Subklīniska hipotiroīdisma loma depresijas attīstībā vēl arvien nebija īsti skaidra. Tādēļ tika veikts perspektīvs pētījums, kurā analizēja saistību starp subklīnisku hipotiroīdismu un depresijas simptomu attīstību.
Fiziskās aktivitātes pacientiem ar depresiju var būt tikpat svarīgas kā efektīvi antidepresanti, secināts pētījumā.
Vienai no 20 sievietēm reproduktīvā vecumā ir smaga depresija un tikai 1 no 3 sievietēm ar smagu depresiju saņem terapijā antidepresantus, secināts pētījumā.
Ceļa osteoartrīts Japānā skar 55 % cilvēku pēc 40 gadu vecuma. Pētnieki analizēja sāpes ceļos un izmainītas ceļa funkcionēšanas spējas saistībā ar depresiju.
Analizējot lielu skaitu elektronisko medicīnas ierakstu, pētnieki atklāja, ka pacientiem ar akni ir ievērojami lielāks smagas depresijas attīstības risks, bet šis risks ir paaugstināts tikai pirmajos piecos gados pēc aknes diagnosticēšanas.
Pastāv pieņēmums, ka cilvēkiem ar smagām psihiskām saslimšanām (SPS) – šizofrēnija, bipolāri traucējumi un smaga depresija – ir augstāks kardiovaskulāro slimību risks, bet līdz šim tam trūka pierādījumu.
Tas, ka ilgstoša sēdēšana veselību ietekmē ne pārāk pozitīvi, sen vairs nav noslēpums. Šajā rakstā par to, kā tieši sēdēšana ietekmē fizisko veselību un kā stress (ko veicina sēdēšana!) ietekmē psihisko veselību.
Hroniskas primāras galvassāpes tiek novērotas aptuveni 2,2—5% no vispārējās populācijas. Lai gan tās neskar pārāk lielu cilvēku daļu, tomēr jāatzīmē, ka hroniskas sāpes (vismaz 15 dienas mēnesī trīs mēnešu garumā un ilgāk), pēc pacientu domām, ir visai nepatīkams, traucējošs un reizēm mokošs simptoms.
Stress nodara kaitējumu gan prātam, gan ķermenim. Piemēram, psiholoģisks stress ir saistīts ar augstāku depresijas, sirds slimību un infekcijas slimību risku. Bet līdz šim nebija skaidrs, kā tieši stress ietekmē slimību un veselību, tādēļ ASV tika veikti divi pētījumi, kuru laikā centās noskaidrot mehānismus, kā stress veicina slimības attīstību.
Uzturs nepārprotami ir saistīts ar tādām saslimšanām, kā sirds asinsvadu slimības, aptaukošanās un cukura diabēts. Tomēr kā ir pierādījies pēdējā laikā veiktos pētījumos uzturs ir saistīts arī ar smadzeņu darbību: neveselīgs uzturs var paaugstināt psihiatrisku un neiroloģisku saslimšanu risku, piemēram, demences un depresijas, savukārt veselīgs uzturs var pasargāt no šīm saslimšanām.
Randomizēta pētījuma rezultāti liecina, ka D vitamīns var aizsargāt pret telomēru saīsināšanos, kas ir saistīta ar ar vecumu saistītu slimību risku.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Šāda pozīcija - izglītības māsa Bērnu slimnīcā izveidota, pateicoties Šveices un Latvijas sadarbības programmai “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”.
Būtisks palīgs ikdienas praksē HOPS pacientu pārvaldībā ir GOLD vadlīnijas, kas regulāri tiek atjaunotas. Arī 2025. gads nācis ar saviem papildinājumiem un precizējumiem — 2025 GOLD ziņojumā iekļauti 164 jauni avoti, kas palīdzēs uzlabot HOPS pacientu aprūpi un sasniegt labākus klīniskos mērķus. Rakstā izceltas GOLD ziņojuma sadaļas, kur veiktas izmaiņas vai papildinājumi.
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]
