Darbs 65 stundas nedēļā? Augsts darba stress un priekšnieka atbalsta trūkums cieši saistīti ar erektilo disfunkciju
Pētnieki konstatēja, ka darba stundu skaits bija visciešāk saistīts ar sliktāku erektilo funkciju, savukārt vadītāja atbalsts bija saistīts ar labvēlīgākiem rezultātiem. Pētnieki analizēja, kā ar darbu saistīta psiholoģiskā slodze var ietekmēt vīriešu seksuālo funkciju.
“Novērotās saistības apmērs ir patiešām izteikts,” sacīja Denīze Asafu-Adžei, MD, MPH, Čikāgas Universitātes vīriešu veselības un vīriešu reproduktīvās medicīnas medicīnas direktore, kura pētījumā nepiedalījās.
Pēc korekcijas atbilstoši vecumam, ĶMI, smēķēšanai un alkohola lietošanai vīriešiem ar visaugstāko stresa līmeni bija vairāk nekā 10 reizes lielākas ED izredzes nekā vīriešiem ar viszemāko stresa līmeni.
Iepriekšējos pētījumos psiholoģiskais stress jau ticis saistīts ar ED, tomēr pašreizējā pētījuma autori norāda, ka liela daļa iepriekšējo pētījumu balstījās uz stāvokļa novērtējumu konkrētā laika punktā, vispārēju stresa novērtējumu vai atsevišķu hormonu mērījumiem.
Tādēļ pētnieki izstrādāja darbavietai specifisku stresa indeksu, lai izvērtētu dažādus ar darbu saistītus stresa faktorus un noskaidrotu, vai hormonālās izmaiņas varētu palīdzēt izskaidrot saistību ar ED.
Indeksā tika iekļauts:
- darba stundu skaits;
- spiediens uz paaugstinājumu amatā;
- autonomija lēmumu pieņemšanā;
- vadītāja atbalsts;
- attiecības ar kolēģiem.
Erektīlā funkcija tika novērtēta, izmantojot Starptautiskā erektīlās funkcijas indeksa 5 jautājumu versiju (IIEF-5). Pētnieki papildus noteica rīta un vakara kortizola, testosterona un citu hormonu līmeni.
Pētījumā piedalījās vairāk nekā 800 vīriešu vecumā no 22 līdz 40 gadiem, kuri vismaz sešus mēnešus bija stabilās attiecībās. Dalībniekus piesaistīja, izmantojot Džedzjanas Universitātes Medicīnas skolu Ķīnā.
No pētījuma izslēdza vīriešus ar vairākiem potenciāliem ED cēloņiem, tostarp cukura diabētu, arteriālo hipertensiju, sirds un asinsvadu un neiroloģiskām slimībām, endokrīniem un psihiskiem traucējumiem.
ED izplatība pakāpeniski palielinājās līdz ar stresa līmeni — no 8,21 % grupā ar viszemāko stresa līmeni līdz 54,37 % grupā ar visaugstāko stresa līmeni.
Visciešāk ar erektīlo funkciju bija saistīts darba stundu skaits. Katras papildu 10 darba stundas nedēļā bija saistītas ar erektīlās funkcijas rādītāja samazināšanos par 1,82 punktiem. Otrs būtiskākais ar disfunkciju saistītais faktors bija spiediens uz paaugstinājumu amatā.
Vīrieši augstākajā stresa kvartilē vidēji strādāja aptuveni 65 stundas nedēļā, salīdzinot ar aptuveni 42 stundām zemākā stresa grupā.
Savukārt spēcīgs vadītāja atbalsts bija visizteiktāk saistīts ar mazāku ED risku.
Tobias Kēlers, MD, MPH, uroloģijas profesors un vīriešu veselības nodaļas vadītājs Mayo Clinic Ročesterā, Minesotā, norādīja, ka novērotā saistība viņu nepārsteidz. “Jo lielāks stress, jo vairāk kortizola un mazāk testosterona,” viņš sacīja.
Citādi veseliem gados jauniem vīriešiem ED bieži var būt saistīta ar trauksmi, miega trūkumu, uzmanības novēršanu un pastiprinātu organisma reakciju “cīnies vai bēdz”, nevis ar hormonālu līdzsvara traucējumu, norādīja Kēlers.
Pētījumā konstatēts, ka, palielinoties darba stresa rādītājam, kortizola līmenis pieauga, bet testosterona līmenis samazinājās. Pētnieki aprēķināja, ka hormonālie mehānismi varētu izskaidrot aptuveni 40 % no saistības starp stresu un erektīlo funkciju.
Vidēji kortizola līmeņa paaugstināšanās par 2–4 nedēļām apsteidza testosterona līmeņa samazināšanos. ED parasti parādījās aptuveni mēnesi pēc testosterona līmeņa pazemināšanās. Tas, pēc pētnieku domām, varētu norādīt uz aptuveni 6–10 nedēļu intervences iespēju.
Asafu-Adžei uzskata, ka, veicot medicīniskās, psiholoģiskās un seksuālās veselības izvērtēšanu, ārstiem būtu regulāri jānovērtē arī ar darbu saistītais stress. “Darba stress būtu jāuzskata par klīniski nozīmīgu, bet modificējamu ED veicinošu faktoru,” viņa sacīja. “Tas ir veselības indikators.”
Tomēr pētījuma populācija ierobežo iespēju rezultātus vispārināt uz plašāku pacientu populāciju. Asafu-Adžei norādīja, ka daudzu bieži sastopamu ED veicinošu faktoru izslēgšana padarīja pētījuma dalībnieku grupu mazāk reprezentatīvu pacientiem, kurus ikdienā sastop klīniskajā praksē.
Turklāt pētījumā izmantotais darba stresa indekss tika izstrādāts tieši šim pētījumam, nevis bija iepriekš validēts skrīninga instruments, ko jau izmanto klīniskajā praksē.
Kēlers uzsvēra, ka darba stress būtu jāņem vērā, izvērtējot ED gados jauniem vīriešiem, taču to nevajadzētu uzskatīt par diagnozi pašu par sevi. “ED ir kā kontrolmotora indikators vīrieša organismā,” viņš sacīja. “Tas norāda uz jomām, kurās būtu jāmeklē iespējas uzlabojumiem — fiziskās, psihiskās vai uzvedības jomā.”
AVOTS: Wenjie H, Yiyu Q, Yuping C, et al. Dose–Response Relationship Between Workplace Psychological Stress Accumulation Index and Erectile Function in Young Men, International Journal of Clinical Practice, 2026, 7492091, 9 pages, 2026.