Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Interesanti fakti par asins krājumiem Latvijā

Doctus
Interesanti fakti par asins krājumiem Latvijā
Pixabay.com
Latvijā asinis nodod ap 1,66% iedzīvotāju, kas ir aptuveni 16 donori uz 1000 iedzīvotājiem, šādi ir Valsts asinsdonoru centra (VADC) dati.

Vērts zināt

  • Sākoties COVID-19 pandēmijai, VADC ziņoja, ka ar 2019. gada  pavasara periodu (marts – maijs) asins nodošanas  skaits  samazinājies par 2607 reizēm.
  • Lai uzturētu stabilu asins krājumu, Latvijā dienā  vidēji nepieciešami 150  donori.
  • Katram asins komponentam ir savs dzīves ilgums – trombocītu derīguma termiņš ir 5 dienas, eritrocītu masai - 35 dienas, plazmai – 3 gadi, tāpēc donori ir nepieciešami katru dienu.
  • Viena ziedotā asins deva var palīdzēt pat trīs cilvēkiem.
  • Visbiežāk Latvijā sastopami cilvēki ar А (37%) un O asins grupu (36%), bet retāk - ar В (20%) un AB asins grupu (7%).
  • Pieaugušam cilvēkam asinis ir aptuveni 7% no ķermeņa svara (apmēram 5 litri).
  • Asins nodošanas procedūras laikā tiek noņemti 450 ml asiņu un vēl 40 ml laboratoriskai izmeklēšanai.

14. jūnijs

Pasaules Veselības organizācija 14. jūniju izvēlējusi par godu austriešu ārsta Karla Landšteinera (Karl Landsteiner) dzimšanas dienai. Tieši Karls Landšteiners 1901. gadā atklāja pirmās trīs cilvēka asins grupas – A, B un O. Landšteiners tiek uzskatīts arī par nozīmīgāko zinātnieku asins pārliešanas jomā, jo viņš piedalījies rēzus faktora un tā nesaderību atklāšanā un izstrādājis asins saderības sistēmu. Par saviem atklājumiem Karls Landšteiners 1930.gadā saņēma Nobela prēmiju. Šīs simboliskās dienas mērķis ir palielināt izpratni par drošu asins komponentu sagatavošanu, aktualizēt asins ziedošanas nepieciešamību sabiedrībā, kā arī pateikties visiem cilvēkiem, kuri nodod asinis. 

Saistītie raksti

Fizisks trauslums, ģenētiskā predispozīcija un incidenta Parkinsona slimība

Šķērsgriezuma pētījumos pierādīts, ka pacientiem ar Parkinsona slimību bieži sastopams fenotips ir trauslums (frailty), kamēr ilgtermiņa pētījumi šo saistību līdz šim nav pierādījuši. Tāpēc laikā no 2006.–2010.gadam ar 12 gadu novērošanas periodu tika organizēts perspektīvs kohortas pētījums, lai izvērtētu trausluma un Parkinsona slimības attīstības saistību, kā arī analizētu ģenētisko risku ietekmi šādas saistības gadījumā.

Doctus

Vai kaulu veselība ir saistīta ar smadzeņu veselību?

Cilvēkiem ar zemu kaulu blīvumu var būt paaugstināts demences attīstības risks, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem ir lielāks kaulu blīvums. Pētījums nepierāda, ka zems kaulu blīvums izraisa demenci. Tas tikai parāda saistību starp šiem diviem stāvokļiem.

Doctus

Opioīdi krūts barošanas laikā un riski zīdainim: kohortas pētījums

Visi opioīdi nelielos daudzumos nonāk krūts pienā, taču tā daudzums netiek uzskatīts pr bīstamu, lai izraisītu elpošanas vai CNS distresu jaundzimušajam. Tajā pašā laikā pieejami ziņojumi par opioīdu toksiskumu ar krūti barotiem zīdaiņiem, izsakot hipotēzi, ka iemesls ir augstu devu opioīdu uzņemšana ar krūts pienu. Ņemot vērā, ka pastāv potenciāli riski, par ko ziņo dažādi klīnisko gadījumu apskati, nav skaidrs, vai ir droši mātei, kas baro ar krūti savu jaundzimušo, analgēzijā parakstīt opioīdus. Opioīdu ietekme tika skaidrota ar kohortas pētījuma palīdzību par astoņus gadus ilgu periodu.

Doctus

Vai tiešām psihiskās veselības simptomi pastiprinājušies Covid–19 pandēmijas laikā?

Bažas par Covid–19 pandēmijas ietekmi uz psihisko veselību dažādās populācijās ir aktuāls jautājums – medijos vairākkārt izteikti apgalvojumi, ka šobrīd pasaule piedzīvo Covid–19 psihiskās veselības pandēmiju vai “cunami”.  Līdz šim veiktie šķērsgriezuma pētījumi ziņojuši par psihiskās veselības pasliktināšanos dažādās pacientu grupās un vispārējā populācijā, taču iztrūkst salīdzinājums ar laiku pirms pandēmijas.  

