Pastāvīgs miega trūkums ir saistīts ar depresijas simptomiem
Pētījumā tika analizēti dati par cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 65 gadi, un tika konstatēts, ka īss miegs ir saistīts ar depresijas simptomu attīstību.
Depresija
Depresija — māksla atpazīt un ārstēt
Depresija — viena no biežākajām psihiskajām slimībām Eiropā un pasaulē. Riski ir nopietni un vērā ņemami: paaugstināta mirstība, pašnāvības domas un mēģinājumi, sociāla izolētība, zaudēts darbs un spēja pastrādāt, kognitīvi traucējumi un zema vispārējā dzīves kvalitāte. Pacientiem ar depresīvā spektra traucējumiem ir 20 × lielāks risks mirt pašnāvības ceļā nekā pārējiem iedzīvotājiem. Tāpēc divtik svarīgi ikdienas praksē atpazīt pacientus ar depresīvā spektra traucējumiem un savlaicīgi nodrošināt palīdzību.
Pasaulē miljoniem cilvēku sadzīvo ar hroniskām sāpēm un psihiskās veselības simptomiem
Gandrīz 1 no 20 pieaugušajiem ASV vienlaikus cieš no hroniskām sāpēm un trauksmes vai depresijas, kā rezultātā rodas funkcionāli ierobežojumi ikdienas dzīvē.
Veselīgs dzīvesveids var palīdzēt novērst depresiju
Veselīgs dzīvesveids, kas ietver mērenu alkohola lietošanu, veselīgu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgu miegu un biežu sociālo saikni, vienlaikus izvairoties no smēķēšanas un pārāk mazkustīgas uzvedības, samazina depresijas risku.
Iekaisuma pazīmes zēniem un meitenēm ar depresiju atšķiras
Jauns pētījumi atklāj, ka depresija un depresijas risks ir saistīti ar dažādiem iekaisuma proteīniem zēniem un meitenēm.
Saistība starp incidentu demenci un agrīni, vidēji vai vēlīni diagnosticētu depresiju
Depresijas simptomi vēlīni dzīves laikā saistīti ar potenciāli līdzpastāvošu demences diagnozi – daļā gadījumu depresija var būt pirmais preklīniskais demences simptoms. Šajā pētījumā tika skaidrots, vai depresija, kas sākusies dzīves laikā agrīni vai vidējā vecumā arī saistāma ar paaugstinātu demences risku.
Depresija kā zema līmeņa iekaisums
Depresija kādā dzīves posmā skar katru ceturto pasaules cilvēku. Lai gan ir daudzas ārstniecības modalitātes — psihoterapija, dzīvesveida izmaiņas, psihofarmakoloģija, neirostimulācija, kuras var atvieglot ar depresiju sirgstošā pacienta dzīvi, tomēr remisiju daudzi nepiedzīvo un daudziem ir arī recidīvi. Īstas izpratnes par to, kas tieši izraisa depresiju, nav, bet ir hipotētiskas teorijas.
Sociālo mediju izmantošanas samazināšana samazina trauksmi, depresiju, vientulību
Pētnieki atklāja, ka koledžas studenti, kuri mēģināja samazināt savu sociālo mediju lietošanu līdz 30 minūtēm dienā, divu nedēļu eksperimenta beigās un salīdzinājumā ar kontroles grupu ieguva ievērojami zemākus rezultātus trauksmes, depresijas, vientulības un baiļu skalā.
Saistība starp kontraceptīviem medikamentiem un depresiju
Saskaņā ar jaunu pētījumu sievietēm, kuras lietoja kombinētās kontracepcijas tabletes, bija lielāks depresijas attīstības risks nekā sievietēm, kuras tās nelietoja. Kontracepcijas tabletes palielināja sieviešu risku par 73 procentiem pirmajos divos lietošanas gados.
B vitamīns var palīdzēt uzlabot antidepresantu efektivitāti
Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka B vitamīns, L–metilfolāts (LMT) var būt efektīvs papildinājums pacientiem ar smagiem depresijas traucējumiem (MDD) ar nepietiekamu reakciju uz antidepresantiem.
Depresijas ārstēšana var mazināt sirds un asinsvadu slimību risku
Pacientiem, kuri pārvalda depresiju, izmantojot psiholoģisko terapiju, ir samazināts sirds un asinsvadu slimību risks. Tas ir Apvienotajā Karalistē veikta liela kohortas pētījuma rezultāts. "Tiem, kuriem depresijas simptomi mazinājās pēc terapijas, bija par 10 % līdz 15 % mazāka iespēja piedzīvot kardiovaskulārus notikumus nekā tiem, kuriem depresijas simptomi nemazinājās," ziņo autori European Heart Journal.
