Stradiņos laparoskopiski veic nieru transplantācijas
Nefroloģijas centra virsārste Ieva Ziediņa: “Kad nieres transplantācija notiek no dzīva donora, tad, pirmkārt, ir iespēja izvēlēties operācijas laiku - cenšamies pielāgoties pacientu vēlmēm un iespējām. Otrkārt, recipientam ir ātrāks atveseļošanās laiks, mazāks aukstuma išēmijas laiks, retāk atlikta transplantāta funkcija, mazāka imūnsupresija, kā arī minimāla iespējamība, ka niere neiedzīvos, jo visi saderības testi pirms tam jau ir veikti. Savukārt donors var turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, nav nepieciešamības lietot medikamentus vai ievērot īpašas diētas, viņš var darīt visu to, ko darīja pirms operācijas, jo cilvēkam pilnībā pietiek ar vienu nieri. Tāpat būtisks ir arī psiholoģiskais ieguvums – donoram tā ir apziņa, ka ir izdarīts kaut kas ļoti labs, un recipientam tā ir lielāka atbildības izjūta rūpēties par sevi, lietot nepieciešamos medikamentus, jo viņam ikdienā aci pret aci jāsatiekas ar cilvēku, kurš ziedojis nieri”.
Uroloģijas centra vadītājs Egils Vjaters uzsver: “Esmu gandarīts, ka mūsu slimnīcā multidisciplinārā ārstniecības pieeja virzās strauji uz priekšu. Nefrologi sagatavo abus pacientus, veic nepieciešamos izmeklējumus, pacienti ierodas slimnīcā dienu pirms operācijas, lai vēlreiz veiktu nepieciešamās analīzes. Pati operācija ilgst aptuveni 1,5-2 stundas, kuras laikā urologi donoram veic laparoskopijas dūrienus un minimālu griezienu, lai izņemtu nieri un pēc tam transplantologi veic nieres pārstādīšanu. Principā, donors jau nākamajā dienā var doties uz mājām un pēc nedēļas var atgriezties ierastajā ikdienā. Ar laparoskopisko nefrektomiju donoram esam samazinājuši riskus līdz minimumam, kā arī radījuši maksimāli ātru atlabšanas procesu.”
Par donoru var kļūt jebkurš recipienta radinieks, ja veselības stāvoklis to atļauj; asins grupu nesaderība nav šķērslis. Visu donoru veselības stāvokļa izmeklēšana, nieres ziedošanas operācijas izmaksas un pēcoperācijas novērošana pie nefrologa tiek segta no valsts līdzekļiem.
Visvairāk nieru transplantāciju no dzīviem donoriem Latvijā bija 2018. gadā, kad tās sastādīja 25% no visām nieres transplantācijām. Kopumā ņemot, Latvijā 80% dzīvo donoru ir asinsradinieki un 20% ir emocionālie donori, kad, piemēram, sieva ziedo nieri vīram vai otrādi. No Eiropas valstīm visvairāk dzīvo nieru donoru ir Nīderlandē, kur 50% nieru transplantācijas tiek veiktas no dzīviem donoriem [1], bet Japānā reliģisku apsvērumu dēļ ilgi nieru transplantācijas no mirušiem donoriem netika veiktas un tur joprojām 90% nieru transplantāciju tiek veiktas no dzīviem donoriem.
Pirmā veiksmīgā nieres transplantācija Latvijā arī bija no dzīva donora, kad 1973. gadā tēvs ziedoja kreiso nieri savai 15 gadus vecajai meitai.
Patlaban Latvijā nieres gaidīšanās sarakstā ir aptuveni 60 pacienti.