“Es nevaru apgalvot, ka man ir kas dots bez piepūles un darba, bijuši arī asāki pagriezieni, taču jūtu, ka esmu savā vietā, un man ļoti patīk darbs, ko daru. Ja darbs patīk, ir spēks izturēt arī grūtus brīžus,” atzīst asoc. prof. ZANE ĀBOLA, BKUS Bērnu ķirurģijas klīnikas virsārste un RSU Bērnu ķirurģijas katedras vadītāja.
Sarunājoties ar dakteri ANATOLIJU TURONOKU, Daugavpils reģionālās slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītāju, var smelties jaunas zināšanas ne tikai par medicīnu, bet arī par mūžīgiem vaicājumiem — par dzīvi un nāvi... Slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs par kolēģi saka: Anatolijs Turonoks ir piemērs jaunajiem, kādam ir jābūt zinošam, prasmīgam, profesionālam ārstam.
Izaicinājums risināt sarežģīto un pacietība darāmo paveikt izcili. Šī kombinācija labi raksturo Dr. ANITU LAPIŅU, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Endoskopiju nodaļas vadītāju. Novembrī nodaļa svin 40 gadu jubileju. Kad dakterei Lapiņai bija 29 gadi, viņa tika uzaicināta izveidot šo nodaļu. Tagad te gadā veic vairāk nekā desmit tūkstošus ārstniecisko un diagnostisko endoskopiju.
Dr. DACE ŽENTIŅA, pulmonoloģe, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja, kopā ar savu komandu bija cīnītāju pirmajās rindās, ārstējot koronavīrusa smagi skartos pacientus. Viņas pārraudzībā nodaļās strādā vairāki desmiti ārstu, māsu un māsu palīgu. Smagajā pandēmijas laikā Dace Žentiņa viņus spēja iedvesmot un atbalstīt, motivējusi iesaistīties arī jaunos kolēģus. Darbabiedri viņu raksturo kā izcilu krīzes vadītāju.
INESE KOKARE, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra vadītāja, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste, sertificēta algoloģe, akupunktūras ārste, savieno tradicionālo Rietumu medicīnu un netradicionālo Austrumu medicīnu. Paņem labāko, ko sniedz viena un otra, lai palīdzētu pacientiem ar dažādām veselības problēmām. Lai viņi justu mazāk sāpju.
“Cilvēka psihe ir tāds Visums, kurā vienmēr gribējies iekļūt, saprast, kā tas darbojas. Bet tas ir vēl grūtāk aptverams nekā kosmoss, — nopūšas Dr. Andris Arājs, psihiatrs, bērnu psihiatrs, tiesu eksperts un tiesu psihiatrijas eksperts. Un to saka ārsts savos 80 mūža gados, no kuriem 55 nostrādāti vienā darba vietā — Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā!
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Onkoloģijas centrs Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs, Abdominālās un mīksto audu ķirurģijas nodaļas ārsts onkoķirurgs ARMANDS SĪVIŅŠ ir apveltīts ar lielām darba spējām un ķirurga talantu. Nevairās no sarežģītām operācijām, ir gatavs palīdzēt pacientiem, kad šķietami bezcerīgas situācijas dēļ to atteikušies darīt citi ārsti.
Tikai pirms 45 gadiem Latvijā tika izveidota pirmā aprūpes nodaļa priekšlaikus dzimušiem bērniem. Pediatre un neonatoloģe ANDA ĶIMENE trauslās dzīvībiņas glābj jau teju 40 gadu. Lielāko darba mūža daļu aizvadījusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas novietnē “Gaiļezers”, kur vadīja Jaundzimušo patoloģijas nodaļu, bet nu jau ceturto gadu par priekšlaikus dzimušajiem rūpējas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neonatoloģijas klīnikā.
Rīgas 1. slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs SERGEJS KĻIMČUKS ķirurģijai veltījis jau teju 40 gadus. Piemīt azartiskums, lielas darba spējas. Kad Dr. Sergejam Kļimčukam vaicāju, kāpēc izvēlējies specializēties ķirurģijā, viņš jokojot uzdod pretjautājumu: “Vai tad es ar saviem diviem auguma metriem un vairāk nekā simt kilogramiem svara varētu būt bērnu ārsts? Ķirurģija ir amatniecība — un vīriešiem amatniecība padodas labāk nekā dažādas mākslas.”
Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras docente, reimatoloģe ANDA KADIŠA neslēpj, ka studiju gados izvēlējusies volontēt reimatoloģijā, gandrīz neko par to nezinot. Taču, strādājot kopā ar augstas raudzes ārstiem, guvusi pārliecību, ka paliks reimatoloģijā, kaut tā nav viegla specialitāte, jo jāārstē galvenokārt pacienti, kam ir hroniskas, neizārstējamas un invalidizējošas slimības.
Docētāja RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedrā, ginekoloģe, ultrasonoskopijas un kolposkopijas speciāliste Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikā un vairākās privātās ārstniecības praksēs, pētniece — Dr. med. JANA ŽODŽIKA savā darbadienā pagūst daudz, jo vecāki un vecvecāki ieaudzinājuši, ka darbs jādara rūpīgi un līdz galam. Gūt panākumus palīdz arī tādas rakstura iezīmes kā neatlaidība un spītība. Un vēlme arvien apgūt ko jaunu.
Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.
Scientia difficilis, sed fructuosa jeb “Zinātne ir grūta, bet auglīga”. Šogad izcilais Latvijas fiziologs, LZA emeritētais zinātnieks un profesors Juris Imants Aivars (17.06.1941.—14.06.2016.) atzīmētu apaļu gadskārtu, un tas ir iemesls atcerēties un izvērtēt, kas simteņa trijās ceturtdaļās neatlaidīgi un pašaizliedzīgi paveikts sabiedrībai un valstij. Vairāk nekā 120 profesionāli nostrādātu zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju, daudz recenzētu un konsultētu zinātnisko darbu, neskaitāmi mācību līdzekļi studentiem.
Par medicīnas vēsturi Rīgas Stradiņa universitātes docētāja IEVA LĪBIETE ir interesējusies kopš studiju gadiem. Šī interese vēlāk pārauga profesionālā darbībā — ir gan aizstāvēta doktora disertācija par psihiatrijas vēsturi Latvijā, gan krietns laiks nostrādāts P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, bet kopš 2016. gada Ieva Lībiete pilda jaunizveidotā Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītājas pienākumus.
Metastātisks kolorektāls vēzis ir ar ierobežotām terapijas iespējām, kā dēļ bieži vien sagaidāms slikts ārstēšanas iznākums. Iepriekš veiktos pētījumos izteikta hipotēze, ka augstāks D vitamīna līmenis serumā varētu palīdzēt uzlabot dzīvildzi, tāpēc ir ļoti svarīgi atrast drošu un efektīvu veidu, kā iekļaut D vitamīnu terapijas plānā.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
Secināts, ka psoriāzes pacientiem divas reizes biežāk sastopama vieglas līdz smagas pakāpes miokarda disfunkcija, salīdzinājumā ar kontroles grupas dalībniekiem PSOCADIA kohortas pētījumā Dānijā. Šajā pētījumā piedalījās 1010 pieaugušie un rezultāti skaidri norāda uz psoriāzi kā riska faktoru, neatkarīgi no citu (klasisko) kardiometabolisko risku klātbūtnes.
Smēķēšanas atmešana pacientiem ar vēzi ir viena no efektīvākajām iejaukšanās iespējām: pārtraucot smēķēt pēc diagnozes, uzlabojas ārstēšanas efekts un kopējā izdzīvotība. Daži eksperti smēķēšanas atmešanas terapiju dēvē par “vēža aprūpes ceturto balstu” līdzās ķirurģijai, staru terapijai un ķīmij-/imūnterapijai.
Kofeīns ir viena no visbiežāk lietotajām vielām pasaulē. Tas ir atrodams dažādos dabīgos produktos un var tikt uzņemts arī tīrā, sintētiski iegūtā veidā. Lielākā daļa pētījumu ar cilvēkiem ir novērošanas pētījumi, un tie galvenokārt fokusējas uz kofeīnu saturošiem dzērieniem un pārtikas produktiem.
