Urbanizācijas rezultātā pilsētās pieaug iedzīvotāju skaits un laukos samazinās, un arvien lielāka problēma gan ASV, gan citās pasaules valstīs, tai skaitā Latvijā, ir trūkstošais ārstu skaits mazpilsētās. Tādēļ ASV tika veikta aptauja, lai noskaidrotu, kas ir tie faktori, kas motivē ārstu izvēlēties strādāt laukos, nevis pilsētā.
ASV noskaidroti motivējošie faktori, kāpēc ārsts izvēlas strādāt laukos
Kolorādo Veselības institūts aptaujāja 711 lauku ārstus, lai noskaidrotu nozīmīgākos faktorus, kas ir ietekmējuši viņu izvēli strādāt laukos. Aptaujātie varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus. Pētnieki secināja, ka dzīvesveida faktori ir visspēcīgākais iemesls, lai izvēlētos darbu laukos. Lūk, apkopotie faktori, kurus ārsti ir atzinuši par ļoti nozīmīgiem, lai izlemtu par labu darbam laukos:
70% - atpūtas, relaksācijas iespējas;
55% - laba vietu, kur izaugt bērniem;
44% - iespēja profesionāli būt neatkarīgam;
40% - vēlme vecumdienas pavadīt laukos;
39% - darba vide/ darba stundas nedēļā;
27% - iespēja kalpot konkrētai sabiedrībai;
18% - dzīvošana laukos kopš mazotnes;
18% - kolēģu ieteikums doties darbā uz laukiem;
16% - iespēja atrast darbu dzīvesbiedram/ partnerim;
14% - iespēja iegādāties pašam savu praksi/ kļūt par partneri;
13% - peļņas iespējas;
7% - dzīvošanas izmaksas;
6% - dzīvesbiedrs no laukiem.
Pirmavots: Victoria Stagg Elliott. Who still wants to be a country doctor? Amednews staff.Posted Oct. 22, 2012
Medscape Medical News aptaujas veidā ārstiem vaicājuši neērtus un pat pretrunīgus jautājumus, piemēram, par romantiskām attiecībām ar pacientu, par kompetences testu nepieciešamību laikam ejot un ne tikai. Ziņojumā iekļauti dati par 1000 pilnas slodzes klīnicistiem ASV no 29 dažādām specialitātēm.
Vidēja un vecāka gadagājuma pieaugušajiem, kuri ievēro trīs līdz piecus veselīga dzīvesveida paradumus — nesmēķē, guļ 7–9 stundas naktī, uztur augstu intensīvas fiziskās aktivitātes līmeni, ievēro kvalitatīvu uzturu un mēreni lieto alkoholu (5–15 g/dienā) — ir par 40 % mazāks risks saslimt ar funkcionāliem aizcietējumiem salīdzinājumā ar tiem, kuri neievēro nevienu no šiem paradumiem.
Apmēram 10 % pacientu ar čūlainu kolītu un 26 % ar Krona slimību nepieciešama ķirurģiska rezekcija desmit gadu ietvaros pēc diagnozes atklāšanas. Kaut arī jau zināms, ka agrīna ķirurģija uzlabo klīnisko iznākumu, līdz šim maz zināms par klīniskā stāvokļa izmaiņām gadu pirms operācijas.
Vairāk nekā trešdaļai pacientu, kuri tika hospitalizēti akūtu hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS) saasinājumu dēļ, bija anēmija, kas bija saistīta ar augstāku 1 gada atkārtotas hospitalizācijas un mirstības risku.
