Apstiprināta saistība starp gripu un akūtu miokarda infarktu
Pirmo septiņu dienu laikā pēc laboratoriski apstiprināta gripas gadījuma seškārtīgi palielinās iespējamība, ka attīstīsies akūts miokarda infarkts, secināts pētījumā.
Miokarda infarkts
Pētījumi gastroenteroloģijā. Diēta, protonu sūkņu inhibitori, statīni un citi
Tā kā decembris šogad paiet gastroenteroloģijas zīmē, esam sagatavojuši pārskatu par dažiem pētījumiem šajā nozarē: no funkcionālās slimības — kairināto zarnu sindroma simptomu mazināšanas ar diētas palīdzību līdz smaga alkohola hepatīta ārstēšanas iespējām.
Statīni ikdienas klīniskajā praksē – riski un ieguvumi
Statīnus plaši lieto ikdienas ārsta praksē, tie atzīti par efektīviem, lai profilaktiski pasargātu pacientus no aterosklerotiskām vaskulārām saslimšanām, primāri samazinot zema blīvuma holesterīna koncentrāciju plazmā. Turklāt statīni ir labi panesami, tiem ir lielisks drošības profils, blakusparādības ir reti un tikai dažiem pacientiem. Tomēr zinātniskajā literatūrā nebeidz virmot diskusijas par to, vai tiešām statīni ir tik nekaitīgi un droši lietojami klīniskajā praksē, tāpēc apkopojam kardioloģes, endokrinoloģes un ģimenes ārstes viedokli.
Pārāk maz un pārāk daudz miega var būt kaitīgi sirds veselībai
Pārāk maz miega vai arī pārāk daudz var būt kaitīgi sirds veselībai. Jaunākā pētījuma rezultāti liecina, ka pieaugušajiem, kuri naktī guļ mazāk par sešām stundām ir statistiski ticami lielāks insulta, sirds infarkta un sastrēguma sirds mazspējas risks. Augstāka sirds problēmu (stenokardijas un koronārās sirds slimības) izplatība ir novērota arī tiem, kuri guļ vairāk nekā astoņas stundas katru nakti.
Lasītākais Doctus.lv
Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs guļot krāc, bet problēmu nerisina
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
AL Amiloidozes vienlapis ģimenes ārstam un hematologam
16. Reto slimību konferences laikā 19. aprīlī Dr. Valdis Ģībietis prezentēja AL Amiloidozes vienlapi ģimenes ārstam un hematologam. Materiāls vienā lapā apkopo informāciju par slimības simptomiem, tajā skaitā izceļ sarkano karogu simptomus, diagnostikas shēmu, iezīmē nepieciešamos izmeklējumus un ārstēšanas steidzamību.
Plānots ķeizargrieziens nav saistīts ar palielinātu infekciju risku jaundzimušajam
Dati liecina, ka plānotas ķeizargrieziena dzemdības (CD) pēc mātes pieprasījuma (CDMR) nav saistītas ar paaugstinātu jaundzimušo vai zīdaiņu infekciju risku, salīdzinot ar plānotajām vaginālām dzemdībām (VD).
Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
Nozares
A
- Alergoloģija 49
- Algoloģija 73
- Androloģija 4
- Anestezioloģija 31
- Arodmedicīna 9
D
- Dermatoloģija 181
- Dietoloģija 35
E
- Endokrinoloģija 333
F
- Farmācija 64
- Farmakoloģija 200
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 325
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 52
I
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 304
- Internā medicīna 25
K
- Kardioloģija 495
Ķ
- Ķirurģija 178
L
M
N
- Narkoloģija 35
- Neatliekamā medicīna 32
- Nefroloģija 63
- Neiroloģija 358
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 76
- Onkoloģija 226
- Otorinolaringoloģija 77
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 207
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 246
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 135
R
S
- Sabiedrības veselība 302
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 48
T
U
- Uroloģija 95
- Uzturzinātne 84