Vārds “migrēna” cēlies no latīņu vārda hemicrania — “puse” (hemi) un “galvaskauss” (crania). Šo terminu pirmo reizi izmantoja Galēns, lai aprakstītu vienpusējas galvassāpes. Viņš bija pirmais, kurš uzskatīja, ka sāpju izcelsme jāmeklē galvas smadzeņu apvalkos un asinsvados.
Oža — neapzināti apstrādāta un relatīvi ignorēta — nosaka mūsu patiku pret ēdienu, ietekmē garastāvokli un brīdina par gaidāmajām briesmām: bojātu pārtiku, dūmiem, ķīmisko vielu noplūdi utt. Tikai tad, kad rodas ožas traucējumi, saprotam, cik lielā mērā lēmumu pieņemšanu ikdienā ietekmē ožas stimuli. [1]
Rakstā, kas publicēts iepriekšējā Doctus numurā, aprakstījām sāpju definīciju, raksturojām fizioloģiskos sāpju veidošanās procesus un skaidrojām, kā akūtas sāpes pārvēršas hroniskās. Šajā rakstā plašāk aplūkojam farmakoterapiju hronisku sāpju kontekstā.
Galvassāpju pārvaldība neirologa, algologa un ģimenes ārsta praksē var būt sarežģīta kā plašās diferenciāldiagnostikas dēļ, tā pacienta cerību attaisnošanas dēļ. Migrēna ir viens no prevalējošajiem galvassāpju veidiem pasaulē, izplatība vispārējā populācijā sasniedz 12 %.
Migrēna un demence ir divi galvenie invaliditātes cēloņi. Pētījumos iepriekš ir apstiprināta saistība starp migrēnu un demences risku, bet nav analizēts, vai ir atšķirības starp migrēnu bez auras un ar auru.
Zarnu lūmenā ir miljardiem dzīvo baktēriju, aptuvenais šobrīd zināmais skaits tikai resnajā zarnā vien ir 1014, kas ir vairāk nekā pieauguša cilvēka šūnu skaits. Pilnvērtīga un sabalansēta baktēriju ekosistēma ir svarīga pareizai zarnu trakta funkcijai, kas organismu pasargā kā no gremošanas traucējumiem, tā citām hroniskām slimībām.
Migrēna ir izplatīta neiroloģiska slimība ar hronisku norisi, bet epizodisku izpausmi migrēnas lēkmju veidā. Lai gan migrēnu nav iespējams izārstēt pilnībā, tā ir ārstējama slimība. Pēdējos desmit gados ir pavērušās jaunas iespējas migrēnas terapijā.
Pacientiem ar epizodisku migrēnu viena – divas tasītes ar kofeīnu saturošu dzērienu nav saistītas ar galvassāpēm šajā dienā, bet trīs un vairāk šādas dzēriena tasītes var paaugstināt migrēnas esamību tai dienā vai nākamajā dienā.
Rakstā vēlamies izcelt situācijas, kad acs ir balta, bez iekaisuma pazīmēm, tomēr sāpoša. Raksta mērķis nav detalizēti izklāstīt konkrētās slimības, bet atgādināt anatomijas un patofizioloģijas nozīmi pareizas diagnozes noteikšanā un ārstēšanā.
Migrēnas pacientiem ar aptaukošanos svara samazināšana var mazināt galvassāpes un uzlabot dzīves kvalitāti, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti ikgadējā Endokrinologu konferencē ASV.
Pacientiem ar migrēnu ir par vismaz 20 % lielāka iespējamība, ka būs sausās acs sindroms, nekā pacientiem bez migrēnas galvassāpēm, secināts populācijā balstītā gadījuma kontroles pētījumā.
Saņemot piedāvājumu šim rakstam, šķita, ka tas būs diezgan vienkāršs uzdevums, taču, izvērtējot ģimenes ārstu uzdotos jautājumus, secināju, ka tik viegli nebūs. Vēlos uzsvērt, ka galvassāpju pacienta diagnozes noteikšanā ļoti svarīga ir detalizēta anamnēze. Un tam vajadzīgs laiks.
Lasiet Dr. Līgas Mekšas ceļvedi migrēnas profilakses izvēlei. Dakteres atbildes sniedz iedrošinājumu un padomu virpārējās prakses ārstiem, terapeitiem un ģimenes ārstiem uzsākt profilaktisku migrēnas terapiju ar nespecifiskiem profilaktiskiem migrēnas profilakses līdzekļiem, īpaši situācijās, kad migrēnas lēkmes ir 4 un vairāk dienas mēnesī.
Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās pirmajās 24 stundās pēc insulta sākuma bija statistiski nozīmīgi saistīta ar lielāku sliktu funkcionālo iznākumu iespējamību pēc 3 mēnešiem pacientiem gan ar išēmisku, gan hemorāģisku insultu.
Survodutīda III fāzes pētījumā tika novērota viscerālo tauku samazināšanās par 34 % un aknu tauku samazināšanās par 63 %, vienlaikus iepriekš definētajā analīzē uzrādot mazāku liesās ķermeņa masas zudumu, veicinot vielmaiņas veselības uzlabošanos cilvēkiem ar aptaukošanos.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Radioloģijas centra Invazīvās radioloģijas nodaļas invazīvo radiologu komanda sadarbībā ar Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas un Anestezioloģijas klīnikas mediķiem pirmo reizi slimnīcā veiksmīgi ārstējusi 13 gadus vecu pusaudzi ar osteoīdo osteomu - labdabīgu kaula audzēju, kas lokalizējies augšstilba kaula kakliņā.
Atopiskais dermatīts (AD) visā pasaulē atpazīts kā viena no biežāk sastopamām hroniskām iekaisīgām ādas slimībām. Visaptverošu epidemioloģisko datu pieejamība palīdz veicināt AD atpazīšanu, mazināt slimības slogu un izstrādāt papildu intervences AD pārvaldībā. Analizējot datus no Pasaules Slimību sloga pētījumu datu bāzes (Global Burden of Disease Study database 2021), iegūti nozīmīgi dati par AD tendencēm laika gaitā.