Erektilā funkcija ir komplekss psihoneiroendokrīns process, kas ietver ne tikai adekvātu hormonu darbību, bet arī perifērās un centrālās nervu sistēmas līdzdalību, asinsvadu veselību un psihoemocionālus faktorus. Doctus februāra izdevumā Dr. Madara Kalniņa sniedza detalizētu ieskatu ED patofizioloģijā un ārstēšanas iespējās no neirologa seksologa skatījuma. Šomēnes turpinājumā endokrinologa androloga un ārsta psihoterapeita perspektīva.
Lai gan pēdējos gados reģistrēto pirmreizējo pacientu skaits ir svārstīgs, antidepresantu (AD) patēriņš (definētās dienas devas (DDD) uz 1000 iedzīvotājiem) uzrāda stabilu pieauguma tendenci, [2] norādot uz nepieciešamību pēc efektīvākas skrīninga un medikamentozās terapijas vadības.
Tēva psihiskie traucējumi perinatālajā periodā var ietekmēt visas ģimenes veselību; tomēr šie stāvokļi bieži ir novērtēti par zemu, un par to sastopamību un sākuma laiku zināms maz.
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Erektilā disfunkcija (ED) ir traucējums, ko raksturo konsistenta vai atkārtota nespēja sasniegt un saglabāt erekciju apmierinošai seksuālai performancei. [3] ED ir prevalenta visās vecuma grupās un ietekmē miljoniem vīriešu pasaulē. Statistikas dati liecina, ka globāli ED prevalence ir 3—76,5 %, izplatībai pieaugot ar vecumu un organiskiem faktoriem kā primāru etioloģisko cēloni. [4]
Jau Pirmā pasaules kara laikā tika ieviesta šobrīd plaši izmantota prakse – rudenī pulksteni pagriezt stundu atpakaļ un pavasarī stundu uz priekšu. Šādu taktiku piekopj apmēram 70 valstis visā pasaulē. Lai izvērtētu, kādi ir tūlītējie pulksteņlaika maiņas efekti uz mentālo uz fizisko veselību, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums Anglijā.
Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisku epidermālu nekrolīzi (SJS/TEN) pārdzīvojušie pacienti piedzīvo nozīmīgas ilgtermiņa sekas, kas ietekmē kopējo dzīves kvalitāti. Fiziskie simptomi hospitalizācijas laikā tiek labi dokumentēti, bet literatūrā pieejams ierobežots skaits datu par ilgtermiņa biopsihosociālu SJS/TEN ietekmi, īpaši no pacienta perspektīvas.
Senioriem ar zemu socioekonomisko stāvokli ir augstāks risks depresijas attīstībai un nevēlami ikdienas ieradumi šo saistību ietekmē ļoti lielā mērā. Pie šādiem secinājumiem nonākuši pētnieki Ķīnā, analizējot, vai ikdienas paradumi var ietekmēt depresijas attīstību senioriem ar zemu ienākumu līmeni.
Primārās galvassāpes bija saistītas ar 38 % paaugstinātu depresijas risku gan vīriešiem, gan sievietēm, savukārt saspringuma tipa galvassāpes (TTH) bija būtiski saistītas ar paaugstinātu pašnāvības risku — taču tikai vīriešiem —, liecina jauns retrospektīvs kohortas pētījums.
Globāli gandrīz 51 % pacientu ar fibromialģiju bija depresija un 47 % pieredzēja trauksmi, liecina jauna metaanalīze. Papildus tika novērotas tendences – trauksmes izplatība ar vecumu samazinās, bet depresijas izplatība pieaug, tomēr netika konstatētas būtiskas atšķirības starp dzimumu proporcijām vai kontinentiem.
Priekšlaicīga menopauze nav tikai hormonāla problēma, tā daudzām sievietēm ir dziļi emocionāla. Jauns pētījums atklāj, ka gandrīz 30 % sieviešu piedzīvo depresiju, un tā nav tikai hormonu zuduma, bet arī bēdu, identitātes un atbalsta sistēmu problēma.
Nodarbinātība mazumtirdzniecībā, ēdināšanā, mediju jomā un veselības aprūpē bija saistīta ar augstākiem depresijas un/vai psiholoģiskā stresa rādītājiem nekā darbs citās nozarēs un profesijās, liecina jauns pētījums. Depresijas rādītāji bija augstāki arī jaunākiem cilvēkiem un sievietēm.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir ārkārtīgi būtisks labas veselības priekšnosacījums, savukārt miega medicīna jeb somnoloģija ir atsevišķa medicīnas nozare, kas strauji attīstās gan Latvijā, gan pasaulē. Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisku slimību divvirzienu saistību. Šajā rakstā divās daļās tiks uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos.
Saskaņā ar aptaujas datiem atopiskais dermatīts (AD), kas sācies bērnībā, ir saistīts ar noturīgāku ādas jutīgumu un lielāku ilgtermiņa psihosociālo slogu nekā slimība, kas sākusies pusaudža vecumā.
Standarta aprūpē prostatas vēža (PV) recidīvam pēc staru terapijas tiek rekomendēta sistēmiska terapija. Tomēr daži pacienti vēlas izvairīties no nevēlamajām blaknēm, kas saistītas ar androgēnus nomācošu terapiju. Lai izvērtētu lokālas terapijas klīniskos iznākumus šai pacientu grupai, veikts prospektīvu un retrospektīvu pētījumu sistēmisks pārskats un metaanalīze.
Akūts sinusīts ir viens no biežākajiem iemesliem antibiotiku izrakstīšanai pieaugušajiem līdz 65 gadu vecumam. Joprojām nepastāv vienprātība par pirmās līnijas terapiju – vai tas ir amoksicilīns, vai varbūt tomēr amoksicilina-klavulānskābes kombinācija? Lai salīdzinātu akūta sinusīta ārstēšanas neveiksmes riskus pieaugušajiem starp abām bieži parakstītām antibiotikām standarta devās, veikts pētījums.
Sifiliss neatkarīgi bija saistīts ar paaugstinātu aortas aneirismas vai disekcijas, hemorāģiska insulta, perifēro artēriju slimības, miokarda infarkta un nāves risku. Šie riski bija izteiktāki pacientiem ar vēlīnākām slimības stadijām.
