Erektilā disfunkcija (ED) ir traucējums, ko raksturo konsistenta vai atkārtota nespēja sasniegt un saglabāt erekciju apmierinošai seksuālai performancei. [3] ED ir prevalenta visās vecuma grupās un ietekmē miljoniem vīriešu pasaulē. Statistikas dati liecina, ka globāli ED prevalence ir 3—76,5 %, izplatībai pieaugot ar vecumu un organiskiem faktoriem kā primāru etioloģisko cēloni. [4]
Jau Pirmā pasaules kara laikā tika ieviesta šobrīd plaši izmantota prakse – rudenī pulksteni pagriezt stundu atpakaļ un pavasarī stundu uz priekšu. Šādu taktiku piekopj apmēram 70 valstis visā pasaulē. Lai izvērtētu, kādi ir tūlītējie pulksteņlaika maiņas efekti uz mentālo uz fizisko veselību, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums Anglijā.
Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisku epidermālu nekrolīzi (SJS/TEN) pārdzīvojušie pacienti piedzīvo nozīmīgas ilgtermiņa sekas, kas ietekmē kopējo dzīves kvalitāti. Fiziskie simptomi hospitalizācijas laikā tiek labi dokumentēti, bet literatūrā pieejams ierobežots skaits datu par ilgtermiņa biopsihosociālu SJS/TEN ietekmi, īpaši no pacienta perspektīvas.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Globāli gandrīz 51 % pacientu ar fibromialģiju bija depresija un 47 % pieredzēja trauksmi, liecina jauna metaanalīze. Papildus tika novērotas tendences – trauksmes izplatība ar vecumu samazinās, bet depresijas izplatība pieaug, tomēr netika konstatētas būtiskas atšķirības starp dzimumu proporcijām vai kontinentiem.
Trauksme grūtniecības un pēcdzemdību periodā var radīt būtiskas ilgtermiņa fiziskās un psihiskās veselības problēmas gan mātei, gan bērnam un visai ģimenei kopumā. Perinatālas trauksmes diagnostika nav vienkārša, jo trauksmi nereti uzskata par normālu un pašsaprotamu parādību šajā periodā, taču šāds uzskats var apgrūtināt klīniski nozīmīgu simptomu atpazīšanu. Par perinatālas trauksmes traucējumiem un diagnostiku vēstīts Doctus 2025. gada maija numurā.
Trauksmi pašu par sevi visos gadījumos nevar uzskatīt par patoloģiju. Tā ir normāla aizsargfunkcija, kas nodrošina izdzīvošanu: kad draud briesmas, trauksme cilvēkam palīdzēs mobilizēties — skriet prom, lai izbēgtu no apdraudējuma, cīnīties pretī, lai to uzvarētu, vai arī trešais, parasti mazāk pārrunātais variants — sastingt, cerot, ka briesmas paies garām. Perinatālu trauksmi var novērot grūtniecības laikā un pirmajā gadā pēc dzemdībām. Tā var ietekmēt gan topošos, gan jaunos vecākus, un intensitātes ziņā tās simptomi var atšķirties.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Sieviešu veselība menopauzes gados arvien vairāk tiek atzīta par globālu veselības prioritāti, jo tieši šajā periodā sievietes ir vērā ņemama sabiedrības daļa — arī Latvijā sieviešu īpatsvars pēc 42 gadu vecuma pārsniedz vīriešu. Tāpēc būtiski vērst gan pašu sieviešu, gan visas sabiedrības uzmanību uz veselības aspektiem un slimību profilaksi. [2] Menopauze ir fizioloģisks sarežģītu hormonālu izmaiņu periods, un tas ir nozīmīgs posms pacienšu uzraudzībā, jo hormonālie procesi, kad pazeminās dzimumhormonu līmenis, ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī citas ķermeņa funkcijas. [9]
Iepriekšējā Doctus numurā rakstījām par tādām medikamentu grupām neirotiskā spektra traucējumu ārstēšanā kā benzodiazepīni un antidepresanti. Tā kā ar šīm divām zāļu grupām farmakoterapijas iespējas neaprobežojas, šajā žurnāla numurā turpinām aprakstīt citu anksiolītisko un sedatīvo līdzekļu potenciālu.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Pētījumā tika kartētas depresijas un trauksmes simptomu trajektorijas pusaudžu gados un agrīnā pieaugušā vecumā, kas sakārtotas pēc laika kopš menarhes sākuma, kas ir jauns pubertātes pārmaiņu rādītājs, un tika pētīta menstruāciju sākuma vecuma un pubertātes laika, biežāk izmantoto mainīgo, ietekme uz depresijas un trauksmes simptomu smaguma trajektorijām.
Ārzemju literatūrā ēdiena iedalīšanā izmanto Nova klasifikāciju, kurā iekļauti arī ultra–processed foods (UPF). Ar to mēs saprotam pārtiku, kas ir gatava drīzai ēšanai: uzkodas, gāzēti dzērieni, gatavās aplejamās nūdeles, gatavie ēdieni, pusfabrikāti, kas tikai jāuzsilda. Lai apkopotu pierādījumus par UPF ietekmi uz cilvēka veselību, zinātnieki Austrālijā veica sistemātisko pārskatu kopsavilkumu, iekļaujot jau veiktās meta–analīzes par šo tēmu.
Trauksmes spektra traucējumi nav izolēta vienība — slimības iespaidā pasliktinās tādu somatisku slimību gaita kā kardiovaskulārās slimības, kuņģa—zarnu trakta slimības, plaušu slimības, ļaundabīgi audzēji, hroniskas sāpes un migrēna. Dati rāda, ka pareiza diagnoze nav noteikta pat 97,8 % trauksmes spektra pacientu un ka 41 % netiek atbilstoši ārstēti. Tāpēc gan primārajā, gan sekundārajā aprūpē svarīgi pacientu atpazīt un savlaicīgi sniegt palīdzību.
“Svarīgs ir sajūtu pilns mirklis, kas pieder man un kas iedod mieru un enerģiju dzīvot,” — secina viena no pazīstamākajām Latvijas ginekoloģēm DACE MATULE. Viņa daudzus gadus ir vadījusi ginekologu saimi, savulaik cīnījusies par vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, ir nopelni, arī adaptējot metodi miomas ārstēšanā, palīdzējusi tikt pie bērniņiem neskaitāmiem pāriem, un daktere ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.
GLP-1 receptoru agonisti varētu ieņemt nozīmīgu vietu hroniskas migrēnas ārstēšanā, liecina apjomīga reālās klīniskās prakses datu analīze. Pētījumā konstatēts, ka gada laikā pacientiem, kuri lietoja GLP-1 preparātus, bija mazāka veselības aprūpes pakalpojumu izmantošana un retāk bija nepieciešami papildu medikamenti migrēnas ārstēšanai, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja topiramātu.
Jāsaka, ka “vistalantīgākais” no vitamīniem attiecībā uz tā darbību un funkcijām ķermenī noteikti ir D vitamīns. To it kā pavisam vienkārši var arī iegūt — izejam ārā saulainā dienā, un... Bet vai patiešām viss ir tik vienkārši?
Narratīvs pārskats liecina, ka GLP-1 receptoru agonistu lietošana pieaugušajiem ar aptaukošanos un/vai 2. tipa cukura diabētu (T2D) ir saistīta ar paaugstinātu uzturvielu deficīta risku — īpaši D vitamīna, dzelzs un B grupas vitamīnu trūkumu. Tas uzsver nepieciešamību regulāri izvērtēt uzturvielu statusu pacientiem, kuri saņem šo terapiju.