Mākslīgā intelekta balss treneris varētu būt noderīgs palīgs depresijas un trauksmes ārstēšanā
Mākslīgais intelekts varētu būt noderīgs instruments psihiskās veselības ārstēšanā, liecina Ilinoisas Universitātes Čikāgas pētnieku vadītā jaunā pilotpētījuma rezultāti.
Ar hormonālo kontracepciju saistīta depresija un pēcdzemdību depresijas risks
Hormonālais jutīgums var būt kā riska faktors dažu depresīvo traucējumu attīstībā sievietēm – tas novērots dažādās menstruālā cikla fāzēs, perimenopauzē, pēc dzemdībām un sākot lietot hormonālo kohntracepciju. Līdz šim ievākts neliels daudzums pētījumu, kas atbalstītu depresīvu epizožu saistību ar sievietes reproduktīvo ciklu.
Depresija un trauksme pacientiem ar hroniskām locītavu sāpēm
Hroniskas sāpes ir viena no galvenajām sabiedrības veselības problēmām. Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka no hroniskām sāpēm cieš aptuveni piektdaļa Eiropas iedzīvotāju. [1] Viens no biežākajiem hronisku sāpju iemesliem ir locītavu slimības. Rakstā lasiet par pagājušajā gadā veiktu mikropopulācijas pētījumu trīs Latvijas lauku ģimenes ārstu praksēs — par psihoemocionāliem traucējumiem pacientiem ar hroniskām somatiskām ortopēdiskām un reimatoloģiskām locītavu sāpēm.
Lasītākais Doctus.lv
Satiksmes radītais troksnis un Parkinsona slimības risks
Izteikts pieņēmums, ka transporta radīta trokšņa ekspozīcija varētu būt riska faktors Parkinsona slimības (PS) attīstībai, bet epidemioloģiskie pierādījumi ir ierobežotā daudzumā un nepilnīgi. Lai izpētītu, vai ilgtermiņa satiksmes trokšņa ekspozīcija ir saistīta ar augstāku PS risku, veikts prospektīvs kohortas pētījums Dānijā no 2000.-2017.gadam.
Urīnceļu infekcija. Kāda ir standarta pieeja ģimenes ārsta praksē?
Urīnceļu infekcija (UCI) ir viena no biežākajām diagnozēm ģimenes ārsta praksē. Ikdienā tā šķiet pazīstama un salīdzinoši vienkārša problēma, tomēr tieši šajā jomā bieži sastopama gan hiperdiagnostika, gan nepamatota antibiotiku lietošana. Vienlaikus UCI ir situācija, kuras gadījumā ģimenes ārstam jāspēj ātri atšķirt relatīvi nekaitīgu nekomplicētu cistītu no potenciāli smagas sistēmiskas infekcijas. [1; 4]
Vakcinācija pieaugušajiem. Rekomendācijas un iespējas
Pieaugušie bieži nav informēti, ka uz viņiem attiecas vakcinācija, un domā, ka tas ir pakalpojums tikai maziem bērniem. Seniori mēdz teikt, ka viņu veselības stāvoklis vairs nav tāds, lai vakcinētos. Ir jūtama arī dezinformācijas ietekme — katrai vakcīnai sava. Šī raksta ietvaros ieskatāmies vakcinācijas aktualitātē pieaugušajiem un veicinām paši savu modrību, lai palielinātu aptveres rādītājus.
Sāpes gluteālajā apvidū. Komplicēta diferenciāldiagnostika
Sāpes gluteālajā apvidū ir izplatīta problēma, kas var ietekmēt ikdienas aktivitātes, piemēram, sēdēšanu, staigāšanu vai citas. Lai gan sākotnēji diskomforts var šķist neliels, pastāvīgas sāpes var ietekmēt indivīda mobilitāti un dzīves kvalitāti. Izpratne par to, kas izraisa sāpes gluteālajā apvidū, ir būtiska pareizai ārstēšanai un profilaksei. Šajā rakstā tiks apskatīta tikai daļa no patoloģijām, kas var izraisīt gluteālās sāpes un būt par diferenciāldiagnozi radikulārām sāpēm.
Melanholiskas depresijas dzīvotā pasaule
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
Nozares
A
- Alergoloģija 60
- Algoloģija 98
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 35
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 229
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 413
F
- Farmācija 78
- Farmakoloģija 220
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 19
- Ģimenes medicīna 393
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 333
- Internā medicīna 34
K
- Kardioloģija 616
Ķ
- Ķirurģija 228
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 38
- Nefroloģija 80
- Neiroloģija 462
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 101
- Onkoloģija 301
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 263
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 313
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 173
R
S
- Sabiedrības veselība 393
- Sporta medicīna 19
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 113
- Uzturzinātne 120