Septembris daudzviet pasaulē ir Plaušu fibrozes izpratnes mēnesis. Latvijā šī mēneša uzmanības centrā ir idiopātiska plaušu fibroze (IPF) - šobrīd vēl nezināmas izcelsmes hroniska un progresējoša plaušu slimība, kas izraisa neatgriezeniskus bojājumus plaušu audos, pakāpeniski samazinot plaušu spēju asinīs pārnest skābekli.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskais institūts, sadarbībā ar Eiropas universitātēm, tehnoloģiju centriem un slimnīcām radījis unikālu e-apmācību platformu www.eh4future.eu veselības aprūpes speciālistiem visā Eiropā, piedāvājot 19 inovatīvus mācību moduļus, kas aptver gan profesionālo jeb klīnisko prasmju pilnveidi, gan sociālo un digitālo iemaņu uzlabošanu.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Dzemdes kakla vēzis (DzKV) ir ļaundabīga slimība, kas var attīstīties jebkura vecuma sievietēm. Lai gan DzKV ir novēršams, pasaulē tas ir ceturtais izplatītākais vēža veids sievietēm. Latvijā DzKV ir otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un joprojām ļoti aktuāls un satraucošs gan biežuma, gan mirstības ziņā. [1; 2]
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskais institūts, sadarbībā ar Eiropas universitātēm, tehnoloģiju centriem un slimnīcām radījis unikālu e-apmācību platformu www.eh4future.eu veselības aprūpes speciālistiem visā Eiropā, piedāvājot 19 inovatīvus mācību moduļus, kas aptver gan profesionālo jeb klīnisko prasmju pilnveidi, gan sociālo un digitālo iemaņu uzlabošanu.
Pēc insulta demences (PSD) risks veidojās no vairākiem faktoriem, un tika novēroti atšķirīgi profili agrīnas un vēlīnas demences sākšanās gadījumos. Īpaši jāatzīmē, ka metabolais sindroms (MetS) – jo īpaši zems augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (HDL-C) līmenis – parādījās kā jauns riska faktors un daudzsološs PSD profilakses mērķis.
Šobrīd pastāv ierobežotas farmakoloģiskas pirmsekspozīcijas profilakses iespējas Covid-19 gadījumā, ja neskaitām vakcināciju. Izpētīts, ka azelastīnam, kas ir antihistamīna intranazāls aerosols, pierādīta in vitro pretvīrusu aktivitāte, t.sk. pret SARS-CoV-2. Lai novērtētu, vai azelastīns var būt efektīvs un drošs līdzeklis Covid-19 pirmekspozīcijas profilaksē, veikts pētījums.
Lielākajai daļai pacientu, kas vēršas pie ārsta ar sūdzībām par dispepsiju, iemesls ir funkcionāls. Sistemātiskā pārskatā un meta–analīzē aprēķināts, ka, veicot endoskopiju pacientiem ar dispepsiju, 13 % bija erozīvs ezofagīts, 8 % peptiska čūla un mazāk nekā 0,5 % gastroezofageāls vēzis. Pārējie tiek iekļauti funkcionālas dispepsijas (FD) grupā.
Meta-analīze atklāja paaugstinātu autoimūno blakussaslimšanu izplatību pieaugušajiem ar vitiligo, īpaši vairogdziedzera slimību, alopēciju areata, reimatoīdo artrītu un 1. tipa cukura diabētu.
Vairāk nekā trešdaļai pacientu, kuri tika hospitalizēti akūtu hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS) saasinājumu dēļ, bija anēmija, kas bija saistīta ar augstāku 1 gada atkārtotas hospitalizācijas un mirstības risku.
Septembris daudzviet pasaulē ir Plaušu fibrozes izpratnes mēnesis. Latvijā šī mēneša uzmanības centrā ir idiopātiska plaušu fibroze (IPF) - šobrīd vēl nezināmas izcelsmes hroniska un progresējoša plaušu slimība, kas izraisa neatgriezeniskus bojājumus plaušu audos, pakāpeniski samazinot plaušu spēju asinīs pārnest skābekli.
Apmēram 10 % pacientu ar čūlainu kolītu un 26 % ar Krona slimību nepieciešama ķirurģiska rezekcija desmit gadu ietvaros pēc diagnozes atklāšanas. Kaut arī jau zināms, ka agrīna ķirurģija uzlabo klīnisko iznākumu, līdz šim maz zināms par klīniskā stāvokļa izmaiņām gadu pirms operācijas.