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Probiotikas aknu steatozes profilaksē un terapijā. Preklīniskie un klīniskie dati

Turpinām Doctus februāra numurā aizsākto tēmu par disbiozi un izmaiņām zarnu—aknu ass funkcijās, kas tiek asociētas ar alkohola neizraisītas aknu taukainās slimības (NATAS) attīstību. Kaut mehānismi, ar kuru palīdzību zarnu mikrobiotas disbalanss ietekmē aknu patoloģijas, joprojām ir neskaidri, vairākos preklīniskos pētījumos noskaidrots, ka zarnu mikrobioma sastāva uzlabošanai varētu būt daudzsološi rezultāti aknu patoloģiju profilaksē un terapijā.

I. Vilkoite

Vai kaulu veselība ir saistīta ar smadzeņu veselību?

Cilvēkiem ar zemu kaulu blīvumu var būt paaugstināts demences attīstības risks, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem ir lielāks kaulu blīvums. Pētījums nepierāda, ka zems kaulu blīvums izraisa demenci. Tas tikai parāda saistību starp šiem diviem stāvokļiem.

Doctus

Magnija deficīts: kā tas ietekmē veselību?

Magnijs (Mg) ir ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija, un tas ir otrs visizplatītākais intracelulārais katjons pēc kālija. Intracelulārie Mg krājumi lielā koncentrācijā ir atrodami mitohondrijos, kur šim elementam ir galvenā loma ATF ražošanā. Cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, rezervē ir vidēji 25 grami Mg, no kuriem 53% ir kaulos, 27% muskuļos, 19% mīkstajos audos un mazāk nekā 1% serumā. [1]

A. Kriviņa

Veloergometrija. Rezultātu interpretācija un taktika ģimenes ārsta praksē

Fiziskās slodzes tests ar EKG jeb veloergometrija joprojām ir Latvijā visplašāk lietotā un vieglāk pieejamākā izmeklēšanas metode gan sākotnējā koronārās sirds slimības (KSS) diagnostikā, gan arī tās smaguma pakāpes izvērtēšanā. Slodzes tests izmantojams arī pacientu tālākai apsekošanai, kad ir sākta KSS ārstēšana. Tas ir jutīgāks un specifiskāks nekā miera stāvokļa EKG, lai noteiktu miokarda išēmiju. [1]

I. Mintāle, B. Vītola

Sirds ķirurgs Ivars Brečs: Ceļā uz izaugsmi

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra sirds ķirurgs IVARS BREČS pēc rezidentūras strādā plecu pie pleca ar saviem skolotājiem. Kopā ar viņiem ir veicis unikālas operācijas, glābjot cilvēku dzīvību. Stažējies Vācijā — sirds ķirurģijas centrā Drēzdenē, regulāri apmeklē Eiropas un pasaules kardiotorakālo ķirurgu kongresus un kursus. Pašlaik paralēli tiešajiem pienākumiem darbojas zinātnē un raksta promocijas darbu.

M. Lapsa

JĀNIS SOKOLOVS, otorinolaringologs: Pragmatiķis, kuru saista sarežģītas lietas

Otorinolaringologs JĀNIS SOKOLOVS zina, kāda garoza ir maizei, strādājot valsts un arī privātajā medicīnā. Pieredzējušais speciālists ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla, deguna klīnikas vadītājs, izveidojis privāto LOR klīniku (valdes loceklis), ir uzņēmuma Datamed līdzīpašnieks. Paralēli šiem pienākumiem pagūst arī skolot topošos ārstus un vadīt Latvijas Otolaringologu asociāciju.

M. Lapsa

Atopiskais dermatīts pieaugušajiem

Atopiskais dermatīts (AD), kas tiek dēvēts arī par atopisku ekzēmu, neirodermatītu, endogēnu ekzēmu, ir iekaisīga, niezoša ādas slimība. AD raksturīga hroniska gaita ar remisijām un uzliesmojumiem. Uzliesmojumu laikā ādas iekaisums un izteiktā nieze būtiski negatīvi ietekmē pacienta dzīves kvalitāti un var veicināt miega traucējumu, trauksmes un depresijas attīstību.

E. Sālījuma, I. Radionova, A. Ģīle

Fizisks trauslums, ģenētiskā predispozīcija un incidenta Parkinsona slimība

Šķērsgriezuma pētījumos pierādīts, ka pacientiem ar Parkinsona slimību bieži sastopams fenotips ir trauslums (frailty), kamēr ilgtermiņa pētījumi šo saistību līdz šim nav pierādījuši. Tāpēc laikā no 2006.–2010.gadam ar 12 gadu novērošanas periodu tika organizēts perspektīvs kohortas pētījums, lai izvērtētu trausluma un Parkinsona slimības attīstības saistību, kā arī analizētu ģenētisko risku ietekmi šādas saistības gadījumā.

Doctus

Atbildes un jautājumi par onkoloģisku pacientu

Viens no ģimenes ārsta prakses pamatuzdevumiem ir vēža (resnās zarnas, dzemdes kakla vēža, krūts un prostatas) skrīnings, attiecīgi sekojot arī onkoloģisku pacientu aprūpei un uzraudzībai. Kad ikdienas praksē iekrājas neskaidri jautājumi par onkoloģisku pacientu aprūpi, atceramies par “zvanu draugam”. Šajā rubrikā ģimenes ārsti uzdod jautājumus onkoloģei ķīmijterapeitei Lindai Jurginauskai.

A. Pūce, D. Misiņa, G. Šmite, L. Jurginauska
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
N
O
P
R
S
T
U