis ir sertificēts sirds ķirurgs, Latvijas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, valsts profesors sirds ķirurģijā. R. Lāča disertācijas veltītas miokarda revaskularizācijai, sirds vārstuļu bioprotezēšanai un biomehānikai. Laureāts ir Latvijas Sirds un asinsvadu ķirurgu asociācijas, Eiropas Kardiotorakālo ķirurgu asociācijas un Eiropas sirds un asinsvadu ķirurgu asociācijas biedrs, kā arī Eiropas mākslas un zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. 2002. gada 10. aprīlī Romana Lāča vadībā veikta pirmā sirds transplantācija Latvijā. Atzīmējot pirmās sirds transplantācijas Latvijā 10. gadadienu tika izveidota arī videofilma «Romans Lācis. Sirdslieta».

«Sirds ķirurģija ir ļoti sarežģīts, atbildīgs un reizē cēls darbs. Tas ir arī simbolisks, ja runājam par dvēseles mājvietu sirdī.» - tā Romans Lācis.

Paula Stradiņa balvu par izciliem pētījumiem medicīnas vēsturē vai ievērojamu veikumu praktiskajā medicīnā piešķir Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs un Latvijas Zinātņu akadēmija kopš 1983. gada. Balva ir dibināta par godu izcilajam ķirurgam, onkologam, slimnīcas, muzeja un medicīnas māsu skolas dibinātājam, Medicīnas fakultātes docētājam, profesoram Paulam Stradiņam.

 

 

Saistītie raksti

AL Amiloidozes vienlapis ģimenes ārstam un hematologam

16. Reto slimību konferences laikā 19. aprīlī Dr. Valdis Ģībietis prezentēja AL Amiloidozes vienlapi ģimenes ārstam un hematologam. Materiāls vienā lapā apkopo informāciju par slimības simptomiem, tajā skaitā izceļ sarkano karogu simptomus, diagnostikas shēmu, iezīmē nepieciešamos izmeklējumus un ārstēšanas steidzamību.

E. Vaska

Jauns informācijas portāls Latvijas vēža pacientiem

Ceturtdien Universitātes Zinātņu mājā tika prezentēts jauns portāls vēža pacientiem – informācijas resurss vairāk nekā 86 tūkstošiem Latvijas vēža pacientu [1] un viņu tuviniekiem. To, atbildot uz informācijas sadrumstalotību publiskajā telpā, kopīgi radījuši vēža pacienti, mediķi un citi speciālisti. Portāls iecerēts kā ceļvedis gan tiem, kurus pašus skāris vēzis, gan arī viņu tuviniekiem.

Doctus

Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs guļot krāc, bet problēmu nerisina

Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā un veselība, labbūtība pieaugušajam

Vairākas organizācijas, t.sk. PVO un ANO mudina valstis izmantot labbūtības indikatorus politikas veidošanas procesos. Šī tendence, kopā ar pozitīvas afektivitātes lietderīguma atpazīšanu paver jaunas iespējas veselības/labbūtības veicināšanā. Līdz šim nav skaidrs, vai pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā jebkā ietekmē pieaugušā veselību/labbūtību. Tas skaidrots šajā garengriezuma kohortas pētījumā ASV.

Doctus

Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs guļot krāc, bet problēmu nerisina

Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.

Doctus

Paracetamols grūtniecības laikā – aizdomas par riskiem neapstiprinās

Zinātniskā literatūrā lasāmas publikācijas, kur norāda uz aizdomām par acetaminofēna (paracetamola) negatīvo ietekmi, ja tas lietots grūtniecības laikā. Pastāv bažas, ka tā lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku bērnam attīstīties neiropsihiatriskiem traucējumiem. Ja tā tiešām ir taisnība, tas nozīmētu steidzīgi veikt izmaiņas sāpju un drudža pārvaldības konceptā grūtniecības laikā!

Doctus

Nieru mazspējas un nāves riska prognozēšana pieaugušajiem ar vidēji smagu vai smagu hronisku nieru slimību

Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.

E. Vaska
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U