Viņam ir tikai 35 gadi. Viņš pieder onkoķirurgu Ratiani saimei un jau vada Daugavpils reģionālās slimnīcas Onkoķirurģijas nodaļu, kur piepilda sapni attīstīt pasaules līmeņa onkoķirurģiju. Ārpus operāciju zāles Dr. Iļjam Ratiani patīk baudīt mājas omulību ar ģimeni vai izmest kādu loku pa Latgali kopā ar dakteru baikeru klubiņu. Ļoti pacietīgs — savu gruzīna temperamentu parāda reti.
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.
Dr. med. RENĀTA VĪKSNE un Dr. RŪDOLFS VĪKSNE ir tandēms dzīvē un medicīnā, otolaringoloģijā. Dzīvē viņi ir viens otra stiprā aizmugure. Otolaringoloģijā — jaunie ārsti, kas Daugavpils reģionālajā slimnīcā kopā ar kolēģi Dr. Jūliju Starinsku veido mūsdienīgu izpratni par savu nozari — piedāvā plaša spektra otolaringoloģiskās operācijas un attīsta jomu, kas Daugavpilī kādu laiku bijusi atstāta novārtā.
Dr. GUNTIS BALODIS pirms dažiem mēnešiem kļuva par sertificētu ģimenes ārstu. Aiz muguras intensīvs posms rezidentūrā un priekšā, kā pats dakteris atzīst, — piedzīvojums, kas tikai sākas. Sarunājamies brīdī, kad Dr. Guntim Balodim ir darba pilnas rokas: viņa praksē tiek pārreģistrēti pacienti no citas prakses, kas tiek slēgta, un notiek remontdarbi, lai dakteris janvārī tiktu pie jaunām prakses telpām Jēkabpils centrā.
Pieci gadi Rēzeknes slimnīcā — šo nelielo jubileju oktobrī svin ķirurgi SOLVITA STABIŅA un RAIVIS GAILUMS. Abi devās prom no Rīgas, lai tandēmā — Solvita Ķirurģijas nodaļas vadībā un Raivis Operāciju nodaļas vadībā — uzņemtos atbildību par ķirurģijas attīstību Latgalē.
Ērgļos ir trīs ģimenes ārsti, viena no trijotnes — AINA BRAĶE, kura pirms astoņiem gadiem ieguva titulu Gada ārsts. Pacienti izcēla un joprojām novērtē viņas zināšanas, atsaucību un neizsmeļamo entuziasmu. Aina Braķe ir gan laba ārste, gan arī aktīva Ērgļu sabiedriskās dzīves dalībniece. Pa šiem gadiem viņa Ērgļos kļuvusi savējā.
Ap 200 zvanu dienā — aptuveni tāda ir traumatologa, ortopēda MĀRA LEITLANDA dienas bilance telefonā. Strādājot viņš neatbild, bet atzvana vakarā. Tas var būt arī pavisam vēlu. Jau trīspadsmito gadu viņš sevi sauc par liepājnieku, lai gan dzimis un audzis Rīgā. Dienu pirms mūsu intervijas dakteris ir atgriezies no atvaļinājuma Tenerifē, taču jau nākamajā dienā ar pilnu sparu iekšā darbos.
Izmantojot no ES fondiem pieejamo finansējumu veselības nozarei, 2022. gadā kopumā finanšu atbalsts piesaistei darbam reģionā izmaksāts 322 ārstniecības personām, bet kopumā projekta ietvaros jau vairāk nekā 1400.
Dr. ANNA MIRONOVSKA ir infektoloģe, 2. Terapijas nodaļas virsārste Vidzemes slimnīcā. Arī ģimenes ārste trīs Valmieras novada pagastos — Dikļos, Zilākalnā un Dauguļos. Kā nemanot pērn augustā apritējuši 30 gadi reģionālās slimnīcas komandā, vadot nodaļu, kurai beidzamie trīs gadi pagājuši kovidzīmē. Pa kuru laiku? Un vēl viss pārējais, kas jāpiemin, lai kaut nedaudz pietuvotos tam, kas raksturo personību — ārsti Annu Mironovsku. (Esam novadnieces, tāpēc viena otru uzrunājam uz “tu”.)
