Saistība starp augļu un dārzeņu uzņemšanu un depresīviem simptomiem
Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp augļu un dārzeņu uzņemšanu, dažādu augļu un dārzeņu veidu un dārzeņu daudzveidību ar depresijas simptomiem.
Depresija
Kā ārstēt demenci? Ar tehnoloģijām, dzīvniekiem, medikamentiem, kombinējot?
Eiropa noveco. Eurostat publicētie dati rāda, ka to iedzīvotāju skaits, kas pārsniedz 60 gadu vecumu, ik gadu pieaug par diviem miljoniem. Prognozes rāda, ka 2060. gadā šīs vecumgrupas iedzīvotāju īpatsvars Eiropā būs 30 %.
Bēta blokatoru lietošana nav saistīta ar paaugstinātu depresijas risku
Bēta blokatorus izmanto vairāku sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā un šobrīd pierādīts, ka to lietošana nav saistīta ar paaugstinātu depresijas attīstības risku.
Veselības aprūpes darbinieku psihiskā veselība un Covid-19 pandēmija
Pētījumā, kurā iekļāva 65 pētījumus, kas aptvēra 97 333 veselības aprūpes darbiniekus visā pasaulē, atklāja, ka katrs piektais veselības aprūpes darbinieks ir piedzīvojis depresiju, trauksmi un/ vai posttraumatiskā stresa sindromu (PTSS) Covid-91 pandēmijas laikā.
Psihiskās veselības ietekme uz psoriāzes pacienta izpratni par slimības smaguma pakāpi
Lai veiksmīgi ārstētu psoriāzi, nepieciešams rūpīgi uzraudzīt slimības gaitu un atbildreakciju uz ārstēšanu. Dermatologu ikdienas praksē lietotie slimības smaguma pakāpi novērtējošie rīki neuzrāda to, kā pacients uztver savu slimību. Veiktie pētījumi uzrāda, ka ir vērā ņemama atšķirība starp psoriāzes smaguma pakāpes novērtējumu pacienta un ārsta skatījumā. Izprotot faktorus, kas ietekmē pacienta pašnovērtējumu, ir iespējams uzlabot terapeitisko iznākumu un pacienta apmierinātību ar ārstēšanu.
Depresija bērniem un pusaudžiem saistīta ar priekšlaicīgu nāvi un 66 slimību paaugstinātu risku vēlākos gados
Depresīviem bērniem un pusaudžiem ir lielāks risks ciest no priekšlaicīgas nāves un plaša spektra slimībām vēlāk dzīves laikā. Tie ir liela novērojuma pētījuma, kas veikts Karolinska institūtā Zviedrijā, rezultāti. Galvenie secinājumi norāda uz nepieciešamību meklēt citas iespējamās slimības pēc bērnībā vai pusaudžu vecumā bijušas depresijas. Pētījums ir publicēts žurnālā JAMA Psychiatry.
Pēcdzemdību depresija var saglabāties trīs gadus pēc dzemdībām
Pētījumā ar gandrīz 5000 sieviešu atklāja, ka vienai no četrām sievietēm novēro augsta līmeņa depresīvus simptomus kādā brīdī trīs gadu periodā pēc dzemdībām. Pārējām sievietēm novēro zema līmeņa depresīvus simptomus trīs gadu periodā.
Depresija un ģeneralizēta trauksme ģimenes ārstiem Latvijā
Depresīvu/trauksmes spektra traucējumu attīstībai īpaši pakļauti ir ģimenes ārsti salīdzinājumā ar kolēģiem stacionāros, jo pārsvarā pirmie saskaras ar pacienta medicīniskajām sūdzībām, risina ne tikai ārstnieciskos, bet arī sociālos jautājumus, vada praksi (respektīvi, uzņēmumu), atbild par lielu apjomu dokumentācijas.
Stress agrīnā bērna vecumā ir saistīts ar depresijas attīstību pusaudžu vecumā
Bērniem, kuri ir piedzīvojuši stresu mazā vecumā, ir lielāka iespējamība, ka attīstīsies depresija skolas vecumā vai pusaudžu gados, salīdzinot ar bērniem, kuriem nav bijis pārmērīgs stress mazā vecumā.
Alkohols un miega traucējumi
Alkoholiskos dzērienus lieto dažādu iemeslu dēļ, visbiežāk tādēļ, lai atslābinātos vai sajustu eiforisku labsajūtu. Alkohols ir visbiežāk lietotā inde visā pasaulē, galvenais novēršamais priekšlaicīgas invaliditātes un nāves cēlonis.
Vai gaismas terapija var uzlabot garastāvokli pacientiem ar smadzeņu satricinājumu?
Cilvēkiem ar vieglu smadzeņu traumu, kuri pakļauti agra rīta zilās gaismas terapijai, var novērot depresijas un citu smadzeņu satricinājuma simptomu samazināšanos, secināts pētījumā.
Garastāvokļa afektīvie traucējumi. Kāda nozīme sezonalitātei?
Sezonāli afektīvie traucējumi ir viens no depresīvo traucējumu apakštipiem, sastopami apmēram 2—8 % Eiropas iedzīvotāju. Sūdzības lielākoties parādās rudens/ziemas periodā, pavasarī sasniedzot remisiju. Lielākā problēma — izteikti noturīgi simptomi, ko pēc 5—11 gadus ilga ārstēšanās perioda pilnībā atrisina viens no pieciem pacientiem. [10]
Pacientiem ar hronisku niezi ir paaugstināts depresijas, pašnāvības domu un stresa risks
Nieze ir bieži sastopams pacientiem ar ādas slimībām. Pētnieki atklāja, ka pacientiem ar dermatoloģiskām saslimšanām, nieze ir saistīta ar klīnisku depresiju, domām par pašnāvību un stresu. Pētnieki iesaka šādu pacientu aprūpē iesaistīt multidisciplināru komandu, lai pasargātu un pārvaldību ar niezi saistītās problēmas.
Astma un trauksme bīstama kombinācija bērniem
Bērniem un pusaudžiem ar trauksmi un depresiju ir biežāki ar astmu saistīti neatliekamās palīdzības nodaļu apmeklējumi, secināts pētījumā.
Lasītākais Doctus.lv
Reproduktīvā medicīna Latvijā. Ar kādiem klupšanas akmeņiem sastopamies?
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
D vitamīna nozīme cilvēka veselībā. Vai vasarā tā aktualitāte mazinās?
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
Smadzeņu kartogrāfs. Asoc. prof. KASPARS AUSLANDS, neiroķirurgs
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Survodutīda III fāzes pētījumā tika novērota viscerālo tauku samazināšanās par 34 % un aknu tauku samazināšanās par 63 %
Survodutīda III fāzes pētījumā tika novērota viscerālo tauku samazināšanās par 34 % un aknu tauku samazināšanās par 63 %, vienlaikus iepriekš definētajā analīzē uzrādot mazāku liesās ķermeņa masas zudumu, veicinot vielmaiņas veselības uzlabošanos cilvēkiem ar aptaukošanos.
Kāpēc sāpes nav jācieš?
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
Nozares
A
- Alergoloģija 59
- Algoloģija 95
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 223
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 409
F
- Farmācija 78
- Farmakoloģija 219
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 19
- Ģimenes medicīna 387
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 332
- Internā medicīna 32
K
- Kardioloģija 612
Ķ
- Ķirurģija 227
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 36
- Nefroloģija 80
- Neiroloģija 459
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 100
- Onkoloģija 298
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 261
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 310
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 171
R
S
- Sabiedrības veselība 389
- Sporta medicīna 19
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 113
- Uzturzinātne 119