Jaunas meta–analīzes rezultāti liecina, ka spilgtas gaismas terapija (SGT) saistīta ar 41 % remisijas līmeni pacientiem ar nesezonāliem depresīviem traucējumiem, kas ir ievērojami augstāks nekā remisijas līmenis, kas ziņots citām ārstēšanas metodēm.
Hipotireoze ir biežākais vairogdziedzera funkcijas traucējums. Tās sastopamība populācijā pēc daudzu pētījumu meta–analīzes datiem Eiropā sasniedz 3,05 %. Nediagnosticēta hipotireoze konstatēta gandrīz 5 % gadījumu (4,94 %). [1] Var runāt par vairākiem hipotireozes variantiem: primāru, sekundāru, terciāru un kvartāru jeb tireoīdo hormonu rezistences sindromu.
Pacientiem ar psihiskām slimībām ziņots par paaugstinātiem iekaisuma marķieriem, taču prospektīvi pierādījumi šai saistībai ir ierobežotā daudzumā. Šajā kohortas pētījumā skaidrots, vai pastāv saikne starp jebkādu psihiatrisku slimību un paaugstinātiem iekaisuma rādītājiem.
Pētījumā tika kartētas depresijas un trauksmes simptomu trajektorijas pusaudžu gados un agrīnā pieaugušā vecumā, kas sakārtotas pēc laika kopš menarhes sākuma, kas ir jauns pubertātes pārmaiņu rādītājs, un tika pētīta menstruāciju sākuma vecuma un pubertātes laika, biežāk izmantoto mainīgo, ietekme uz depresijas un trauksmes simptomu smaguma trajektorijām.
Sievietēm perimenopauzes periodā ir par 40 % lielāka iespēja piedzīvot depresiju nekā tām, kurām nav menopauzes simptomu.
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Ārzemju literatūrā ēdiena iedalīšanā izmanto Nova klasifikāciju, kurā iekļauti arī ultra–processed foods (UPF). Ar to mēs saprotam pārtiku, kas ir gatava drīzai ēšanai: uzkodas, gāzēti dzērieni, gatavās aplejamās nūdeles, gatavie ēdieni, pusfabrikāti, kas tikai jāuzsilda. Lai apkopotu pierādījumus par UPF ietekmi uz cilvēka veselību, zinātnieki Austrālijā veica sistemātisko pārskatu kopsavilkumu, iekļaujot jau veiktās meta–analīzes par šo tēmu.
Depresīvie traucējumi visā pasaulē ir nozīmīgs iemesls darbnespējai un invaliditātei. Liela daļa depresijas pacientu ir laba atbildreakcija uz farmakoterapiju un psihoterapiju, taču vērojami arī rezistences gadījumi. Turklāt nozīmīga daļa depresijas pacientu nevar atļauties nepieciešamo terapiju. Fiziskās aktivitātes var būt efektīvs papildu līdzeklis depresijas ārstēšanā. Lai identificētu optimālo fizisko aktivitāšu daudzumu un intensitāti, salīdzinātu efektu ar psihoterapiju un antidepresantiem, veikts sistemātisks pētījumu pārskats un meta–analīze.
Medicīnas studijas gan emocionāli, gan akadēmiski ir viena no vissmagākajām studiju programmām. Īsā laikā apgūstamais informācijas daudzums ietekmē miega kvalitāti, studentu pārņem nogurums, stress, panika, trauksme, samazinās darba spējas. Psihisko veselību var ietekmēt finansiālā atbalsta trūkums, tāpēc paralēli studijām jāmeklē darbs, kas ir papildu slodze un stress. Šāds dzīvesveids var nelabvēlīgi ietekmēt psihoemocionālo veselību un klīniski izpausties, piemēram, kā depresija.
Depresijas simptomu palielināšanās ir saistīta ar sekojošu ķermeņa masas palielināšanos, mērot vienu mēnesi vēlāk. Pētījumā konstatēts, ka pieaugums bija vislielākais cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos, taču netika atklāta saistība starp izteiktākiem depresijas simptomiem un lielāku ķermeņa svaru.
Tā kā informācija par agrīnas demences riska faktoriem ir ierobežota, tika veikts kohortas pētījums ar vairāk nekā 350 000 dalībniekiem no britu Biobankas datiem, lai noskaidrotu modificējamos agrīnas demences riska faktorus.
Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka mātes depresijas simptomi, iespējams, sākas grūtniecības laikā vai pirms tās, un trajektorijas paliek stabilas visā perinatālajā un pēcdzemdību periodā.
ASV veiktā pētījumā noskaidrots, ka sievietes, kuras lieto kontracepcijas tabletes, retāk ziņo par depresiju.
Pētījumā tika analizēti dati par cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 65 gadi, un tika konstatēts, ka īss miegs ir saistīts ar depresijas simptomu attīstību.
Nelīdzestība pret izrakstītajiem medikamentiem ir bieži sastopams fenomens medicīnā. Tas ietekmē klīnisko iznākumu un pacienta dzīvildzi kopumā. Īsziņas arvien biežāk tiek izmantotas ikdienas praksē, lai mainītu pacienta uzvedību. Tajā pašā laikā šī metode nav izpētīta – vai tiešām tā nes ieguvumu?
Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
Gandrīz vienbalsīgi nolemts, ka podagras remisijas kritēriji, kas pieņemti 2016.gadā ir jāmaina uz vienkāršākiem. G-CAN (Gout Hyperuricemia and Crystal-Associated Disease Network) ikgadējā pētniecības simpozija laikā sanākušie iepazīstināti ar jauno versiju.
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Jauns populācijas pētījums par vīriešiem, kas vecāki par 45 gadiem, norāda, ka insulīna rezistence var būt nozīmīgs riska faktors visbiežāk sastopamās sirds vārstuļu slimības pasaulē – aortas stenozes (AS) – attīstībai.