LINDAS Reicles sapnis bija kļūt par bērnu anestezioloģi, tomēr pēc vairāku gadu rezidentūras Somijā viņa ir ģimenes ārste Liepājā un dažādos sociālajos medijos visai asi iesaistās diskusijās par veselības aktualitātēm. Lindai ir viedoklis par veselības aprūpes sistēmas caurumiem valstī un arī redzējums, kā šo sistēmu veidot cilvēkiem draudzīgu.
Katrs “paldies!” un pacienta smaids motivē strādāt tālāk un neizdegt, par to pārliecināta infektoloģe IVETA JUKŠINSKA. Viņai darba pilnas rokas: attīstot ambulatoro infektoloģiju Daugavpilī, cīnoties par Covid–19 pacientu dzīvību, Daugavpils medicīnas koledžā medicīnas māsas un ārstu palīgus skolojot par infekcijas slimībām.
Dace Vorslava, gimenes ārste un pulmonoloģe Valmierā stāsta, ka, skatot pacientus pēc Covid–19 pneimonijām, šķiet, ka tausties nezināmajā, jo nemāki pateikt, kāda būs šo cilvēku perspektīva. Objektīvā atrade ir daudz smagāka, nekā pacients subjektīvi jūt.
Ģimenes ārste LĪGA BĪLĀNE savu praksi Saldus novada Lutriņu pagasta centrā atvēra pirms pusotra gada. Cenšas strādāt citādi, nekā pacientiem bija ierasts: atsevišķa telpa ārsta sarunai ar pacientu, skaidrāk novilkta robeža starp laiku pacientiem un laiku sev. Dakterei viņas darbs tiešām patīk, taču nākotnes skatījums ir skaudri reālistisks.
To, ka ar savām zināšanām un pasaules redzējumu reiz palīdzēs pacientiem Latvijā, MĀRA MELDERE zināja jau pirms deviņiem gadiem, dodoties uz rezidentūru Vācijā. Pērn tieši Līgo naktī viņa atgriezās mājās un jau septembrī pārņēma ģimenes ārsta praksi Rojā.
Demence ir vadošs invaliditātes, atkarības (no aprūpētāja) un nāves iemesls starp senioriem. Katru gadu demences diagnozi saņem aptuveni 10 miljoni cilvēku visā pasaulē. Šā sistemātiskā pārskata un meta-analīzes mērķis bija apkopot esošos pierādījumus par laiku līdz nonākšanai sociālās aprūpes centrā vai nāvei demences pacientu vidū.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) stacionārā “Gaiļezers” pacientam ar iedzimtu sirdskaiti un ļoti komplicētām veselības problēmām tika veikta augšstilba lūzuma ķirurģiska operācija, kas bija iespējama, tikai pateicoties sadarbībai starp lielākajām universitāšu slimnīcām, kā arī multidisciplinārai vairāku klīniku un nodaļu ārstniecības un aprūpes personāla sadarbībai Austrumu slimnīcā.
Mazkustīgums ir galvenais veselības riska faktors vairākām hroniskām saslimšanām un priekšlaicīgai nāvei. Neskatoties uz pierādījumiem, kas atbalsta uztura un fiziskās aktivitātes uzvedības konsultāciju iejaukšanos, mazkustīgums reti tiek mērīts vai pārvaldīts primārajā aprūpē. Ir nepieciešams izpētīt un pierādīt vērtību pacientu skrīningam attiecībā uz mazkustīgumu.
Sporādiska Kreicfelda-Jakoba slimība (sKFS) ir reta, strauji progresējoša un fatāla neirodeģeneratīva slimība. Slimību noteikt var tikai post mortem, un šobrīd ir pavisam nedaudz zināms par tās prodromo fāzi.
Mentāls izsīkums ir biopsiholoģisks stāvoklis, kuru inducē ilgstoši un nepārtraukti kognitīvi uzdevumi. Parasti mentāla izsīkuma gadījumā novērojam gan kognitīvās, gan fiziskās veiktspējas traucējumus. Stratēģijas, ar kurām novērst mentālu izsīkumu pētītas daudz. Kā viena no tādām varētu būt mūzikas klausīšanās. Tomēr tās efektivitāte uz cilvēka veikspēju mainās atkarībā no mūzikas veida un stila. Pētnieki sistemātiska pārskata veidā skaidroja, kā dažādi mūzikas veidi ietekmē mentālo izsīkumu un veiktspēju.
